Dogmatisms

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Dogmatisms (no sengrieķu: δόγμα — uzskats, mācība, lēmums) ir domāšanas veids un darbības princips, kam raksturīga sekošana nemainīgām dogmām (uzskatiem un tradīcijām), neņemot vērā jauno un progresīvo. Dogmatisma pamatā ir domāšana sastingušās, nemainīgās formulās, neievērojot konkrētos apstākļus, vietu un laiku. Cilvēkam, kam ir nosliece uz dogmatismu, parasti neatzīst visu, kas neatbilst viņa dzīvesveidam un priekšstatiem. Dogmatisms ģimenē, izglītības sistēmā un citās dzīves svērās sakņojas sabiedrisko attiecību konservatīvismā, pauž to sociālo grupu intereses, kuras baidās zaudēt savu priviliģēto stāvokli. Indivīda līmenī dogmatisms biežāk novērojams flegmatiķiem un melanholiķiem, tāpēc, regulējot savstarpējās attiecības, jāņem vērā ģimenes locekļu nosliece uz dogmatismu - atkarībā no vecuma, dzīves pieredzes, temperamenta tipa un citiem faktoriem. Tas dod iespēju izvairīties no konfliktiem darbā un sadzīvē, pārkārtot uzvedību un domāšanu atbilstoši mūsdienu prasībām.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Ģimenes enciklopēdija 1.sējums,Valda Ritenberga, 105. lpp. ISBN 5899600012