Dosona sala

Dosona sala
Isla Dawson
Dosona salas rietumu krasts
Dosona sala
Ģeogrāfija
Izvietojums	Magelāna šaurums
Koordinātas	53°58′S 70°35′W
Arhipelāgs	Ugunszeme
Platība	1290 km²
Garums	82 km
Platums	36 km
Krasta līnija	285 km
Augstākais kalns	975 m
Administrācija
Čīle
Reģions	Magaljanesa
Lielākā pilsēta	Puertoherisa
Demogrāfija
Iedzīvotāji	415
Dosona sala Vikikrātuvē

Dosona sala (spāņu: Isla Dawson) ir Čīlei piederoša sala Ugunszemes arhipelāgā Dienvidamerikas pašos dienvidos. Administratīvi ietilpst Magaljanesas reģiona Magaljanesas provinces Puntaarenasas komūnā.

Ģeogrāfija

Sala uzvietojusies Ugunszemes arhipelāga rietumos Magelāna šaurumā. Magelāna šaurums rietumos to atdala no kontinenta Bransvikas pussalas, bet Vaitsaida šaurums austrumos un Gabriela un Kaskadas šaurumi dienvidos — no Lielās Ugunszemes salas. Salas ziemeļdaļa pauguraina, dienviddaļa — kalnaina, augstākais punkts 975 m vjl. Krasti mēreni izroboti, vairāki lieli līči. Piekrastē vairākas mazākas salas, lielākā no kurām ir Vikhema sala.

Vēsture

Salu kopš 6000 gadu tālas senatnes līdz pat 19. gadsimta beigām apdzīvoja kaveskaru indiāņi. Salas krastus pirmā apsekoja spāņu ekspedīcija Kordova vadībā 1788. gadā. Tagadējo nosaukumu par godu britu kara flotes virsniekam Dosonam 1828. gadā piešķīra britu ekspedīcija Filipa Pārkera Kinga vadībā ar kuģi Beagle.

19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā Ugunszemē sāka apmesties eiropiešu kolonisti, kas attīstīja aitkopību. Kolonisti konfliktēja ar vietējiem selknamiem, kuri neizprata privātīpašuma koncepciju attiecībā uz brīvi klaiņojošiem dzīvniekiem un medīja aitas kā jebkuru citu medījumu. Tas izraisīja tā saukto «selknamu genocīdu», kura laikā iezemieši tika masveidā un plānveidīgi iznīcināti. Selknamu skaits 20 gados samazinājās no 4000 līdz 500.

1890. gadā salas austrumu krastā koncesiju uz 20. gadiem misijas ierīkošanai saņēma itāļu salesiešu katoļu kongregācija. Salesieši 1889. gadā izveidoja Sanrafaelas misiju, kuras uzdevums bija pievērst kristietībai vietējos iedzīvotājus, kā arī asimilēt tos eiropiešu-čīliešu kultūrā. Genocīdā izdzīvojušie selknami, kā arī aitkopībai traucējoši jamani un kaveskari tika piespiedu kārtā nometināti Dosona salā misionāru aizgādībā. Misijas nometnes darbojās no 1899. līdz 1911. gadam, kad tika slēgtas. Misijas darbības laikā mira 862 selknami, galvenokārt no eiropiešu slimībām, pret kurām tiem nebija imunitātes. Pēdējie 25 izdzīvojušie tika pārvesti uz Puntaarenasu. Sanrafaelas misijas saglabājušās ēkas mūsdienās ir aizsargājams vēstures piemineklis.

Pēc misijas slēgšanas salā koncesiju ieguva Gente Grande lopkopības biedrība, kas 1912. gadā nodibināja Puertoherisas ciemu pie bijušās misijas. Tika attīstīta lopkopība un mežsaimniecība. 1920. gados Puertoherisā dzīvoja ap 500 iedzīvotāju. Vēlākos laikos saimnieciskā aktivitāte samazinājās un 1972. gadā Puertoherisa tika nodota Čīles Kara flotes pārvaldībā.

1973. gada septembrī salā tika izveidotas divas koncentrācijas nometnes, kurās ieslodzīja valsts apvērsumā gāztās valdības funkcionārus un atbalstītājus. Nometnē atradās Riočiko upes grīvā ap 15 km uz ziemeļiem no Puertoherisas. Nometnes darbojās no 1973. gada 11. septembra līdz 1974. gada 30. septembrim un tajā bijušas ieslodzītas ap 800 personas. Nometnē bijuši ieslodzīti Čīles Komunistiskās partijas vadītājs Luiss Korvalans, valsts drošības ministrs Orlando Leteljē, ārlietu ministrs Kolodimirs Almeida un aizsardzības ministrs Hose Toa.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dosona sala.