Dvīņi

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par reizē dzimušajiem bērniem. Par citām jēdziena dvīņi nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Monozigotu jeb vienolu dvīņi

Dvīņi ir divi reizē dzimuši bērni vienai mātei. Dvīņus iedala divās grupās: monozigotu jeb vienolu dvīņi (sarunvalodā saukti par "identiskajiem dvīņiem") un dizigotu jeb divolu dvīņi. Eiropā un ASV aptuveni 2 trešdaļas dvīņu ir dizigoti, bet 1 trešdaļa — monozigoti.

Daudzaugļu grūtniecību biežums dažādās valstīs var ievērojami atšķirties. Tiek uzskatīts, ka dvīņu grūtniecību biežums ir lielāks nekā dokumentēts, jo "zudušā dvīņa" fenomens agrīnas grūtniecības laikā ne vienmēr tiek identificēts. Patiesais daudzaugļu grūtniecību skaits tiek lēsts no 3—5%. Hellina likums ļauj paredzēt trīnīšu un četrīšu biežumu populācijā. Ja ir zināms, ka dvīņi ir 1/n, tad trīnīšu biežums būs 1/n2, bet četrīšu — 1/n3. Piemēram, ja dvīņi kādā populācijā dzimst 1 reizi katras 100 dzemdības, tad trīnīši dzims 1002 (jeb 1 reizi katras 10 000 dzemdības), bet četrīši — 1003 (jeb reizi katras 1 000 000 dzemdības).[1]

Monozigotu jeb vienolu dvīņi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vienolu dvīņi ir viena dzimuma, ar iedzimtu līdzību un ar vienādu asinsgrupu.

Vienolu dvīņi rodas, ja tiek apaugļota olšūna, kurai ir divi kodoli vai, ja drostalošanās stadijā embrionālās šūnas sadalās divās daļās un no katras daļas attīstās embrijs.

Aptuveni 1 trešdaļa vienolu dvīņu ir dihoriāli—diamniāli (katram ir sava placenta un savs augļa ūdenspūslis), 2 trešdaļas — monohoriāli—diamniāli (viena placenta, divi ūdenspūšļi) un aptuveni 1% ir monohoriāli—monoamniāli.

Gadījumā, ja apaugļotā olšūna dalās pirmo trīs dienu laikā pēc apaugļošanas (pirms ir sācis diferencēties trofoblasts un embrioblasts), dvīņu placentācija ir dihoriāli—diamniāla. Ja dalīšanās notiek blastocistas stadijā (kad ir izveidojies trofoblasts, bet nav diferenciējušies amnija dobumi), dvīņu placentācija ir monohoriāli—diamniāla. Ja dalīšanās notiek 8.—13. dienā pēc apaugļošanās, kad ir diferenciējušies amnija dobumi, tad placentācija ir monohoriāli—monoamniāla.[1]

Dizigotu jeb divolu dvīņi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dizigotu jeb divolu dvīņi var būt dažāda dzimuma

Divolu dvīņi rodas, ja vienā olnīcā nobriest divi folikuli un notiek ovulācija un apaugļošana vai, ja abās olnīcās nobriest pa folikulam vai, ja vienā folikulā nobriest vairākas olšūnas vai viena olšūna ar dubultkodoliem, notiek ovulācija un brīvos ovocītus apaugļo viens vai vairāki partneri.

Divolu dvīņi vienmēr ir dihoriāli un diamniāli.

Divolu dvīņi var būt viena dzimumam vai dažādu dzimumu. Asinsgrupa var būt vienāda vai atšķirīga. Ārējā līdzība var būt maz izteikta.[1]

Iespējamās grūtniecības komplikācijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dvīņu grūtniecība tiek uzskatīta par paaugstināta riska grūtniecību. Iespējamo perinatālo sarežģījumu sastopamība ir sekojoša:[1]

  • nepareiza augļa guļa — 40—50%
  • dzemdības pirms 37. nedēļas — 25—55%
  • "zuduša dvīņa" fenomens — 40—50%
  • mātes hipertensija — 15%
  • augļa augšanas atpalicība — 15—30%
  • pēcdzemdību asiņošana — 6—22%
  • preeklampsija — 5—25%
  • priekšlaicīga augļa apvalku plīšana — 5—15%
  • daudzūdeņainība — 6—12%
  • izteikta mazūdeņainība — 8%
  • iedzimtas augļa attīstības anomālijas — 6—10%
  • nabassaites patoloģija — 2—10%
  • priekšlaicīga placentas atslāņošanās — 2—6%
  • viena dvīņa bojāeja (2., 3. trimestrī) — 0,5—7%
  • dvīņu transfūzijas sindroms — 1—2%
  • "parazitārais dvīnis" — <1%
  • "Siāmas dvīņi" — <1%

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 Apinis, Pēteris (1998). Cilvēks: anatomija, fizioloģija, patoloģijas pamati. SIA "Nacionālais Medicīnas apgāds". 730. lpp. ISBN 9984927903.