Pāriet uz saturu

Arteriālā hipertensija

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Hipertensija)
Arteriālā hipertensija
Citi nosaukumi Arteriālā hipertensija, augsts asinsspiediens
Automātiskais augšdelma asinsspiediena mērītājs, rāda sistolisko spiedienu 158 mm Hg, diastolisko spiedienu 99 mm Hg un pulsu — 80 sitienus minūtē.
Specialitāte Kardioloģija
Komplikācijas Koronāro artēriju slimība, insults, sirds mazspēja, perifēro artēriju slimība, redzes zudums, hroniska nieru slimība, demence
Cēloņi Parasti dzīvesveids un ģenētiskie faktori
Diagnostikas metode Asinsspiediens miera stāvoklī
 130/80 vai 140/90 mmHg
Ārstēšana Dzīvesveida izmaiņas, medikamenti

Arteriālā hipertensija (hyper — ‘augsts’, tensia — ‘spiediens’), kas pazīstams arī kā augsts asinsspiediens, ir ilgstošs medicīnisks stāvoklis, kurā asinsspiediens artērijās ir pastāvīgi paaugstināts virs normas. Augsts asinsspiediens parasti neizraisa simptomus. Tomēr ilgstoši augsts asinsspiediens ir galvenais insulta, koronāro artēriju slimības, sirds mazspējas, priekškambaru fibrilācijas, perifēro artēriju slimības, redzes zuduma, hroniskas nieru slimības un demences riska faktors. Par hipertensiju uzskata spiedienu pastāvīgi, gan periodiski paaugstinātu virs 140/90 mm Hg.

Augsts asinsspiediens tiek klasificēts kā primārā (esenciālā) hipertensija vai sekundārā hipertensija. Apmēram 90—95% gadījumu ir primāri, kas definēti kā paaugstināts asinsspiediens nespecifiska dzīvesveida un ģenētisku faktoru dēļ. Dzīvesveida faktori, kas palielina risku, ir pārmērīgs sāls daudzums uzturā, liekais ķermeņa svars, smēķēšana un alkohola lietošana. Atlikušie 5—10% gadījumu tiek klasificēti kā sekundārs augsts asinsspiediens, kas definēts kā paaugstināts asinsspiediens identificējama iemesla dēļ, piemēram, hroniska nieru slimība, nieru artēriju sašaurināšanās, endokrīnās sistēmas traucējumi vai kontracepcijas tablešu lietošana.

Klasifikācija pieaugušajiem[1]
Kategorija Sistoliskais, mm Hg Diastoliskais, mm Hg
Hipotensija < 90 < 60
Normāls 90—119[1]

90—129[2]

60—79[1]

60—84[2]

Pirmshipertensija

(augsti normāls, paaugstināts[1])

120—129[1]

130—139[2][3]

60—79[1]

85—89[2][3]

1. pakāpes hipertensija 130-139[1]

140—159[2]

80-89[1]

90—99[2]

2. pakāpes hipertensija >140[1]

160—179[2]

>90[1]

100—109[2]

Hipertensīvā krīze ≥ 180[1] ≥ 120[1]
Izolēta sistoliskā hipertensija ≥ 140[1] < 90[1]
Izolēta diastoliskā hipertensija < 140 ≥ 90

Baltā virsvalka hipertensija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltā virsvalka hipertensijai raksturīgs, ka ārsta vizītes laikā asinsspiediens ir augstāks nekā, kad mērīts ārpus apmeklējuma. Tās pamatā ir pacienta satraukums un reakcija uz neparastu situāciju. Neskatoties uz to, ir aizdomas, ka ar balto virsvalka hipertensiju slimojošajiem tomēr ir neliels risks orgānu bojājumiem un kardiovaskulāriem notikumiem nekā tiem, kuriem asinsspiediens ir normāls. Tiek rekomendēts baltā virsvalka hipertensijas diagnozi apstiprināt 3—6 mēnešu laikā un šos pacientus izmeklēt un regulāri arī mērīt asinsspiedienu.

Arteriālā hipertensija ilgstoši var pastāvēt bez simptomu izpaušanās.[4]

Asinsspiediena mērīšana

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Asinsspiedienu mēra ar speciāliem asinsspiediena mērītājiem — sfigmomanometriem. Ārstniecības iestādēs mūsdienās reti lieto dzīvsudraba asinsspiediena mērītājus, biežāk lieto pusautomātiskos auskultējamos vai oscilometriskos aparātus, kam jāatbilst standartiem un kas periodiski jākalibrē. Priekšroka ir manšetes augšdelma novietojumam. Ja mērijumos konstatēta liela asinsspiediena starpība (>10 mm Hg) starp rokām, kas norāda uz palielinātu risku, mērījumus novērtē rokā ar augstāku asinsspiedienu. Vienīgais paaugstināta asinsspiediena konstatēšanas veids — vairākkārtēja asinsspiediena mērīšana ilgstošākā laika posmā, jo epizodisku asinsspiediena paaugstināšanos var izraisīt ļoti daudz faktoru arī veselam cilvēkam.[4]

Pirmo reizi konstatējot paaugstinātu asinsspiedienu, ir svarīga rūpīga izmeklēšana, lai noskaidrotu, kas to ir izraisījis.[4]

Papildus izmeklējumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Papildu izmeklējumi paaugstināta asinsspiediena diagnostikā:

  • elektrokardiogrāfija,[4] — var parādīt izmaiņas sirds struktūrā, piemēram, kreisā kambara hipertrofiju, kas bieži rodas pie ilgstošas hipertensijas.
  • fundoskopija jeb acs tīklenes izmeklējums[4] — izteikts tīklenes bojājums (retinopātijas III un IV stadija) var norādīt uz asimptomātisku smadzeņu asinsvadu slimību, insulta, koronārās sirds slimības, sirds mazspējas un sirds-asinsvadu mirstības risku. I un II stadijas konstatēšanai ir mazāka prognostiska nozīme.
  • ehokardiogrāfija,[4] — dod vērtīgus datus par sirds pārmaiņām, un ideāli būtu jau sākotnēji to veikt visiem pacientiem ar arteriālo hipertensiju. Svarīgākais pie arteriālas hipertensijas ir novērtēt sirds kreisā kambara masu un struktūru.
  • laboratoriskas analīzes — palīdz novērtēt papildu riska faktorus, atrast sekundārās arteriālās hipertensijas iemeslus.

Dzīvesveida mainīšana

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Klīniskie pētījumi pierādījuši, ka dzīvesveida pārmaiņu ietekme uz asinsspiediena pazemināšanu var sniegt līdzīgu efektu kā medikamentozā monoterapija (tiek lietots viens preparāts, piemēram, tikai diurētiķis -tiazīds).[6]

Pie dzīvesveida pārmaiņām, kas spēj laika gaitā pārliecinoši pazemināt asinsspiedienu, pieder:

  • fiziska aktivitāte
  • mērenība alkohola lietošanā
  • sāls samazināšana uzturā
  • liels dārzeņu un augļu patēriņš, zema tauku satura un citas diētas,
  • liekā svara samazināšana
  • jāatmet smēķēšana

Medikamentozā terapija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galvenie farmakoloģiskie līdzekļi, kas samazina asinsspiedienu ir:

Tos var lietot gan monoterapijā, gan dažādās kombinācijās, atkarībā gan no hipertensijas līmeņa, gan papildus saslimšanām.

Pasaules hipertensijas diena

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pasaules hipertensijas diena tiek atzīmēta katru gadu 17. maijā.[7]

Pasaules hipertensijas dienā Latvijā Veselības ministrija parasti vērš sabiedrības uzmanību uz paaugstināta asinsspiediena radītajām problēmām un sāls patēriņa samazināšanu uzturā.[8][9]

  1. 1,00 1,01 1,02 1,03 1,04 1,05 1,06 1,07 1,08 1,09 1,10 1,11 1,12 1,13 Whelton PK, Carey RM, Aronow WS, Casey DE, Collins KJ, Dennison Himmelfarb C, DePalma SM, Gidding S, Jamerson KA, Jones DW, MacLaughlin EJ, Muntner P, Ovbiagele B, Smith SC, Spencer CC, Stafford RS, Taler SJ, Thomas RJ, Williams KA, Williamson JD, Wright JT (June 2018). "2017 ACC/AHA/AAPA/ABC/ACPM/AGS/APhA/ASH/ASPC/NMA/PCNA Guideline for the Prevention, Detection, Evaluation, and Management of High Blood Pressure in Adults: A Report of the American College of Cardiology/American Heart Association Task Force on Clinical Practice Guidelines". Hypertension 71 (6): e13–e115. doi:10.1161/HYP.0000000000000065. PMID 29133356.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 2,6 2,7 «Guideline for the diagnosis and management of hypertension in adults». Heart Foundation. 2016. 12. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 14. janvāris. Skatīts: 2017. gada 12. janvāris.
  3. 3,0 3,1 Crawford C. «AAFP Decides to Not Endorse AHA/ACC Hypertension Guideline». AAFP, 2017. gada 12. decembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 7. janvāris. Skatīts: 2017. gada 15. decembris.
  4. 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 4,5 4,6 «Paaugstināts asinsspiediens jeb arteriālā hipertensija». emedica.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 7. septembrī. Skatīts: 2011. gada 26. jūnijā. (latviski)
  5. 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 5,5 «Medicīnas termina "Hipertensija" skaidrojums». Populārā medicīnas enciklopēdija internetā. Skatīts: 2011. gada 26. jūnijā. (latviski)
  6. Elmer PJ, Obarzanek E, Vollmer WM, Simons-Morton D, Stevens VJ, Young DR, et al. Effects of comprehensive lifestyle modification on diet, weight, physical fitness and blood pressure control: 18-month results of a randomized trial. Ann Intern Med 2006; 144:485—495.
  7. «Pasaules hipertensijas diena». Zemgales veselības centrs. Skatīts: 2011. gada 26. jūnijā. (latviski)
  8. «Rimi sadarbībā ar Veselības ministriju uzsāk veselīga dzīvesveida veicināšanas akciju». Rimi veikali. Skatīts: 2011. gada 27. jūnijā.[novecojusi saite] (latviski)
  9. «Sirds veselības kabineti». Veselības ministrija. Skatīts: 2011. gada 27. jūnijā. (latviski)

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]