Dzelzceļa līnija Tjumeņa—Surguta—Urengoja

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Piemineklis dzelzceļam pie Jaunās Urengojas stacijas (lokomotīve TE3-3003).

Dzelzceļa līnija Tjumeņa—Surguta—Urengoja (krievu: Железная дорога Тюмень-Сургут-Уренгой) ir 1520 mm platuma dzelzceļš Krievijas Federācijas Rietumsibīrijas daļā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzelzceļa līnijas būve tika uzsākta 1966. gadā sakarā ar bagātu naftas un dabasgāzes atradņu atklāšanu Tjumeņas apgabala ziemeļu daļā un tā tika pasludināta par komjaunatnes triecienceltni.

Jau 1967. gadā dzelzceļš tika uzbūvēts līdz Irtišas upes kreisajam krastam, bet 1969. gadā līdz Toboļskai. Sakarā ar purvaino Obas palieņu šķērsošanas grūtībām tikai 1975. gadā tika sasniegta Surgutas pilsēta, bet 1976. gadā izbūvēts atzars uz Ņižņevartovsku.

1978. gadā ziemeļu virzienā dzelzceļu uzbūvēja līdz Nojabrskai, 1980. gadā līdz Vecās Urengojas stacijai uz pamestās Transpolārās dzelzceļa līnijas, ko pēc Otrā pasaules kara 1949.—1953. gadā uzbūvēja Gulaga soda nometnē 501-я стройка ieslodzītie. Pa šī dzelzceļa uzbērumu līdz 1981. gadam uzlika sliedes līdz Jaunajai Urengojai un 1980. gadu beigās līdz Pangodas un Nadimas stacijām. Tika uzbūvēts arī dzelzceļa atzars uz Jamburgas gāzes atradnēm pie Obas grīvlīča.[1]

Pēc PSRS sabrukuma sakarā ar slikto sliežu ceļa stāvokli vilcienu kustību līdz Jaunajai Urengojai apturēja. Dzelzceļa remontu veica tikai pēc 1997.—2002. gada Krievijas finanšu krīzes pārvarēšanas, kad sakarā ar pieaugošajām gāzes cenām Jamalas atradnēs palielinājās nepieciešamība pēc darbaspēka.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]