Džons Ērvings
| ||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||
.jpg)
Džons Vinslovs Ērvings (angļu: John Winslow Irving; dzimis 1942. gada 2. martā) ir amerikāņu rakstnieks un scenārists. Amerikas Kinoakadēmijas balvas ieguvējs.
Ērvings kļuva starptautiski pazīstams pēc sava ceturtā romāna "Garpa pasaule" publicēšanas 1978. gadā. Vairāki viņa romāni ir kļuvuši par bestselleriem, piemēram, "Sidra nama likumi", "Lūgšana par Ouenu Mīniju". Ērvinga romāni ir tulkoti 35 valodās. Pieci no Ērvinga romāniem ir izmantoti filmu scenārijiem. 1999. gadā par scenāriju filmai "Sidra nama likumi" Ērvings saņēma Amerikas Kinoakadēmijas balvu par labāko adaptēto scenāriju.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ērvings dzimis kā Džons Voliss Blants juniors (angļu: John Wallace Blunt, Jr.) Ekseterā, Ņūhempšīrā; māte Helēna Frānsisa (dz. Vinslova), tēvs Džons Voliss Blants seniors.[1][2][3] Savu tēvu Ērvings nekad nav saticis. Viņš uzauga patēva Kolina F. N. Ērvinga ģimenē, kurš strādāja Filipsa Ekseteras akadēmijā. Tikai 1981. gadā Ērvings uzzināja par sava bioloģiskā tēva pagātni.[4] Viņa tēvs Otrajā pasaules karā bijis pilots Armijas Gaisa spēkos. 1943. gada jūlijā viņa lidmašīna avarēja Birmā (mūsdienu Mjanmā), bet viņš izdzīvoja. Līdzīgu notikumu Ērvings vēlāk aprakstīja savā romānā "Sidra nama likumi".
Ērvings skolas laikā sāka nodarboties ar cīņas sportu, ko turpināja arī vēlāk. 1992. gadā viņš tika uzņemts Nacionālajā cīņas sporta slavas zālē Stillvoterā, Oklahomā.
Karjera
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sešdesmito gadu vidū Ērvings devās uz Eiropu. Viņš studēja Vīnē, Eiropas studiju institūtā. Drīz pēc tam viņš sāka rakstīt savu pirmo romānu Setting Free the Bears, kura darbība pārsvarā norisinās Vīnē, sākoties īsi pirms Austrijas anšlusa, līdz pat sešdesmitajiem gadiem. Ērvings turpināja darbu pie sava romāna pēc atgriešanās ASV, kā arī turpināja papildināt savas rakstnieka prasmes, studējot Aiovas Universitātes Rakstnieku seminārā Iowa Writers' Workshop. Viens no viņa pasniedzējiem bija Kurts Vonnegūts. Vēlāk, 1975. gadā, arī Ērvings pats iesaistījās pasniedzēja darbā, pieņemot angļu valodas docenta vietu Monholiokas koledžā (Mount Holyoke College).[5]
Ērvinga rakstnieka karjera sākās 26 gadu vecumā. Viņa pirmo romānu Setting Free the Bears 1968. gadā publicēja izdevniecība Random House. Sadarbībā ar šo izdevniecību tika publicēti vēl divi Ērvinga romāni: The Water Method Man 1972. gadā un The 158-Pound Marriage 1974. gadā. Vēlāk rakstnieks mainīja sadarbības partneri un viņa ceturtais romāns "Garpa pasaule" 1978. gadā tika publicēts izdevniecībā Dutton, kas grāmatai nodrošināja mārketinga atbalstu. Romāns kļuva par kultūras notikumu, kā arī par starptautisku bestselleru. Tas tika izvirzīts Nacionālai daiļliteratūras grāmatu balvai National Book Award for Fiction jau 1979. gadā, un Ērvings nokļuva starp finālistiem,[6] bet saņēma balvu tikai 1980. gadā par brošēto izdevumu.[7] Pēc šīs grāmatas motīviem 1982. gadā tika uzņemta filma "Garpa pasaule" (režisors Džordžs Rojs Hills) ar Robinu Viljamsu titullomā. Filma ieguva Amerikas Kinoakadēmijas balvas nominācijas par labākajām otrā plāna lomām Glennai Klouzai un Džonam Litgovam.
Pēc Ērvinga romānu motīviem tika uzņemtas vēl vairākas filmas. Vienai no tām — "Sidra nama likumi", Ērvings sarakstīja arī scenāriju, par ko saņēma Amerikas Kinoakadēmijas balvu par labāko adaptāciju (1999). Par labāko otrā plāna lomu šajā filmā Amerikas Kinoakadēmijas balvu saņēma Maikls Keins. Darbu pie scenārija šai filmai, kā arī notikumus, kas saistīti ar filmēšanu, Ērvings aprakstījis savā dokumentālajā grāmatā My Movie Business.
2018. gada Ērvings saņēma goda doktora grādu Viljamsa koledžā Masačūsetsā. Tajā pašā gadā tika arī paziņots, ka Ērvings izvirzīts Deitonas literārai miera prēmijai kategorijā "Ričarda Holbruka balva par izciliem sasniegumiem" (par mūža ieguldījumu).[8][9]
Privātā dzīve
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1964. gadā Ērvings apprecējās ar Šeilu Līriju, kuru satika Hārvarda Universitātē. Viņiem ir divi dēli — Kolins un Brendans. Izšķīrās 1982. gadā. Otrreiz apprecējās 1987. gadā ar Dženitu Tērnbalu, kas ir viņa izdevēja grāmatu apgādā Bantam-Seal Books. 1991. gadā piedzima meita Eva Evereta. Ģimene daudzus gadus dzīvo Kanādā.[10] 2019. gada 13. decembrī Ērvings kļuva par Kanādas pilsoni, saglabājot arī ASV pilsonību. Kā pats izteicās, saglabājot ASV pilsonību, viņš patur tiesības atklāti izteikties par ASV un savu nepatiku pret Donaldu Trampu, kuru viņš dēvēja par vulgāru, narcistisku un ksenofobisku.[11]
Bibliogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Setting Free the Bears (1968)
- The Water-Method Man (1972)
- The 158-Pound Marriage (1974)
- "Garpa pasaule" (1978)
- The Hotel New Hampshire (1981)
- "Sidra nama likumi" (1985)
- "Lūgšana par Ouenu Mīniju" (1989)
- A Son of the Circus (1994)
- The Imaginary Girlfriend (dokumentālā literatūra, 1995)
- Trying to Save Piggy Sneed (krājums, 1996)
- "Atraitne uz gadu" (1998)
- My Movie Business (dokumentālā literatūra, 1999)
- "Sidra nama likumi: Scenārijs" (1999)
- "Ceturtā roka" (2001)
- A Sound Like Someone Trying Not to Make a Sound (2004)
- Until I Find You (2005)
- Last Night in Twisted River (2009)
- In One Person (2012)
- Avenue of Mysteries (2015)
- The Last Chairlift (2022)
Filmogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc Džona Ērvinga romānu motīviem uzņemtas filmas:
- "Garpa pasaule" (1982) (arī aktieris epizodiskā lomā)
- The Hotel New Hampshire (1984)
- "Saimons Birčs" (1998) — pēc Ērvinga romāna "Lūgšana par Ouenu Mīniju"
- "Sidra nama likumi" (1999) (Ērvings sarakstīja scenāriju pēc sava romāna motīviem, piedalījies arī kā aktieris epizodiskā lomā)
- The Door in the Floor (2004) — pēc Ērvinga romāna "Atraitne uz gadu"
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ The Writer's Life,books.google.ca
- ↑ Irving, John Winslow. Biography Arhivēts 2013. gada 17. maijā, Wayback Machine vietnē.,pabook.libraries.psu.edu
- ↑ John Irving Arhivēts 2013. gada 5. novembrī, Wayback Machine vietnē.,London Sunday Times
- ↑ Mel Gussow. «A Novelist Builds Out From Fact To Reach The Truth; John Irving Begins With His Memories». The New York Times, 1998-04-28. Skatīts: 2009-11-07.
- ↑ Nicholas Wroe. «Grappling with life». The Observer. London, 2005-08-13. Skatīts: 2009-11-05.
- ↑ "National Book Awards – 1979" Arhivēts 2007. gada 17. jūnijā, Wayback Machine vietnē.. National Book Foundation. Retrieved 2012-03-14.
- ↑ "National Book Awards – 1980". National Book Foundation. Retrieved 2012-03-14.
- ↑ «APNewsBreak: Author John Irving wins literary peace award». APN News. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 19. jūlijā. Skatīts: 2021. gada 10. aprīlī.
- ↑ «Dayton Literary Peace Prize to honor John Irving with ambassador Richard C. Holbrooke distinguished achievement award». Dayton Literary Peace Prize. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 19. jūlijā. Skatīts: 2021. gada 10. aprīlī.
- ↑ «Call of the Wild». nymag.com.
- ↑ «‘Ending up here is a love story.’ American writer John Irving becomes a Canadian citizen». thestar.com.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Džons Ērvings.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- IMDb profils (angliski)
- AllMovie profils (angliski)
- Oficiālā mājas lapa Arhivēts 2013. gada 8. jūlijā, Wayback Machine vietnē. (angliski)
- Literary Encyclopedia (angliski)
- Open Library (angliski)
|