E-LAB

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

E-LAB (arī ELAB, E-L@b) ir elektroniskās mākslas un mediju centrs. Centrs tika dibināts 1996. gadā, un tā dibinātāji ir Rasa Šmite, Raitis Šmits, Jānis Garančs, Alise Tīfentāle un citi domubiedri. Vēlāk, 2000. gadā uz E-LAB biedrības bāzes dibināts jauno mediju kultūras centrs RIXC.[1]“90. gadu otrajā pusē, kad uzsākām E-LAB, tiecāmies izbēgt no jebkādas formāli vai strukturāli definējamas (plauktiņā ierindojamas) darbības. Tomēr nolūks bija – radīt atvērtu un nedefinētu telpu. Taču tas nebija ne pašmērķis, ne māksliniecisks koncepts. Mēs internetu lietojām, lai to pieredzētu. Vienkārši lai apmainītos ar informāciju, komunicētu un kopā ar domubiedriem globālajā tīklā pētītu jauno teritoriju un pašradītu telpu, ko piepildīt ar saturu – mākslu, skaņām, radio, tekstiem...“[1]

Darbība un pasākumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Festivāls "Māksla+Komunikācijas"[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmais jauno mediju kultūrai veltītais festivāls "Māksla+Komunikācijas" notika Rīgā 1996. gadā, ko organizēja E-LAB. Tā ietvaros notika starptautiska konference par topošās informācijas sabiedrības sociālajiem un kultūras aspektiem un oficiāla Elektroniskās mākslas un mediju centra E-LAB atklāšana.[2]

Ik gadu festivāls pulcē ap simts dalībnieku no Latvijas, Eiropas un citām pasaules valstīm, lai diskutētu par jaunākajām idejām un nākotnes attīstības tendencēm mākslā, sabiedrībā, zinātnē un tehnoloģiju attīstībā.[3]


RigaFresh[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Festivāla “Māksla+Komunikācijas” ietvaros E-LAB ierosināja izveidot Rīgas versiju par Andreasa Brukmana (Roterdama/Berlīne), Alekseja Šulgina (Maskava) un Vuka Kosiča (Ļubļana) 1996. gada 6 oktobrī aizsākto "Refresh" projektu, izveidojot cilpu, kas sastāvēja no 5 jauno latviešu mediju mākslinieku izveidotajām lapām, un kas saucās "RigaFresh". Projekta pamatā tika izmantota html komanda 'refresh' kas dod iespēju interneta lapai norādīt, pēc cik ilga laika un uz kādu adresi tai jānomainās. Šajā projektā savus pirmos tīkla mākslas projektus izveidoja Arvīds Alksnis, Raitis Šmits, Gints Gabrāns, Rasa Šmite un Toms Vītiņš.[4]

"Open Zone" semināri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai gan sākotnēji redzamākā E-LAB darbības sfēra bija saistīta ar tīkla mākslas projektiem un komunikāciju internetā, E-LAB biedri organizēja arī pasākumus lokālajai Rīgas auditorijai. 1997. gadā tās bija iknedēļas tikšanās ar nosaukumu “Open Zone” semināri. Ik ceturtdienas vakaru tika risināta kāda aktuāla ar jauno tehnoloģiju kultūru saistīta tēma. Jānis Garančs aplūkoja jēdzienus 'jauns' un 'mediji', kamēr Pauls Bankovskis risināja ideju par jauno universālismu un vecajiem zēniem (old boys). Alise Tīfentāle iedziļinājās komunikāciju laikmeta problemātikā, Kaspars Vanags iepazīstināja ar “Open” (Open Sound Systems) projektiem un idejām, Valdis Poikāns – ar elektronisko kafejnīcu darbību.[1]

Tika aplūkoti arī tādi aktuāli jautājumi kā pornogrāfija internetā – "Hardcore night" vakarā bez Alises un mūsu priekšlasījumiem par kiberseksu tika prezentēts arī Raida Kalniņa un Ginta Gabrāna ilustrētais pornožurnāls „PLOP”. Savukārt Sergejs Timofejevs lasīja dzeju kontekstā (poetry in context) un reportāžu “Новие Траектории” par ceļojošiem izpletņlēcējiem no Maskavas, kas ieradušies Rīgā, lai lēktu no Rīgas TV un radio torņa 211 m augstumā... Mūziķi Uģis Vītiņš un Toms Vītiņš rīkoja unikālas dzīvās elektroniskās mūzikas "jam" sesijas, kurās varēja piedalīties ikviens e-labietis vai viesis. Dzīvo mūzikas sesiju ieraksti bija pamats, uz kura 1997. gada martā sāka darboties kopīgi izveidotais interneta radio "Ozone". "Open Zone" semināros piedalījās arī ārvalstu kolēģi: Aleksejs Šulgins no Maskavas, no kura pirmo reizi dzirdējām ideju par interneta radio, un mediju teorētiķis Ēriks Kluitenbergs no Nīderlandes, kurš ir sniedzis nenovērtējamu ieguldījumu E-LAB konceptuālajā virzībā dažādos tā attīstības periodos.[1]

Radio "Ozone"[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ar ideju “dati var atrasties jebkur” 1997. gada 26. martā darbību uzsāka interneta radio "Ozone", kas raidīja katru otrdienu. Radio tika atskaņoti ambienti vides ieraksti, audiokolāžiskas reportāžas no pasākumiem, miksēti dažādu skaņu ieraksti (no apkārtnes, pilsētas, platēm, klubiem utt.), multimediāli raidījumi, lekcijas, diskusijas un dzeja. Notika arī eksperimenti ar mobilās tiešraides iespējām, un kopā ar starptautiskā interneta radio "Xchange" dalībniekiem veidotas tiešraides skaņu cilpas internetā.[5]

Radio "Ozone" izveidoja Rasa Šmite un Raitis Šmits, tā satura veidošanā piedalījās: Pēteris Ķimelis, Mārtiņš Ratniks, Clausthome, Toms Vītiņš, Uģis Vītiņš, Mārtiņš Tauriņš, Varka Crew, AG & Raitis, Mārtiņa Ķibera “Casblanca 2000”, andrews.lv, bio.codes un daudzi citi.[5]

"Ozone" atradās uz parks.lv servera tepat Latvijā, bet visi skaņas faili – uz RIS (Radio Internationale Stadt, vēlāk organg.org) servera Berlīnē un XS4ALL.nl (Acccess for All!) servera Amsterdamā.[5]

Radio "Xchange"[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēls:"Ozone" radio, 1997.g.png
Interneta radio "Ozone", 1997. g Dizaina autors: Toms Vītiņš

E-LAB radio projekti bija internacionāli tīkla projekti, kas atradās gan starptautiskā mediju mākslas un tīklu kultūras diskursā, gan arī paši tiecās radīt veidot jaunas idejas un platformas.

Xchange sākās ar projektu “Xchange kompilācija”, kura mērķis bija veidot radio iniciatīvu momentuzņēmumu tīklā. E-LAB izmantojot starptautiskās vēstkopas (Nettime, Syndicate) aicināja iesūtīt skaņas failus RealAudio formātā. Šo failu hipersaites un tiešsaistes adreses publicēja ikmēneša tīkla skaņu izlasēs.[6]

1997. gada vasarā tika izveidotas 4 "Xchange" kompilācijas, kas katra atradās uz cita servera (parks.lv Rīgā, RIS.de Berlīnē, AEC.at Lincā, V2.nl Roterdamā) un katra tika publicēta citā jauno mediju notikuma vai pasākuma sakarā ("Ars Electronica 98” festivālā, konferencē „From Practice to Policy”). Projektu pamatā bija ideja par “brīvi plūstošu konceptu, brīvi veidojošu saturu, brīvi mainīgu atrašanās vietu”.[7]

"1997. gada 2. decembrī darbību uzsāka "Xchange" tīkls ar vēstkopu, nosūtot pirmo ziņu skaņu māksliniekiem no citām pasaules malām. E-LAB bija iegādājis un ar Jāņa Garanča palīdzību instalējis pats savu serveri (re-lab.net), un beidzot mēs varējām nodrošināt savu vēstkopu un interneta radio tiešraides. “Xchange" piedzimšanas dienu atzīmējām ar pirmo interneta radio "Ozone" tiešraidi, kurā piedalījās Pēteris Ķimelis ar konceptuālu skaņu mākslas darbu “3 frekvences”.”[1]

Gērts Lovinks savā 2003. gada grāmatā "My First Recession. Critical Internet Culture in Transition"[8]:

""Xchange" bija kļuvis par “globālu, audionautu tīklu, kas izziņas prieka pilni pēta virtuālo pasauli”

1998. gadā radio tapšanā pievienojās pirmie mākslinieki ārpus Latvijas. Gada sākumā savu vēlmi piedalīties izteica Londonas mediju mākslinieku laboratorija "Backspace". Šī notikuma rezultātā radās ideja par tiešraides cilpas veidošanu, kurā abi dalībnieki uztver viens otra signālu un raidītu to atpakaļ tīklā. Eksperimentējot ar šo ideju, E-LAB raidītais signāls, kuru uztvēra "Backspace" tīkla radio mākslinieki, pēc nelielām izmaiņām, kuras radīja, skaņu izlaižot caur savu mikseri un serveri, tika raidīts atpakaļ E-LAB. Raidītais atpakaļ atnāca pēc vairākām sekundēm, kas radīja atbalsij līdzīgu efektu. Turpinot sūtīt atkal un atkal atpakaļ šo pašus signālus, rodas skaņu slāņi, kas rada dziļas daudzdimensionālas telpas izjūtu. Pirmo reizi varēja pieredzēt “akustisko kibertelpu”.[1]

Gadam turpinoties, tika veikti arvien vairāk eksperimenti, kur reizē tika iesaistīti līdz pat septiņiem dalībniekiem, kas atradās dažādās lokācijās – Austrijā, Austrālijā, Amerikā, Kanādā, Lielbritānijā, Serbijā, Nīderlandē, Slovēnijā. Signāla un skaņas cilpošanās ar savu riņķošanu virtuāli fiziskajā līmenī – ģeogrāfiski atstatus izvietotajos serveros – un atpakaļ atgriešanās radītā atbalss efekta dēļ vienmēr radīja ilūziju par saskarsmi. [1]

Ēriks Kluitenbergs „Ars Electronica” festivāla katalogā kontekstualizē "Xchange" darbību[9]:

“Xchange" ir “suverenitātes medijs” šī vārda labākajā nozīmē: tas ir absolūti nelietojams, un tam nav komerciālas vērtības. Tas nekad neaizsniegs masu auditoriju, nedz arī to mēģina darīt. Tas ir pilnībā starptautisks (tīkls sniedzas līdz pat Austrālijai, kur atrodas vieni no aktīvākajiem dalībniekiem), tas ir nereģistrēts, nekomerciāls, un tam nepiemīt tirgus vērtība. Šķiet, ka tas darbojas tīrā prieka dēļ, un veiksmīgi dara visu, lai izbēgtu no fiksētu definīciju piemērošanas.”

Audio projektu nekomerciālā izplatīšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1997. gada vasarā mūziķi Toms Vītiņš un Uģis Vītiņš, pieaicinot Mārtiņu Tauriņu, nodibināja apvienību "Sloka Sound System" (SSS). Ar E-LAB atbalstu tika producēta elektroniskās ambientās mūzikas audiokasete “Digidambam”, kuru izdeva 200 eksemplāros un izplatīja galvenokārt par brīvu dažādos Latvijas un ārvalstu festivālos. Projekts bija nekomerciāls un centās uzsvērt (paš)publicēšanos brīvību jaunajos medijos. Apvienība radīja mājaslapu, kur katrs interesents varēja pats izveidot savu Digidambam kaseti, bija iespēja lejupielādēt RealAudio mūzikas failus un izdrukāt JPG attēlu ar kasetes vāciņu.[1]

E-LAB turpmāk līdzproducēja arī citus izdevumus – audiokaseti “Sentimental Beatz” – ar otro “Māksla+Komunikācijas” 1997. gada festivāla atklāšanas dzīvās mūzikas sesijas ierakstu klubā „Pulkvedim neviens neraksta...”, audiokaseti un CD “Elast garša” (ELAST – nākamais Vītiņu dibinātais leibls), audiokaseti “Toxicity” (Egona Upīša elektroniskā mūzika) u.c.[1]

1998. gadā, lai izplatītu nekomerciālus audio projektus, E-LAB izmantoja sevis izdoto žurnālu “Akustiskā telpa” (Acoustic Space), kur otrajā numurā, speciāli izveidotā kabatiņā ievietoja CD diskus. Šajā pašā žurnālā tika izvietota arī pirmais reklāmas teksts: "“Akustiskās telpas” izdevums lūdz – iesniedziet jūsu “ražojumus” CD formātā 1 līdz 100 eksemplāru apjomā.”[1]

Neatkarīgo mūziķu un mākslinieku digitālo ražojumu (CD, DVD, CD-rom), tāpat kā alternatīvo kultūras izdevumu izplatīšana arvien ir bijusi problemātiska. E-LAB piedāvāja šādu risinājumu: 1000 žurnāla eksemplāri tika izplatīti kopā ar dažādiem skaņu mākslas, dīdžeju un elektroniskās mūzikas diskiem, ko iesniedza mākslinieki un mūziķi no "Xchange" tīkla un dažādām pasaules valstīm. Tā, piemēram, skaņu māksliniece Zina Kaye no Austrālijas iesniedza trīs dažādus audio mākslas projektus (kopā 99 CD), tīkla mākslinieki JODI atsūtīja CD-rom ar savu mākslas projektu “OSS” (100 gab). No Latvijas “ražojumiem” tika pievienoti atlikušie “Elast garšas” diski, Gosh mūzikas CD “Gosh: Seaweed”, Alexandroid “The composition: when your girlfriend is sick”, „Varka Crew” dīdžeju mikss, „Latvijas Gāzes” mūzika un citi, katrs ne vairāk kā pārdesmit eksemplāros. Kopumā dažu gadu laikā tika izplatīti visi 1000 žurnālu eksemplāri, un katram līdzi – kāds cits mākslinieku vai mūziķu oriģinālsaturs CD formātā.[1]

"Acoustic Space" žurnāls[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Acoustic Space" žurnāls iznāk Rīgā angļu un latviešu valodā kopš 1998. gada. Žurnāls radīts priekš jaunās mediju mākslas, tīkla kultūras un radošiem pētījumiem iekš digitālās tīkla vides un elektroakustiskās telpas.[10]

Kopš 2007. gada Acoustic Space tiek publicēts kā recenzēts, internacionāls žurnāls ar starpdisciplināriem pētījumiem par mākslu, zinātni, tehnoloģiju un sabiedrību. To izdod Rīgas Jauno mediju kultūras centrs RIXC sadarbībā ar Liepājas Universitātes Mākslas pētījumu laboratoriju.[10]

Nozīmīgākie apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

“PRIX Ars Electronica ‘98”[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

E-LAB radītais tīkla projekts "Xchange" nesa starptautisku novērtējumu un konkursā “PRIX Ars Electronica ‘98” balvu – 2. vietu kategorijā “Tīkls”. 1998. gada septembrī E-LAB tika aicināts piedalīties festivālā “Ars Electronica”.[11]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,00 1,01 1,02 1,03 1,04 1,05 1,06 1,07 1,08 1,09 1,10 Ieva Astahovska. DEVIŅDESMITIE. Laikmetīgā māksla Latvijā. Rīga : Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs, 2010. ISBN 978-9934-8078-3-1.
  2. «Jauno mediju un kultūras centrs RIXC».
  3. «Latvijas sabiedriskie mediji (LSM)».
  4. «RE-LAB».
  5. 5,0 5,1 5,2 «Jauno mediju un kultūras centrs RIXC».
  6. «Xchange Net Audio Network».
  7. «Ozone Internet Broadcast».
  8. Gērts Lovinks. My First Recession. Critical Internet Culture in Transition. Rotterdam, 2003. ISBN 978-90-816021-7-4.
  9. «Xchange Net Audio».
  10. 10,0 10,1 «Jauno mediju un kultūras centrs RIXC».
  11. «ARS ELECTRONICA ARCHIVE».