Kaspars Vanags
| ||||||||||
Kaspars Vanags (dzimis 1970. gada 20. jūnijā Rīgā) ir latviešu mākslas kritiķis un kurators.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]K. Vanags ir studējis Berlīnes Brīvajā Universitātē. Londonas Universitātes Kortolda mākslas institūtā ieguvis maģistra grādu mākslas vēsturē ar specializāciju muzeju studijās.
1990. gadā publicējis dzejoļus kopkrājumā "Maniskas" (kopā ar Ievu Rupenheiti un Mārtiņu Tīrumu).
Kopā ar domubiedriem 90. gados izveidoja radošo apvienību “Open”, organizējis starpdisciplinārus pasākumus, sadarbojoties ar vizuālās mākslas, elektroniskās mūzikas, jauno mediju mākslas un literatūras pārstāvjiem. Veidojis kritiski sociālus mākslas projektus, meklējot alternatīvas patērētāju sabiedrības kultūrai: “Slaidlugas” (1998), “Subversija pilsētvidē” (2000), “Tējas sēne” (2002). Vadījis mākslas galeriju “Kromme” Berlīnē.
Bijis kurators Latvijas paviljonam 56.Venēcijas mākslas biennālē 2015. gadā — Katrīnas Neiburgas un Andra Eglīša projektam “Armpit”. Veidojis izstādes “Šķērssvītra: starp normatīvo un fantāziju” (Laikmetīgās mākslas centrā "kim?", 2015) un "Tev ir pienākušas 1243 ziņas. Dzīve pirms interneta. Pēdējā paaudze" (Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā, 2017).
2015. gadā kļuvis par labdarības fonda ABLV Charitable Foundation mākslas programmu vadītāju. Vadījis radošās koncepcijas izstrādi topošajam Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejam.[1]
2020. gadā kļuvis par P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja vadītāju.[2]