Sergejs Timofejevs

Sergejs Timofejevs;
Personīgā informācija
Dzimis	1970. gada 13. novembrī (53 gadi); Rīga, Latvijas PSR
Tautība	krievs
Literārā darbība
Nodarbošanās	dzejnieks
Valoda	krievu valoda
Rakstīšanas laiks	1989—pašlaik
Žanri	dzeja, starpdisciplināri projekti
	Mākslas portāls / Literatūras vikiprojekts

Sergejs Timofejevs (dzimis 1970. gada 13. novembrī Rīgā) ir Latvijas krievu dzejnieks.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1992. gadā Timofejevs pabeidza Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultāti (1992). Pēc tam strādājis žurnālistikā un reklāmā. Literāras publicējumus izdod kopš 1989. gada. Izdoti vairāki dzejoļu krājumi Sanktpēterburgā, Maskavā un Rīgā, tai skaitā divvalodu krājumi krievu un latviešu valodā "Gandrīz fotogrāfijas" (2003), "Stereo" (2013) un "Replika" (2018). 2017. gadā Latvijas Leļļu teātrī iestudēta viņa sarakstītā "Pasaka par bruņinieku, kuram sāpēja zobi", teksts grāmatā izdots krievu un latviešu valodā (2018).

2019. gadā Itālijas izdevniecībā "Miraggi Edizioni" Massimo Maurizio atdzejojumā izdota dzejas izlase "Длинные волны/Onde Lunghe".

Kopš 1999. gada tekstgrupas "Orbīta" dalībnieks. Publicē rakstus par mākslu un laikmetīgo kultūru.^[1] 2011. gada februārī ievēlēts par Latvijas Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētāju.^[2]

Viens no pirmajiem bijušās Padomju Savienības teritorijā sācis izkopt poētiskā video žanru, pirmais darbs — "Orķestra mēģinājums" (1994). Tekstgrupas "Orbīta" sastāvā saņēmis Literatūras gada balvu 2005 dzejā par multimediālo almanaha "Orbīta 4" izdevumu. Kopā ar Artūru Punti izveidojis poētiskas instalācijas "Laika istaba" (2008) un "Dzejas enerģētiskā neatkarība" (2009). "Orbītas" Cēsu mākslas festivālam veidotā dzejas instalācija "Radiosiena" (2013) nominēta Purvīša balvai.^[3]

Sarakstījis dziesmu tekstu krievu versijas vairākām grupas "Prāta Vētra" dziesmām, kā arī Kārļa Lāča un Intara Busuļa dziesmām. 2014. gadā iestudēta K. Pētersona opera "Mihails un Mihails spēlē šahu" ar S. Timofejeva libretu.