Elektroniskā pārvalde

Elektroniskā pārvalde jeb e-pārvalde ir publisko pakalpojumu sniegšana iedzīvotājiem, izmantojot elektroniskos līdzekļus, tostarp elektroniskos pakalpojumus. E-pārvalde ir viens no instrumentiem, kā pilnveidot valsts pārvaldes darbu un uzlabot publisko pakalpojumu kvalitāti, balstot to uz informācijas tehnoloģijām un elektroniskajai uzņēmējdarbībai raksturīgiem darbības principiem. Papildu tam, cits e-pārvaldes mērķis ir arī palielināt sabiedrības līdzdalību valsts pārvaldē.

E-pārvaldes modeļi

• Valdība—iedzīvotājs modelis fokusējas uz iedzīvotājiem labāku, ērtāku un personalizētāku pakalpojumu piedāvāšanu, informācijas sniegšanu, iedzīvotāju iesaistīšanos valsts pārvaldes darbā dažādu jautājumu apspriešanā, iedzīvotāju izglītības veicināšanu, pieeju personīgajai informācijai u.c.
• Valdība—uzņēmējs modelis paātrina informācijas apriti starp pašvaldību un privātā sektora uzņēmumiem un atvieglo dažādu pakalpojumu saņemšanu uzņēmējiem. Perspektīvā šis modelis paredz likvidēt papīra sistēmas, tādējādi paātrinot svarīgās informācijas izplatīšanas un iegūšanas laiku.
• Valdība—darbinieks modelis veicina iekšējās informācijas apmaiņas un aprites ātruma uzlabošanos starp valsts pārvaldes darbiniekiem, novērš funkciju dublēšanos un veicina sniedzamo pakalpojumu kvalitātes uzlabošanos. Izmantojot šo modeli, valsts pārvaldes iestāde sniedz pakalpojumus saviem darbiniekiem.
• Valdība—valdība modelis ļauj iestādēm sazināties savā starpā un veicina to sadarbību, tā radot iespēju pārstrukturēt valdības funkcijas un sniegt integrētus pakalpojumus. Šis modelis nodrošina strukturētas un nestrukturētas informācijas apriti un efektīvu dažādu valsts nozīmes informatīvo sistēmu mijiedarbību.

E-pārvaldes attīstība Eiropas valstīs

Viens no plašākajiem un drošticamākajiem ikgadējiem apsekojumiem / pētījumiem par e-pārvaldes attīstību dažādās valstīs ir Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) e-pārvaldes attīstības indekss (EPAI) (angļu: United Nations E-Government Development Index). EPAI, apkopojot dažādus kvantitatīvos un kvalitatīvos rādītājus, tiecas objektīvi izmērīt, kā valstis izmanto informācijas tehnoloģiju sniegtās iespējas, lai attīstītu valsts pārvaldes darbu un publiskos pakalpojumus. EPAI ir 3 galvenās dimensijas, proti:

• Digitālo tiešsaistes pakalpojumu saņemšanas iespējas;
• Telekomunikāciju savienojamība;
• Iedzīvotāju digitālās prasmes līmenis.

2022.gada EPAI izlaidumā novērtētas visas 193 ANO dalībvalstis. Zemāk esošajā tabulā, EPAI 2022.gada rādītāju kopsavilkumā, iekļautas 43 no šīm valstīm, kas pārstāv Eiropas reģionu. Starp Baltijas valstīm, 2022.gadā Igaunija ieņēma visaugstāko pozīciju, ierindojoties 8.vietā no 193 pasaules valstīm, Lietuva ieņēma 24.vietu, bet Latvija - 29.vietu.

ANO E-pārvaldes attīstības indeksa (EPAI) 2022.gada rādītāju kopsavikums

Valsts	Pozīcija 2010.gadā	Pozīcija 2022.gadā	Pozīcijas izmaiņas	EPAI 2022.gadā
Dānija	7	1	6	0.972
Somija	19	2	17	0.953
Islande	22	5	17	0.941
Zviedrija	12	5	7	0.941
Igaunija	20	8	12	0.939
Nīderlande	5	9	-4	0.938
Apvienotā Karaliste	4	11	-7	0.914
Malta	30	15	15	0.894
Norvēģija	6	17	-11	0.888
Spānija	9	18	-9	0.884
Francija	10	19	-9	0.883
Austrija	24	20	4	0.880
Slovēnija	29	21	8	0.878
Vācija	15	22	-7	0.877
Šveice	18	23	-5	0.875
Lietuva	28	24	4	0.875
Lihtenšteina	23	25	-2	0.869
Luksemburga	25	26	-1	0.868
Latvija	37	29	8	0.860
Īrija	21	30	-9	0.857
Grieķija	41	33	8	0.846
Polija	45	34	11	0.844
Itālija	38	37	1	0.838
Portugāle	39	38	1	0.827
Beļģija	16	39	-23	0.827
Serbija	81	40	41	0.824
Krievija	59	42	17	0.816
Horvātija	35	44	-9	0.811
Čehija	33	45	-12	0.809
Ukraina	54	46	8	0.803
Slovākija	43	47	-4	0.801
Ungārija	27	51	-24	0.783
Bulgārija	44	52	-8	0.777
Rumānija	47	57	-10	0.762
Baltkrievija	64	58	6	0.758
Albānija	85	63	22	0.741
Melnkalne	60	71	-11	0.726
Moldova	80	72	8	0.725
Monako	184	73	111	0.723
Andora	57	76	-19	0.718
Ziemeļmaķedonija	52	80	-28	0.700
Sanmarīno	184	90	94	0.645
Bosnija un Hercegovina	74	96	-22	0.626