Ebrāhīms Raisī

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Ebrāhīms Raisī
ابراهیم رئیسی
Raisi in 2021-02 (cropped).jpg
Irānas prezidents
Amatā
2021. gada 3. augusts — pašlaik

Dzimšanas dati 1960. gada 14. decembrī (61 gads)
Profesija jurists
Reliģija Šiītu islāms
Paraksts Ebrahim Raisi signature.svg

Ebrāhīms Raisī (persiešu: ابراهیم رئیسی), pilnā vārdā Ebrāhīms Raisolsadati (persiešu: سید ابراهیم رئیس‌الساداتی), dzimis 1960. gada 14. decembrī, ir Irānas prezidents kopš 2021. gada. Pēc izglītības ir islāma jurists un tiek uzskatīts par radikāli konservatīvas politikas piekritēju.[1] ANO īpašie ziņotāji un dažas cilvēktiesību organizācijas viņu vaino noziegumos pret cilvēci.[2]

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ebrāhīms Raisī dzimis 1960. gada 14. decembrī persiešu garīdznieku ģimenē Mešhedā. Viņa tēvs Sejeds Hadži nomira, kad viņam bija 5 gadi. Pēc izcelsmes viņam ir attāla radniecība ar šiītu ceturto imāmu Zein-al-Ābidīnu.[3]

Mācījies islāma skolā (medresē) un semināros Mešhedā un Kumā. Motahari Universitātē ieguvis doktora grādu privāttiesībās, lai gan viņa oponenti to apšauba.[4] Viņa izglītības patiesais līmenis palicis neskaidrs. Kādu laiku viņš dēvēja sevi par ajatollu, taču kad prese publiskoja viņa formālas reliģiskās izglītības un akreditācijas apliecības trūkumu, Raisī pārstāja apgalvot, ka viņam ir šī pakāpe, un turpmāk sauca sevi par "islāma autoritāti" ("hudžat-ol-eslām"), kas ir vienu pakāpi zemāk par ajatollas līmeni.[5] Pēc tam Raisī neilgi pirms 2021. gada prezidenta vēlēšanām atkal pasludināja sevi par ajatollu.[6] Augstākā līdera Alī Hāmenejī dekrētā, ar kuru viņu iecēla par prezidentu, viņš tiek minēts kā "hudžat-ol-eslām".[7]

Raisī 1980. gados

Karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc islāmistu uzvaras 1981. gadā Raisī tika iecelts par Karadžas prokuroru. Vēlāk viņš tika iecelts arī par Hamadānas prokuroru un aktīvi pildīja abus amatus divās pilsētās vairāk nekā 300 km attālumā viena no otras. Pēc četriem mēnešiem viņš tika iecelts par Hamadānas provinces (ostāna) prokuroru.

1985. gadā Raisī tika iecelts par Teherānas prokurora vietnieku un pārcēlās uz galvaspilsētu. Pēc trim gadiem, 1988. gada sākumā, viņam pievērsa uzmanību valsts faktiskais galva ajatolla Homeinī un deva tam īpašu no tiesu varas neatkarīgu mandātu, lai risinātu juridiskās problēmas dažās provincēs, piemēram, Luristānā, Semnānā un Kermānšāhā.

1988. gada masu nāvessodi kreisajiem radikāļiem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Raisī tiek minēts kā viena no galvenajām personām, kas iesaistītas nelikumīgo nāvessodu izpildē 1988. gadā Irānas politieslodzītajiem.[8] Raisī pēc tam publiski nekomentēja šo tēmu,[9][10] tomēr 2021. gadā, kļuvis par prezidentu, teica, ka ir godināms un augstu vērtējams par viņa lomu šajos notikumos.[11]

1988. gadā pēc varas iestāžu pavēles notika Irānas radikāli kreiso un citu politieslodzītajo nonāvēšana bez parastās notiesāšanas procedūras visā Irānas teritorijā, sākot no 1988. gada 19. jūlija, kas ilga aptuveni piecus mēnešus. Upuru skaits palicis nezināms un tiek minēts no 3 tūkstošiem līdz vairāk nekā 30 tūkstošiem.[12][13][14][15][16][17][18] Vairums nogalināto bija kreisi islamisko "Irānas tautas mudžahedu" atbalstītāji un dalībnieki, kuru organizācija pēc tās atbalstītās 1979. gada revolūcijas bija nostājusies pret ajatollu valdīšanu un veikusi terora aktus pret to, taču nāvessodi tika izpildīti arī citu kreiso grupējumu, tostarp Tautas Fedaju un Irānas "Tude" (Komunistiskās partijas) atbalstītājiem neatkarīgi no to darbības veida pret valdošo režīmu.[19] Saskaņā ar "Amnesty International" ziņoto, "Irānas ieslodzījuma vietās visā valstī tūkstošiem politieslodzīto sistemātiski tika pakļauti iznīcināšanai un tika nonāvēti bez tiesas sprieduma saskaņā ar Irānas augstākā līdera rīkojumu, kas tika īstenots visos valsts cietumos. Daudzi no tiem, kas tika nogalināti šajā laikā, tika pakļauti spīdzināšanai un citai necilvēcīgai attieksmei un sodīšanai.”[20]

Raisī starp bāsidžiem - Irānas paramilitārā Islāma Revolūcijas Sargu Korpusa kaujiniekiem.

Tālākie amati[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Homeinī nāves un Alī Hāmenejī ievēlēšanas par jauno augstāko vadītāju Raisī iecēla par Teherānas prokuroru. Viņš ieņēma amatu piecus gadus no 1989. līdz 1994. gadam. 1994. gadā viņš tika iecelts par Galvenā Inspekcijas biroja vadītāju, kurš nomināli cīnās ar korupciju, taču praksē galvenokārt uzrauga valsts organizāciju finanses.

No 2004. gada līdz 2014. gadam Raisī bija Irānas galveno tiesnešu Māhmūda Hašemī Šāhrūdī un Sadeka Laridžānī pirmais vietnieks. Vēlāk, 2014. gadā, viņš tika iecelts par Irānas ģenerālprokuroru un ieņēma šo amatu līdz 2016. gadam, kad atkāpās no tā, lai kļūtu par labdarības fonda "Astan Quds Razavi" priekšsēdētāju — šī organizācija formāli pārvalda astotā imāma Rezas kapenes, bet faktiski ir daudznozaru koncerns ar 19 000 nodarbināto, kurš sava labdarības statusa dēļ var izmantot nodokļu atvieglojumus.[21] Kopš 2012. gada viņš ir arī vienlaikus strādājis par Īpašās garīdznieku tiesas, kas kontrolē garīdznieku uzvedību un pakļauta nevis tiesu sistēmai, bet valsts augstākajam garīgajam līderim, prokuroru pēc Alī Hāmenejī rīkojuma.[22]

Citi amati[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Raisī desmit gadus bija Alī Hāmenejī vadītā "Imama Homeinī rīkojumu izpildes ordeņa", kurš kontrolē ap 100 miljardus dolārus vērtus opozīcijai konfiscētus īpašumus,[23] pilnvaroto padomes loceklis. Viņš bija arī "Augstākās atlases komisijas" loceklis. Viņš ir Teherānas "Fātimas Al-Zāhras semināra" dibinātājs un pirmais sekretārs.[24][25] 2019. gadā viņš tika iecelts par Augstākās tiesas priekšsēdētāju.

Viņa citi izpildvaras un pārraudzības pienākumi ietver tādus amatus kā dalība Kibertelpas Augstākajā padomē, Monetārajā un kredītu padomē un Pretkorupcijas štābā.[26]

Prezidenta kampaņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Raisī 2017. gada kampaņas laikā

2017. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Raisī tika nosaukts par vienu no Islāma revolūcijas spēku Tautas frontes (JAMNA) prezidenta amata kandidātiem 2017. gada februārī.[27] Viņa kandidatūru atbalstīja arī Islāma Revolūcijas Stabilitātes Fronte.[28][29] Oficiāli viņš paziņoja par savu kandidatūru 6. aprīlī publicētajā paziņojumā par savu "reliģisko un revolucionāro pienākumu kandidēt", norādot uz nepieciešamību "būtiski mainīt valsts izpildvadību" un radīt valdību, kas "cīnīsies pret nabadzību un korupciju".[30]

2017. gada 15. maijā konservatīvo kandidāts Mohamads Bagers Galibāfs atsauca savu kandidatūru par labu Raisī.[31] Tika pieļauts, ka Galibāfs kļūs Raisī pirmais viceprezidents, ja viņu ievēlēs.[32]

Vairāki avoti Raisī pirms vēlēšanām nosauca par Irānas augstākā līdera ajatollas Alī Hamenejī "mīluli un iespējamo pēcteci",[5][33][34][35] šāds viedoklis saglabājās arī vēlāk.[36]

Pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas Raisī saņēma 15 786 449 balsu no 42 382 390 (38,30%), zaudēdams Hasanam Rūhānī. Viņš neapsveica Rūhānī ar atkārtoto ievēlēšanu prezidenta amatā un lūdza Sardzes padomi, kurai ir tiesības izslēgt vēlēšanu dalībniekus, izskatīt "likuma pārkāpumus" pirms vēlēšanām un to laikā, pievienojot 100 lappušu dokumentāciju. Tomēr viņa pretenzijas netika atzītas.[37][38]

Raisī 2019. gadā tiek inaugurēts par Augstākās tiesas priekšsēdētāju

2021. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2021. gadā Raisī atkārtoti kandidēja uz prezidenta amatu un uzvarēja vēlēšanās. Vēlēšanās piedalījās rekordmaz - 48,8% vēlētāju, un 62% no tiem nobalsoja par Raisī.[39] No 28,9 miljoniem balsu aptuveni 3,7 miljoni balsu netika ieskaitītas.[40]

Vēlēšanās tika reģistrēti gandrīz 600 kandidāti, no kuriem 7 mēnesi pirms vēlēšanām apstiprināja 12 Sardzes padomes juristi un teologi. Trīs no šiem kandidātiem tika atsaukti pirms vēlēšanu dienas. Bijušais prezidents Mahmūds Ahmadīnežāds, būdams starp tiem, kuriem tika liegts kandidēt, video vēstījumā sacīja, ka nebalsos, paziņojot: "Es nevēlos piedalīties šajā grēkā."[41]

Prezidenta amatā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Raisī tika iecelts par pašreizējo Irānas prezidentu 2021. gada 3. augustā ar augstākā līdera Alī Hamenejī izdoto dekrētu. Viņš nodeva zvērestu Islāma konsultatīvās asamblejas (parlamenta) priekšā 5. augustā. Savā runā viņš norādīja, ka Irāna ir atbildīga par Tuvo Austrumu stabilizāciju, ka viņš pretosies ārvalstu spiedienam uz Irānu, bet paplašinās tās ārējās attiecības, īpaši ar Irānas kaimiņvalstīm, solīja atbalstīt jebkuru diplomātisko soli, lai atceltu ASV sankcijas, un apgalvoja, ka Irānas kodolprogramma bija paredzēta tikai miermīlīgiem mērķiem. Viņš arī apsolīja, ka centīsies uzlabot irāņu dzīves kvalitāti un aizstāvēt cilvēktiesības.[7]

Raisī 8. augustā iecēla Imāma Homeinī rīkojumu izpildes ordeņa fonda vadītāju Mohamadu Mohbēru par Irānas pirmo viceprezidentu. 11. augustā Raisī iecēla bijušo naftas un tirdzniecības ministru Masūdu Miru Kazemī par viceprezidentu un Plāna un budžeta organizācijas vadītāju.[42]

Argentīna un Izraēla nosodīja Raisī izdarīto Ahmāda Vahidi iecelšanu iekšlietu ministra amatā, jo Argentīna caur Interpolu bija pieprasījusi viņa arestu par iespējamo līdzdalību 1994. gada sprādzienā Buenosairesā. Argentīnas Ārlietu ministrija paziņoja, ka Vahidi iecelšana ir "apvainojums Argentīnas tiesai un terora akta upuriem".[43] Cits Interpola izsludināts meklējamais par šo terora aktu Mosens Rezaje 25. augustā tika iecelts par viceprezidentu ekonomikas jautājumos, kas arī izsauca Argentīnas protestu.[44]

Uzskati[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Raisī iestājas par dzimumu segregāciju, vienlaikus norādot uz nepieciešamību stingri ievērot tās sieviešu tiesības, kādas paredzētas islāmā, un pieļaut to dalību kultūrā un ekonomikā.[45][46] Viņš ir arī atbalstītājs universitāšu islāmizācijai, interneta un Rietumu kultūras cenzūrai.[47][48][49] Raisī ir lappuses Twitter, Facebook un Instagram, neraugoties uz to, ka pirmie divi no tiem Irānā tiek bloķēti. Raisī teicis, ka zagļu roku amputācija, kas pamatojas uz stingro šariāta interpretāciju, ir gods Irānai un ka šādi sodi tiks turpināti.[50][51] Ārpolitikā Raisī pieturas pie salīdzinoši mērenas līnijas, iestādamies par savstarpēji izdevīgiem sakariem ar visām valstīm, izņemot Izraēlu.

Sankcijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Raisī ir viens no deviņām Irānas amatpersonām, kurām ASV Valsts departaments 2019. gada novembrī piemēroja sankcijas saistībā ar iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem.[52]

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Starp Raisī darbiem ir šādi:[53][54]

  • Trīs sējumu "Lekcijas par jurisprudences noteikumiem" (tiesu, saimnieciskā un reliģiskā sadaļas);
  • "Mantojums bez mantiniekiem";
  • "Principu un formas pretruna jurisprudencē un likumā".

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Gerecht, Reuel Marc; Takeyh, Ray (25 June 2021). "In Ebrahim Raisi, Iran's clerics have groomed and promoted their ruthless enforcer". The Washington Post.
  2. RSF. Cleric accused of crimes against humanity to head Iran’s justice system
  3. Get to know (Seyyed Ebrahim Raisi) the new tutelage of Astan Quds Razavi better + complete records tasnimnews.com
  4. مدرک تحصیلی ابراهیم رئیسی؛ 'شش کلاس' یا 'دکترا'؟. In: BBC News فارسی.
  5. 5,0 5,1 Alex Vatanka. «The Supreme Leader's Apprentice Is Running for President». Foreign Policy, 2017. gada 12. aprīlis. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 20. maijs. Skatīts: 2017. gada 22. maijs.
  6. «Biography of the President-elect, Ayatollah Dr. Seyed Ibrahim Raisi». Seyed Ebrahim Raisi Information Center. Skatīts: 2021. gada 19. jūnijs.
  7. 7,0 7,1 «Iran ultraconservative Raisi inaugurated as president». Agence France-Presse (The Australian). 2021. gada 3. augusts.
  8. «Blood-soaked secrets with Iran's 1998 Prison Massacres are ongoing crimes against humanity». Amnesty International. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 15. decembris. Skatīts: 2018. gada 14. decembris.
  9. «ابراهیم رئیسی؛ از قضاوت تا تولیت». BBC. 2017. gada 7. marts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 8. marts. Skatīts: 2017. gada 6. aprīlis.
  10. Ervand Abrahamian. «An Interview with Scholar and Historian Ervand Abrahamian on the Islamic Republic's "Greatest Crime"». Center for Human Rights in Iran, 2017. gada 4. maijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 5. maijs. Skatīts: 2017. gada 18. maijs.
  11. «رئیسی در مورد اعدام‌های ۶۷: باید مورد تقدیر و تشویق قرار بگیرم». رادیو فردا (persiešu). Skatīts: 2021-07-06.
  12. Reza Akhlaghi. «Canada Recognizes Iran's 1988 Massacre as Crime against Humanity». Foreign Policy Blog. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 18. maijs. Skatīts: 2017. gada 23. maijs.
  13. «Iran Italy Issues Resolution for Justice for 1988 Massacre Victims». Iran News Update. 2017. gada 5. maijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 9. marts. Skatīts: 2017. gada 23. maijs.
  14. «More Than 100 Prominent Iranians Ask UN to Declare 1988 Massacre 'Crime Against Humanity'». Center for Human Rights in Iran. 2016. gada 7. septembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 26. maijs. Skatīts: 2017. gada 23. maijs.
  15. «1988 massacre of political prisoners in Iran». National Council of Resistance of Iran. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 8. jūnijs. Skatīts: 2017. gada 23. maijs.
  16. Mostafa Naderi. «I was lucky to escape with my life. The massacre of Iranian political prisoners in 1988 must now be investigated». The Independent, 2013. gada 22. augusts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 28. februāris. Skatīts: 2017. gada 19. septembris.
  17. «Iran still seeks to erase the '1988 prison massacre' from memories, 25 years on». Amnesty International. 2013. gada 29. augusts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 5. aprīlis. Skatīts: 2017. gada 23. maijs.
  18. Lamb, Christina (4 February 2001). "Khomeini fatwa 'led to killing of 30,000 in Iran'". The Daily Telegraph.
  19. «Iranian party demands end to repression». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2005. gada 24. septembris.
  20. «Blood-soaked secrets with Iran's 1998 Prison Massacres are ongoing crimes against humanity». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 15. decembris. Skatīts: 2018. gada 14. decembris.
  21. «محسنی اژه‌ای معاون اول قوه قضائیه و رئیسی دادستان کل کشور شدند». 2014. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 8. marts. Skatīts: 2017. gada 6. aprīlis.
  22. Get to know the new tutelage of Astan Quds Razavi tasnimnews.com
  23. Reuters. Khamenei controls massive financial empire built on property seizures
  24. Seyyed Ebrahim Raisi[novecojusi saite] tabnak.ir
  25. Raisi, Seyyed Ebrahim[novecojusi saite] namehnews
  26. Background and biography of "Hujjat al-Islam Raisi" iribnews.ir
  27. Iran: Possible Conservative Presidential Candidate Emerges, Stratfor, 23 February 2017. Atjaunināts: 13 April 2017
  28. Iran's conservatives scramble to find a presidential candidate, The Arab Weekly, 19 February 2017. Atjaunināts: 21 February 2017
  29. Rohollah Faghihi (21 February 2017), Meet the powerful Iranian cleric looking to unseat Rouhani, Al-Monitor. Atjaunināts: 21 February 2017
  30. Ruby Mellen (10 April 2017), Rouhani Gets a Hard-line Challenger for Iranian Presidency, Foreign Policy. Atjaunināts: 11 April 2017
  31. «Iran: Tehran Mayor Qalibaf Withdraws, Backs Hardliner Raisi for President». 2017. gada 15. maijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 10. oktobris. Skatīts: 2017. gada 18. maijs.
  32. «The reason Tehran's mayor dropped out of presidential race». 2017. gada 16. maijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 20. maijs. Skatīts: 2017. gada 18. maijs.
  33. Thomas Erdbrink. «Iran Has Its Own Hard-Line Populist, and He's on the Rise». The New York Times, 2017. gada 18. maijs. ISSN 0362-4331. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 18. maijs. Skatīts: 2017. gada 18. maijs.
  34. Saeed Kamali Dehghan. «Ebrahim Raisi: the Iranian cleric emerging as a frontrunner for supreme leader». The Guardian, 2017. gada 9. janvāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 21. maijs. Skatīts: 2017. gada 22. maijs.
  35. ALEX VATANKA. «The Supreme Leader's Apprentice Is Running for President». Foreign Policy, 2017. gada 12. aprīlis. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 20. maijs. Skatīts: 2017. gada 22. maijs. A candidate Raisi who loses in the May elections would be far less likely to later take over as supreme leader.
  36. Saeid Golkar. «Ebrahim Raisi: The cleric who could end Iranian hopes for change». Al Jazeera, 2019. gada 5. janvāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 19. jūlijs. Skatīts: 2020. gada 10. jūnijs.
  37. Arash Karami. «In wake of Rouhani's win, conservative rivals vow to remain on scene». Al-Monitor, 2017. gada 21. maijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 5. maijs. Skatīts: 2017. gada 24. maijs.
  38. Rohollah Faghihi. «Iran's conservatives question election results». Al-Monitor, 2017. gada 23. maijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 24. maijs. Skatīts: 2017. gada 24. maijs.
  39. Станислав Хамдохов. Ибрахим Раиси стал новым президентом Ирана RG.RU (19.06.2021).
  40. Lahav Harkov. «'Butcher of Tehran' Raisi wins Iran election amid low turnout». The Jerusalem Post, 2021. gada 20. jūnijs. Skatīts: 2021. gada 20. jūnijs.
  41. «Iran election: Hardliner Raisi will become president». BBC News. 2021. gada 19. jūnijs.
  42. «Former minister appointed head of Plan & Budget Org of Iran». Iranian Labour News Agency. 2021. gada 11. augusts. Skatīts: 2021. gada 7. septembris.
  43. «Iran's pick for Interior Minister job prompts condemnation from Argentina and Israel». MercoPress English. 2021. gada 12. augusts. Skatīts: 2021. gada 22. augusts.
  44. «Argentina condena la designación de dos ministros de Irán reclamados por su participación en un atentado» [Argentina condemns the appointment of two Iranian ministers claimed for their participation in an attack] (Spanish). Notimérica. 2021. gada 26. augusts. Skatīts: 2021. gada 26. augusts.
  45. Raisi: No one has the right to violate the freedom and rights of girls and women / Diplomacy means expanding relations, not asking for electoral help from foreigners tasnimnews.com
  46. Raisi: It is incomplete to talk about culture and economy without the role of women IRNA News Agency, Retrieved 2 July 2021
  47. «رئیسی: دانشگاهها باید اسلامی شوند». 2017. gada 8. maijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 13. maijs. Skatīts: 2017. gada 18. maijs.
  48. «ابراهیم رییسی: باید به دنبال حذف ترویج فرهنگ غربی از متن جامعه باشیم». 2017. gada 10. maijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 19. septembris. Skatīts: 2017. gada 18. maijs.
  49. «اسلامی‌ نکردن دانشگاه‌ها کشور را با مشکل مواجه می‌کند/رشد اینترنت ما را وادار به بازنگری می‌کند». 2017. gada 11. maijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 12. maijs. Skatīts: 2017. gada 18. maijs.
  50. اخبار روز ایران و جهان | آفتاب نیوز. «رئیسی: حکم قطع دست از افتخارات بزرگ ماست». fa (persiešu), ۱۳۸۹/۰۸/۰۴ - ۱۱:۵۴. Skatīts: 2021-07-06.
  51. «هشدار درباره 'گیوتین' برای قطع انگشتان شش نفر در زندان ارومیه». BBC News فارسی (persiešu). Skatīts: 2021-07-06.
  52. «US puts new sanctions on Iranian supreme leader's inner circle». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 3. oktobris. Skatīts: 2020. gada 9. oktobris.
  53. Unveiling of the latest writings of Hojjatoleslam Raeisi in the book fair tasnimnews.com
  54. Background and biography of Hojjat al-Islam Raisi iribnews.ir

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]