Edgars Kramiņš
Edgars Kramiņš (dzimis 1964. gada 14. martā Ļeņingradā) ir latviešu muzikālā teātra aktieris, režisors, runas un vokālais pedagogs, sabiedrisks kultūras darbinieks un pedagoģijas zinātņu doktors. Bijis Nacionālās operas režisors, Rīgas Muzikāli poētiskā teātra mākslinieciskais vadītājs un Vokālās akadēmijas dibinātājs.[1]
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1964. gada 14. martā Ļeņingradā, 1965. gadā kopā ar vecākiem pārcēlās uz dzīvi Rīgā.[1] Mācījās Jāzepa Vītola Latvijas valsts konservatorijas Emīla Dārziņa speciālajā mūzikas vidusskolas Zēnu kora klasē (1971—1980) un Rīgas 20. vidusskolas Kino klasē (1980—1983). Pēc dienesta armijā (1983—1985) studēja Krievijas Teātra mākslas institūtā (1985—1991), studiju laikā sāka strādāt par aktieri, režisoru un dramaturgu Latvijas Nacionālajā operā un Rīgas Muzikāli poētiskajā teātrī, kura mākslinieciskais vadītājs bija no 1989. līdz 1999. gadam. Mūzikas dramaturģijas interpretācijā un režijā stažējies pie Borisa Pokrovska (Борис Покровский), Jevgēņija Akulova (Евгений Акулов), Georgija Ansimova (Георгий Ансимов) un Kārļa Pamšes.[2]
Atmodas laikā aktīvi iesaistījies sabiedriskajos procesos. 1989. gadā iestājās Latvijas Nacionālās neatkarības kustībā (LNNK), taču pēc tās pievienošanas partijai “Tēvzemei un brīvībai”, izstājies no tās. Pēc 1989. gada 6. marta aktieru piketa pie LKP CK ēkas pret preses brīvības ierobežojumiem bija iekļauts izolējamo inteliģences pārstāvju sarakstā.[3] No 1990. gada, paralēli darbam teātrī, sāka strādāt par pedagogu Muzikālo teātru aktieru skolā, vēlāk arī Rīgas Stradiņa Universitātē, Daugavpils universitātē, Biznesa augstskolā “Turība”, Latvijas Televīzijā, Valsts kontrolē un dažādos mācību centros. Zinātniskā darbība saistīta ar mākslas pedagoģijas un paraverbālās saziņas jomu.[4] Tajā sevī piesaka kā zinātnisku publikāciju un grāmatu autors, maģistrantu un doktorantu pētījumu vadītājs, konsultants un recenzents mākslas pedagoģijas jomā.
Vēlāk studēja Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā (1996—2000) un Latvijas Universitātē (2000—2004), kur 2005. gadā ieguva pedagoģijas zinātņu doktors grādu.[2] Bija partijas “Jaunais laiks” biedru rindās (2002—2009), taču pēc 2009. gada 13. janvāra mītiņa Doma laukumā tika aizmuguriski izslēgts no tās rindām, jo ieņēma kritisku nostāju pret esošo ekonomisko situāciju Latvijā.[5] 2012. gadā atjaunoja pedagoģiski sabiedriskā mēnešraksta „Audzinātājs” izdošanu, veicot Redakcijas padomes priekšsēdētāja un zinātniskā redaktora pienākumus.[6]
Latvijas 14. skolotāju kongresā 2009. gadā viņu ievēlēja par Latvijas Nacionālās Skolotāju savienības priekšsēdētāju,[7] kura pienākumus pildīja līdz 2019. gadam. Kā 2015. gadā, tā 2019. gadā no Latvijas Nacionālās Skolotāju savienības tika virzīts Latvijas Valsts prezidenta amatam,[8] taču netika ievēlēts. Darbojās Eiropas Balss skolotāju asociācijā, Austrijas vokālo pedagogu apvienībā, Latvijas Teātra darbinieku savienībā, Aleksandra Čaka biedrībā un Kultūrizglītības un mākslas centrā "Kāpnes".
Kā vokālais pedagogs un konsultants piedalās dažādu konkursu žūriju darbā un vada meistarklases Latvijā, Austrijā un Krievijā. 2016. gadā nodibināja Vokālo akadēmiju.[9] Ir vokālās mākslas vasaras laboratorijas “Izdziedi vasaru”[10] un Jāņa Zābera Starptautiskā vokālistu konkursa idejas autors un mākslinieciskais vadītājs.[11] Piedalījās televīzijas muzikālajos šovos „O kartes skatuve” (2011, 2012) un „Jauno talantu fabrika” (2013).
Ģimene[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Māte — Inese Kramiņa (1944, Rīga), kultūras un pašvaldību darbiniece.
Tēvs — Vilnis Kramiņš (1943, Kandavas apriņķis), Latvijas čempions motosportā.
Juridiskā laulībā bijis tikai vienu reizi. Ar sievu Ivetu Kramiņu kopdzīve ilga 7 gadus, bet ar Marinu Gubāti cilvillaulībā 19 gadus.[12]
Bērni:
- dēls Jēkabs Kramiņš (1988; uzņēmējs); mazdēls Augusts Kramiņš (2018);
- meita Ieva Kramiņa (1990; kultūras darbiniece);
- dēls Kristaps Kramiņš (1994; scenogrāfs).
Mākslinieciski radošā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- inscenējumi
| Latvijas Nacionālajā operā | |
| Dž. Verdi “Traviata” | 1988. g. 30. decembrī |
| Koncerts “Teātrī ienāk jaunie” | 1989. g. 28. janvārī |
| A. Boito “Mefistofelis” | 1989. g. 22. februārī |
| Rīgas Muzikāli poētiskajā teātrī | |
| A. Čaks “Atzīšanās” | 1988. g. 29. janvārī |
| E. Kramiņš “Staburadzes pārnākšana” | 1988.g. 6. novembrī |
| V. Kalniņš, I. Kalniņš “Princese un Puķu Pūķis” | 1989. gada 19. novembrī |
| A. Zapere “Dzied ziemas vidū Cīrulīši” | 1989. gada 21. decembrī |
| M. Šneidere “Ielūgums Veimāras galmā” | 1990. gada 28. februārī |
| R. Strautmane “Nesakarīgu lietu sakarības…” | 1991. g. 3. martā |
| Muzikālo teātru aktieru skolā | |
| Teatralizēts koncerts “Nāc, un paskaties tu arī!” | 1993. g. 9. maijs |
| Muzikāla spēle “Pasaules tautu dziesmas un rotaļas” | 1993. g. 6. oktobrī |
| Ziemassvētku koncerts “Katru gad` no jauna” | 1993. g. 15. decembrī |
| Dziesmu un deju uzvedums “No Meteņiem līdz Ziemassvētkiem” | 1995. g. 11. oktobrī |
| P.Bomaršē un V.A.Mocarta “Figaro kāzu” kompozīcija | 1997. g. 26. martā |
| Teatralizēts uzvedums “Rotaļas ar velnu” | 1997. g. 26. martā |
| Citur | |
| Dziedātājas un vokālās pedagoģes I. Donavas piemiņai veltītais mūzikas vakars “Atspulgi”. | 2004. g. 31. martā |
| Baltu vienības dienai veltītais Latviešu tautas dziesmu par jūru uzvedums | 2013. g. 21. jūnijā |
| Komponista Raimonda Paula 60 — 80 gadu dziesmu retrospekcijas koncerts. | 2013. g. 21. septembrī |
| Teatralizēts koncertuzevdums “No Pēterburgas līdz Vīnei” | 2014. g. 14. martā |
| Teatralizēts koncerts “Ar dziesmu uz mājām” | 2014. g. 22. aprīlī |
| Koncertuzvedums “Dziesmas no Rīgas Muzikāli poētiskā teātra izrādēm” | 2014. g. 12. septembrī |
| Raiņa un Aspazijas 125 gadu jubilejai veltīts koncerts „Meklētāji”. | 2015. g. 20. jūnijā |
| Viduslaiku mūzikas koncertuzvedums “Altissima Luce” | 2016. g. 13 augustā |
| Lolitas Vambutes 80 gadu jubilejas koncertuzvedums “Vēlreiz pasaka sākas”. | 2016. g. 28. augustā |
| Chanson dziesmu koncerts “Pardon Madame” | 2016. g. 18. jūnijā |
| Kārļa Pamšes 100 gadei veltītais koncertuzvedums „Ja mana dzīve būtu tik mana vien…” | 2017. g. 31. martā |
| Teatralizēts koncertuzvedums „Šūberts un Trejmeitiņas” | 2017. g. 17. jūnijā |
| Imanta Kalniņa daiļradei veltītais koncerts “Cauri gadsimtiem Piebalgā” | 2017. g. 20. jūlijā |
| Koncertuzvedums „Mana dzimtene jaukā” | 2017. g. 28. jūlijā |
| Koncertuzvedums „Šūberts, vīns un Vīne”. | 2017. g. 7. septembrī |
| Teatralizēts koncertuzvedums „No Sprīdīša līdz Lāčplēsim” | 2018. g. 16. jūnijā |
| Koncertuzvedums „Kalniem pāri” | 2018. g. 11. augustā |
| Elzas Stērstes un Jura Ābola muzikālās pasakas “Lauvas acenes” | 2018. g. 12. augustā |
| Koncertuzvedums „Viss nāk un aiziet tālumā…” | 2019. g. 22. jūnijā |
| Richarda Rodgersa un Oskara Hammersteina mūzikls “Mūzikas skaņas” | 2019. g. 27. jūlijā |
| Teatralizētais koncerts „Dzejnieka paradīze” | 2020. g. 14. februārī |
- atveidotās lomas
| Rīgas Muzikāli poētiskajā teātrī | ||
| Dzejnieks, dziedātājs un liktenis A. Čaka “Atzīšanās” | 1988. g. 29. janvārī | |
| Autors E. Kramiņa “Staburadzes pārnākšana” | 1988.g. 11. novembrī | |
| Cerība K. Pamšes “Rakstis sniegā” | 1990.g. 4. aprīlī | |
| Pasaku teicējs V. Kalniņa, I. Kalniņa “Princese un Puķu Pūķis” | 1990. gada 14. maijā | |
| Kārlis A. Zaperes “Dzied ziemas vidū Cīrulīši” | 1990. gada 5. decembrī | |
| 2.kungs R. Strautmanes “Nesakarīgu lietu sakarības…” | 1991. g. 5. martā | |
| Velns A. Auziņa, V. Aivara “Labulis un Čabulis” | 1991.g. 29. jūnijā | |
| Dzejnieks J. Poruka, E. Dārziņa “Atlidoja balta dvēselīte” | 1992.g. 20. februārī | |
| Ādolfs Alunāns K. Pamšes “Tavas debesis” | 1992.g. 31. martā | |
| Jaunais dzejnieks D. Aperānes, V. Rūmnieka “Zaļā zvaigzne” | 1992.g. 1. oktobrī | |
| Dieviņš V. Belševicas “Zem zilās debesu bļodas” | 1994. gada 15. aprīlī | |
| Citur | ||
| Solo koncerts Rīgā, Latviešu biedrības namā | 2000. g. 18. martā | |
Publikācijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ir monogrāfiju „Runas prasme saziņā”,[13] “Sarunas bez robežām”[2] un dažādu publikāciju autors, mācību programmu eksperts, konsultants.[14]
| Sarunas bez robežām: monogrāfija /, Rīga: Jumava, 2019. — 319.lpp., att., tab. — ISBN 978-9934-20-332-9. |
| Runāsim skaidri, spilgti, iedarbīgi: retorikas rokasgrāmata /, Rīga: BA Turība, 2016. — 624.lpp., att., tab. — ISBN 978-9934-543- 04-3. |
| Izaicinājumi citas izglītības politikas īstenošanai // Audzinātājs / zin. red.: Edgars Kramiņš. — ISSN 1691 — 6964. — Nr. 174 (6. 2012.), 4. — 9. lpp., att., sh. |
| Tēlainās izpratnes pilnveidošanās mākslas priekšmetu apguvē / Edgars Kramiņš, Baiba Talce // Audzinātājs / zin. red.: Edgars Kramiņš. — ISSN 1691 — 6964. — Nr. 174 (6. 2012.), 18. — 22. lpp., att. |
| Izglītība kā nacionāla bagātība // Audzinātājs / zin. red.: Edgars Kramiņš. — ISSN 1691 — 6964. — Nr. 173 (5. 2012.), 7. — 13. lpp., att., sh. |
| Erna Puknas — Traviņa: pedagoģijai atdotais mūžs // Audzinātājs / atb. red.: Anna Rancāne. — ISSN 1691 — 6964. — Nr. 172 (4. 2012.), 38. — 40. lpp., att. |
| Personības jēdziena izpratne mūsdienu izglītības sistēmā // Audzinātājs / atb. red.: Anna Rancāne. — ISSN 1691 — 6964. — Nr. 170 (2. 2012.), 10. — 15. lpp., att., tab. |
| Etniskā kultūra kā nacionālās izglītības garants // Audzinātājs / atb. red.: Anna Rancāne. — ISSN 1691 — 6964. — Nr. 169 (1. 2012.), 15. — 17. lpp., att., tab. |
| Nacionālas izglītības sistēmas kultūrfilozofiskais skatījums / Edgars Kramiņš // Uz vērtībām orientēta pasaules uzskata nozīme izglītības sistēmas veidošanai mūsdienu Latvijā / sast.: Edgars Kramiņš. — Rīga: Latvijas Nacionālā Skolotāju savienība, 2011. |
| Runas prasme saziņā: monogrāfija /, Rīga: BA Turība, 2005. — 688.lpp., att., tab. — ISBN 9984-766-61-6. |
| Studenta un docētāja komunikatīvā sadarbība studiju procesā / Edgars Kramiņš // Sociālo zinātņu attīstības tendences Eiropas Savienības paplašināšanās kontekstā: no vīzijām uz realitāti / redkol.: Jānis Vētra.. [u.c.]. — Rīga: RSU, 2005. — 184. — 194. lpp., att., tab. — ISBN 9984-550—67—2. |
| The development of communicative skills and abilities in the higher educational institutions as a competent of professional preparation / CD International conference “European added value in teacher education: The role of teacher as promoters of basic skills acquisition and facilitators of learning” / Tartu: Association for Teacher Education in Europe; University of Tartu, 2004. — 106. — 112. p., fig., tab. — ISBN 9985—4—0415—7. |
| Studentu komunikatīvās kompetences veidošanās runas apguves procesā: promocijas darbs /, Rīga: Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas institūts, 2004.- 294.lpp., att., diagr., tab.- ISBN 9984-770-13-3. |
| Nogriezti ceriņi vāzē // Aleksandra Čaka gadagrāmata- rakstu krājums / sast.: A.Konste.- Rīga: Izdevniecība “Pils”, 2002.g.- 134 — 149 lpp., att.- ISBN 9984-9570-2-017. |
| Komunikatīvās kompetences veidošanās runas apguves procesā kā konfliktu novēršanas līdzeklis // Starptautiskās konferences “Konflikta teorija un prakse multikulturālā sabiedrībā” rakstu krājums / Rīga: Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola |
| Runas un vokālā pedagoga komunikatīvās kompetences veidošanās iespējas runas un vokālās metodikas kursā / Rīga: Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola |
| Latvijas mūzikas vēsture un tradīcijas: mācību līdzeklis / Rīga: Kultūrizglītības un mākslas centrs “Kāpnes”, 1999.- 237 lpp., il, notis. ISBN 9984 — 978 — 00 — 1. |
| Aleksandras Streļņikovas elpošanas vingrošana un tās nozīme balss tehnikas pilnveidošanas un attīstīšanas procesā / Rīga: Muzikālo teātru aktieru skola |
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 Enciklopēdija: “Teātris un kino biogrāfijās” 2. sēj. (K — Ņ) / Rīga: apgāds “Preses nams”, 2002.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 Sarunas bez robežām: monogrāfija/ Edgars Kramiņš// Rīga: Jumava, 2019.
- ↑ Nekārtības Vecrīgā tvnet.lv 13.01.2009.
- ↑ Man patīk gudras sievietes/ Līga Blaua// Ieva. Nr. 832 (41 2013.).
- ↑ https://www.facebook.com/watch/?v=886408974865283
- ↑ Tēlainās izpratnes pilnveidošanās mākslas priekšmetu apguvē/ Edgars Kramiņš, Baiba Reinberga// Audzinātājs. Nr. 174 (6. 2012.).
- ↑ Izglītība un audzināšana Latvijas sabiedrībai/ Rīga: Latvijas Nacionālā Skolotāju savienība, 2010.
- ↑ https://www.la.lv/toposa-koalicija-neformali-apspriez-levita-virzisanu-valsts-prezidenta-amatam
- ↑ https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/lr/65379/vokalais-pedagogs-edgars-kramins
- ↑ https://vocalacademia.lv/edgars-kramins/
- ↑ https://www.diena.lv/raksts/kd/muzika/iedibina-konkursu-zabera-pieminai-14216096
- ↑ Studentu runas prasmju pilnveidošanās saziņas procesā: promocijas darbs/ Edgars Kramiņš// Rīga: Latvijas Universitāte, 2004.- 306 lpp., att., tab.
- ↑ Runas prasme saziņā: monogrāfija/ Edgars Kramiņš// Rīga: BA Turība, 2005.
- ↑ Runas stilu apguve kā topošo speciālistu profesionālās kompetences veidošanās nosacījums/ Edgars Kramiņš// Changing education in a changing spciety —I/ Rīga: Izglītība soļi, 2003.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- https://www.youtube.com/watch?v=7XRkJUW7hF4 Latvijas 14. Skolotāju kongress.// www.lnss.lv
- https://www.youtube.com/watch?v=yPmIRrujacM&feature=emb_logo/ Jauno talantu fabrika
- https://www.youtube.com/watch?v=Yvj6SJihpjI/ Pasākumā "Eiro- nē, latam- jā!"
- https://www.youtube.com/watch?v=c3xGHExWCjQ&t=35s/ Rīgas mēra kandidāts LTV diskusijā
- https://xtv.lv/rigatv24/video/blmNmkBQGOP-26_02_2015_rampas_ugunis_1_dala/ Intervija ar Latvijas Valsts prezidenta amata kandidātu (2015)
- https://www.youtube.com/watch?v=QikypZBd-vg&t=3s/ Par valdību, politiku un izglītību
- https://www.youtube.com/watch?v=ViyUOGBRQXQ&t=2s/ Vokālās mākslas vasaras laboratorijas “Izdziedi vasaru” atklāšana.// www.vocalacademia.lv
- https://xtv.lv/rigatv24/video/Zw4pV12lGOX-03_04_2019_uz_linijas/ Intervija ar Latvijas Valsts prezidenta amata kandidātu
- https://www.youtube.com/watch?time_continue=3&v=jOcKVjh0iH8/ Jāņa Zābera I Starptautiskais vokālistu konkurss.// www.zaberscompetition.lv