14. Saeimas vēlēšanas

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
14. Saeimas vēlēšanas
← 2018 2022. gada 1. oktobrī 2026 →

100

  Ivars Zariņš.jpg Jānis Bordāns.jpg 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841645967).jpg
13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45781418991).jpg
Premjera amata kandidāts Ivars Zariņš Jānis Bordāns Artis Pabriks
Marija Golubeva
Partija Saskaņa Konservatīvie Attīstībai/Par!
Pēdējās vēlēšanās 23 (19,80%) 16 (13,59%; kā Jaunā konservatīvā partija) 13 (12,04%)
Pašreizējās vietas 18 15 + 1 ārpusfrakciju deputāts 13 + 2 ārpusfrakciju deputāti

  MP, PB prezidenta un ES attīstības lietu komisāra tikšanās (4887417707)-UgisMitrevics.jpg Aivars Lembergs 2012.jpg Karins, Krisjanis-9702.jpg
Premjera amata kandidāts Uģis Mitrevics Aivars Lembergs Krišjānis Kariņš
Partija Nacionālā Apvienība Zaļo un Zemnieku savienība Jaunā Vienotība
Pēdējās vēlēšanās 13 (11,01%) 11 (9,91% kā ZZS; 0,21% kā Apvienība SKG) 8 (6,69%)
Pašreizējās vietas 11 + 1 ārpusfrakciju deputāts 10 8 + 2 ārpusfrakciju deputāti

Pašreizējais Ministru prezidents

Krišjānis Kariņš
Jaunā Vienotība



14. Saeimas vēlēšanas saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 11. pantu notiks 2022. gada 1. oktobrī. Cilvēkiem, kas nevarēs balsot vēlēšanu dienā, būs iespēja nodot savu balsi glabāšanā iepriekšējās trīs dienās īpaši noteiktos laikos daļā no vēlēšanu iecirkņiem. Deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana notika no 13. jūlija līdz 2. augustam.[1]

Balsošanas sistēma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas Republikas Satversme nosaka, ka Saeimu ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un proporcionālās vēlēšanās, piešķirot vietas partijām, kuras iegūst vismaz 5% balsu. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, oktobra pirmajā sestdienā, bet Latvijas Valsts prezidentam ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. Saeimā var ievēlēt jebkuru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu.

Vēlēšanu apgabali[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā ir pieci Saeimas vēlēšanu apgabali — Kurzeme, Vidzeme, Latgale, Zemgale un Rīga. No katra vēlēšanu apgabala tiek ievēlēts konkrēts skaits deputātu proporcionāli iedzīvotāju skaitam apgabalā. Katram vēlēšanu apgabalam ir savi kandidātu saraksti. Ārzemēs dzīvojošie Latvijas pilsoņi tiek pieskaitīti pie Rīgas vēlēšanu apgabala.

Vēlēšanu apgabals Vietas Izmaiņas
1. Rīga 36 1
2. Vidzeme 26 1
3. Zemgale 13 1
4. Latgale 13 1
5. Kurzeme 12

Priekšvēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Partijas un partiju apvienības 13. Saeimas termiņa sākumā
Partijas un partiju apvienības kopš 2021. gada 12. maija

14. Saeimas vēlēšanas būs desmitās Saeimas vēlēšanas pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 1990. gada 4. maijā.

Iepriekšējās vēlēšanās Saeimā iekļuva septiņas politiskās partijas un to apvienības. Vislielāko vēlētāju atbalstu trešo reizi pēc kārtas ieguva "Saskaņa", tai sekoja "KPV LV" un "Jaunā konservatīvā partija". Saeimā iekļuva arī "Attīstībai/Par!", "Nacionālā apvienība", "Zaļo un Zemnieku savienība" un "Jaunā Vienotība". Pēc vēlēšanām koalīciju izveidoja pieci politiskie spēki: "Jaunā Vienotība", "Jaunā konservatīvā partija", "Attīstībai/Par!", "Nacionālā apvienība", kā arī daļa no "KPV LV" frakcijas.

Pēc Jāņa Bordāna un Alda Gobzema neveiksmīgajiem mēģinājumiem izveidot valdību par Ministru prezidentu kļuva Saeimā mazākās frakcijas līderis Krišjānis Kariņš.

13. Saeimas darbības laikā vairāki deputāti pameta savas frakcijas. 2018. gada 6. novembrī, tajā pašā dienā, kad 13. Saeima uzsāka savu darbību, no partijas "Saskaņa" frakcijas izstājās Jūlija Stepaņenko[2], savukārt 2019. gada 6. februārī no partijas "KPV LV" frakcijas tika izslēgts Aldis Gobzems.[3] 5. jūnijā no "Nacionālās Apvienības" izstājās Inguna Rībena.[4] 29. maijā no "KPV LV" izstājās arī Linda Liepiņa.[5] 30. maijā viņai sekoja Karina Sprūde,[6] bet 13. jūnijā Didzis Šmits.[7] 2019. gada 26. augustā Anda Čakša izstājās no ZZS partijas un frakcijas, un iestājās Jaunās Vienotības partijā.[8] Frakciju pametušie deputāti tiek uzskatīti par pie frakcijām nepiederošiem jeb neatkarīgajiem deputātiem. 2020. gada 8. janvārī no frakcijas "KPV LV" tika izslēgts deputāts Aldis Blumbergs, kā arī partijas izveidotājs un līderis Artuss Kaimiņš, paliekot frakcijā 10 deputātiem.[9] Kaimiņš, vēl būdams viens no partijas līdzpriekšsēdētājiem, 20. janvārī paziņoja, ka 8. februāra biedru sapulcē balsos par partijas likvidāciju, tikmēr otrs partijas līdzpriekšsēdētājs Atis Zakatistovs virzīja jautājumu par partijas nosaukuma un zīmola maiņu.[10]

2019. gada 14. novembrī 13. Saeima pieņēma pretrunīgi vērtētās politisko partiju finansēšanas likuma izmaiņas, kas paredz vairāk kā septiņas reizes palielināt partiju finansēšanu no valsts budžeta. Tas tika darīts par spīti iniciatīvai atlikt finansējuma pieaugumu līdz 14. Saeimas ievēlēšanai, kas saņēma vairāk nekā 12 tūkstošus parakstu. Iniciatīva sasniedza minimālo atbalstītāju skaitu, lai to varētu iesniegt Saeimai 12 dienu laikā, kas ir otrais īsākais periods portāla "ManaBalss.lv" vēsturē.[11][12]

2019. gada 15. novembrī sākās parakstu vākšana 13. Saeimas atsaukšanai. Pirmās dienas laikā to parakstīja ap 8000 cilvēku, 18. novembrī parakstu skaits saniedza 25 000. Lai organizētu referendumu par Saeimas atlaišanu, ir nepieciešams savākt tik lielu parakstu skaitu, kas atbilstu desmitajai daļai balsstiesīgo skaitam iepriekšējās vēlēšanās jeb 154 865 līdz 2020. gada 14. novembrim.[13] Kopā par iniciatīvu parakstījās 54 254 cilvēki.

Kandidātu raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimums, izglītība, pilsonība, dzīvesvieta[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēlēšanās pieteikti 1832 kandidāti — 1167 (63,7%) vīrieši un 665 (36,3%) sievietes 19 sarakstos. Augstākā izglītība bija 1366 (74,6%) kandidātiem, vidējā izglītība — 432 (23,6%), pamatizglītība — 34 (1,9%). Vēlēšanās piedalījās kandidāti ar dubultpilsonību: trim kandidātiem bija arī ASV pilsonība, pa vienam — Austrālijas, Austrijas, Dānijas, Igaunijas, Libānas, Lietuvas un Vācijas pavalstniecība.[14] Vēlēšanās kandidējušais Libānas pilsonis bija Hosams Abu Meri, bet personas ar Latvijas Republikas un Amerikas Savienoto Valstu dubultpilsonību bija Viktorija Anna Graudiņa, Vita Anda Tērauda un Arturs Krišjānis Kariņš. Amerikas Savienoto Valstu pilsonis Māris Indulis Graudiņš nenorādīja šo pilsonību. Rīgā dzīvojoši bija 696 jeb 38% kandidātu, bet vismazāk dzīvoja Varakļānu novadā — viens.

Vecums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

15 jeb 0,8% kandidātiem bija 21 gads, 13 jeb 0,7% kandidātiem vairāk nekā 80 gadu. Vidējais kandidātu vecums 46,3 gadi. Plašākās vecumgrupas vēlēšanās bija 41-50 gadu grupa ar 493 (26,9%) un 31—40 gadu grupa ar 479 (26,1%) kandidātiem, tātad 53% kandidātu bija vecumā no 31 līdz 50 gadiem,[15] jaunākais kandidāts bija 2001. gadā dzimušais BDO invest jaunākais juridiskais konsultants Dāvis Dejus, vecākais kandidāts bija 1930. gadā dzimušais Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta galvenais speciālists-būvinženieris Ilmārs Reinholds Drēziņš, kuram bija pilni 92 gadi.[16]

Ģimenes stāvoklis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

46,5% jeb 851 kandidāts savu ģimenes stāvokli nenorādīja, 752 jeb 41,0% norādīja, ka precējušies, 64 jeb 3,5%, ka šķīrušies, 151 jeb 8,2%, ka neprecējušies, bet 14 jeb 0,8% bija atraitņi.[17]

Tautība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1098 (59,9%) kandidāti bija reģistrēti kā latvieši, 109 (5,9%) krievi, 15 (0,8%) poļi, 13 (0,7%) ukraiņi, 7 lietuvieši, 4 baltkrievi, 3 ebreji, 3 tatāri, 2 armēnis, kā arī viens lībietis (līvs), baškīrs, gruzīns, igaunis, karēlis, libānietis, udmurts un vācietis. 570 (31,1%) kandidāti savu tautību nenorādīja.[18]

Sarakstu līderi un Ministru prezidenta amata kandidāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reģistrācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēlēšanām kandidātu sarakstus varēja iesniegt no 13. jūlija līdz 2. augustam.

Nr. Saraksts Reģistrācija
1 Attīstībai/Par! 13.07.
2 Stabilitātei!
3 Saskaņa 18.07.
4 Progresīvie 20.07.
5 Jaunā Vienotība 25.07.
6 Latvija pirmajā vietā
7 Apvienotais saraksts 26.07.
8 Nacionālā apvienība
9 Zaļo un zemnieku savienība 27.07.
10 Katram un katrai
11 Latvijas Krievu savienība 29.07.
12 Republika
13 Konservatīvie
14 Suverēnā vara 01.08.
15 Tautas varas spēks
16 Tautas kalpi Latvijai
17 Apvienība Latvijai 02.08.
18 Kristīgi Progresīvā partija
19 Vienoti Latvijai

Sarakstu līderi[19][labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saraksts Līderi
Rīga Vidzeme Latgale Kurzeme Zemgale
1 Jaunā Vienotība Edgars Rinkēvičs Krišjānis Kariņš Rihards Kozlovskis Arvils Ašeradens Jānis Reirs
2 Latvijas Krievu savienība Miroslavs Mitrofanovs Andris Vurčs Jekaterīna Stehnovska-Slavska Jeļena Osipova Andrejs Pagors
3 Zaļo un zemnieku savienība[20] Gunārs Kūtris Armands Krauze Kaspars Melnis Uldis Augulis Viktors Valainis
4 Tautas kalpi Latvijai[21] Edgars Kramiņš Andris Lubiņš Aivars Smans Normunds Zernis Jānis Dzenis
5 Suverēnā vara Jūlija Stepaņenko Ļubova Švecova Vjačeslavs Stepaņenko Inga Gluzda Silvija Šimfa
6 Kristīgi Progresīvā partija Andrejs Krasņikovs Imants Burvis Ēriks Flaumanis Aivars Ošenieks Jolanta Zeltiņa
7 Saskaņa Jānis Urbanovičs Ivars Zariņš Regīna Ločmele Valērijs Agešins Aleksandrs Kazačkovs
8 Stabilitātei Aleksejs Rosļikovs Amils Saļimovs Viktorija Pleškāne Sanita Petere Naomi Farbere
9 Tautas varas spēks Valentīns Jeremejevs Jānis Sondars Jurijs Ragozins Vladislavs Valentins Aigars Egle
10 Vienoti Latvijai Anita Mitriķe Iveta Lauciņa Sandra Dzene Madara Gobziņa Santa Ķempele
11 Nacionālā apvienība Ināra Mūrniece Uģis Mitrevics Edmunds Teirumnieks Ilze Indriksone Edvīns Šnore
12 Latvija pirmajā vietā Ainārs Šlesers Linda Liepiņa Vilis Krištopāns Ramona Petraviča Edmunds Zivtiņš
13 Konservatīvie[22] Anita Muižniece Jānis Bordāns Aldis Bukšs Krišjānis Feldmans Gatis Eglītis
14 Katram un katrai Aldis Gobzems Karina Sprūde Igors Prelatovs Agris Freifalts Raimonds Lazdiņš
15 Progresīvie Antoņina Ņenaševa Kaspars Briškens Leila Rasima Liene Gātere Atis Švinka
16 Attīstībai/Par! Marija Golubeva Artis Pabriks Juris Pūce Kristaps Eklons Artūrs Toms Plešs
17 Apvienība Latvijai Jānis Riņķis Māris Možvillo Iļja Zļenko Guntis Rolis Uldis Godainis
18 Apvienotais saraksts[23] Didzis Šmits Edvards Smiltēns Juris Viļums Māris Kučinskis Edgars Tavars
19 Republika Sandis Ģirģens Kaspars Ģirģens Jevgēnijs Koršenkovs Ēriks Pucens Normunds Barkāns

Ministru prezidenta amata kandidāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saraksts Kandidāts
Zaļo un Zemnieku savienība/LSDSP Aivars Lembergs[24]
Progresīvie Kaspars Briškens[25]
Latvija pirmajā vietā Ainars Šlesers[26]
Jaunā Vienotība Krišjānis Kariņš[27]
Stabilitātei! Aleksejs Rosļikovs[28]
Saskaņa Ivars Zariņš[29]
Apvienotais saraksts Uldis Pīlēns[30]
Konservatīvie Jānis Bordāns[31]
Nacionālā apvienība Uģis Mitrevics[32]
Katram un katrai Aldis Gobzems[33]
Republika Sandis Ģirģens[34]
Tautas kalpi Latvijai Edgars Kramiņš[35]
Attīstībai/Par! Artis Pabriks
Marija Golubeva[36]

Priekšvēlēšanu aptaujas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Partiju reitingi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Priekšvēlēšanu aptauju rezultātu vizuāls attēlojums.

2022. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aptaujas laiks Aptaujas veicējs/pasūtītājs Aptaujāto skaits S PCL
AL
JKP
K
AP! NA ZZS AS JV LKS P LuK
KuK
LPV S! Citi saraksti Nezina Neplāno piedalīties Vadība
LZP LRA
3.–7. augusts Factum/ReTV 878 10,9 0,2 5,9 9,4 10,5 7,7 7,7 21,0 3,5 6,3 2,2 4,5 6,1 45,4 10,1
jūlijs SKDS/LTV 1818 7,3 2,4 5,5 7,5 5,1 3,3 8,8 3,8 4,5 2,7 3,4 2,9 26,9 12,9 1,3
20.–24. jūlijs Factum/ReTV 1156 10,3 5,7 10,7 11,3 6,8 4,9 20,5 3,8 6,4 3,1 5,0 5,3 2,7 51,6 9,2
6.–10. jūlijs Factum/ReTV 859 10,6 6,2 9.0 12,3 6,5 3,6 20,3 5,5 6,8 2,2 7,5 3,2 2,6 51,4 8,0
jūnijs SKDS/LTV 1795 7,0 3,6 5,7 7,0 5,5 2,7 9,9 2,4 5,2 2,4 3,0 2,8 27,5 14,0 2,9
maijs Factum/ReTV 665 10,6 0,1 6,9 10,2 12,8 8,4 2,9 20,0 7,1 6,9 2,6 4,6 1,9 6,9 51,2 (no 969) 7,2
13.–24. maijs SKDS/LTV 1814 7,6 0,6 3,2 5,6 8,5 6,0 2,8 9,4 2,7 4,0 1,2 2,1 2,3 1,9 30,1 12,0 0,9
22. aprīlis – 2. maijs SKDS/LTV 1812 6,8 0,6 2,5 4,4 7,8 8,0 2,4 9,8 3,2 4,4 2,4 3,0 1,6 2,2 29,6 11,3 1,8
26.–29. aprīlis Factum/ReTV 969 12,4 1,0 9,1 10,3 12,5 9,4 2,2 19,2 5,2 5,9 3,8 3,1 3,2 53,0 6,8
marts SKDS/LTV 1820 6,7 0,3 3,1 5,4 7,2 7,7 2,4 9,4 3,2 4,9 1,9 2,5 2 1,7 24,0 18 1,7
29.–31. marts Factum 498 11,2 1,6 6,7 10,2 11,9 10,8 2,6 17,0 5,6 5,9 4,7 5,2 4,3 51,9 (no 832) 5,1
februāris SKDS/LTV 1815 10,1 3,1 4,2 7,0 6,9 2,3 8,2 2,4 3,9 2,2 4,3 2 1,6 24,0 17,8 1,9
23.–28. februāris Factum 1325 12,7 1,1 6,2 11,5 11,6 9,5 3,6 16,3 3,4 6,5 5,7 4,5 5,6 49,7 3,5
1. janvāris – 2. februāris Factum 344 12,7 0,8 6,0 11,6 11,7 9,6 3,7 16,6 3,2 7,0 5,9 4,3 5,0 50,3 (no 637) 3,9
janvāris SKDS/LTV 1808 10,6 2,8 4,6 5,9 8,2 2,6 7,5 2,9 3,3 2,5 2,7 1,3 2,5 22,8 19,8 2,4

2021. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aptaujas laiks Aptaujas veicējs/pasūtītājs Aptaujāto skaits S KPV LV
PCL
JKP AP! NA ZZS JV LRA LKS P LuK LPV Citi saraksti Nezina Neplāno piedalīties Vadība
1.–31. decembris Factum 818 12,2 0,8 6,1 12,0 11,5 9,5 16,9 4,1 3,1 6,6 6,4 4,5 4,6 51,5 (no 1410) 4,7
decembris SKDS/LTV 1818 11,0 0,7 3,4 4,5 6,6 6,6 7,7 2,2 2,7 3,7 3,0 2,5 1,0 23,6 19,4 3,3
1.–30. novembris Factum 508 13,0 0,8 5,5 12,6 11,4 9,4 16,9 4,9 3,0 5,9 5,4 4,6 4,7 51,3 (no 866) 3,9
8.–29. novembris SKDS/LTV 1805 9,5 2,8 4,9 5,6 7,4 7,8 2,6 2,7 3,7 1,7 2,1 1,3 28,9 17,9 1,7
1.–31. oktobris Factum 1147 12,6 0,6 5,1 14,1 11,8 9,0 15,9 3,8 3,5 6,4 6,4 4,5 4,1 49,8 (no 1871) 1,8
oktobris (publicēts 29. oktobrī) SKDS/LTV 10,0 0,9 2,5 4,6 5,3 6,5 6,4 2,4 2,5 2,7 2,2 2,4 0,5 28,4 21,4 3,5
1. septembris – 1. oktobris Factum 679 13,4 0,7 6,9 14,8 11,9 8,5 15,5 4,0 2,9 5,7 6,1 3,1 3,2 49,1 (no 1170) 0,7
septembris SKDS/LTV 1806 12,0 0,4 2,9 4,8 6,9 8,3 8,2 3,1 2,6 3,5 3,7 2,9 0,7 21,3 18,6 3,1
27.–31. augusts Factum 710 14,6 1,0 6,1 14,0 11,7 9,1 16,9 3,7 2,8 5,7 5,1 3,6 4,8 47,6 (no 1181) 2,3
?.–18. augusts SKDS/LTV 1825 12,6 0,4 3,1 5,0 7,1 7,3 6,7 2,8 3,3 3,6 3,2 1,6 23,1 20,0 5,3
jūlijs SKDS/LTV 1801 11,3 0,9 4,0 5,6 7,3 7,7 7,6 3,5 3,5 3,0 3,4 nav 1,7 18,2 22,3 3,6
27.–31. jūlijs Factum 612 15,8 0,6 5,8 11,5 14,4 11,6 16,2 4,1 3,4 6,5 4,1 6,0 45,9 (no 1029) 0,4
jūnijs SKDS/LTV 1793 12,1 0,6 3,7 5,6 9,3 9,4 7,2 2,7 3,4 4,3 3,3 1,1 18,0 19,4 2,7
maijs SKDS/LTV 1816 10,3 0,8 4,7 4,9 8,0 7,7 6,6 1,9 3,6 3,7 3,2 0,9 22,8 20,9 2,3
26.–31. maijs Factum 576 17,1 0,6 7,8 11,1 13,3 12,5 15,9 3,5 3,8 6,1 3,3 5,0 47,9 (no 1089) 1,2
aprīlis SKDS/LTV 12,0 0,2 3,9 5,6 8,0 7,7 7,0 2,0 4,2 4,5 4,2 0,6 20,1 20,1 4,0
26.–30. aprīlis Factum 680 15,2 1,0 7,4 12,2 11,9 10,1 16,8 4,3 4,1 6,4 5,6 5,1 49,6 (no 1170) 1,6
9.–19. aprīlis Latvijas Fakti 1003 9,2 1,1 3,7 5,3 6,2 7,3 6,2 2,2 1,8 2,6 2,7 36,0 15,6 2,0
marts Latvijas Fakti 10,5 1,3 4,4 5,2 6,6 6,2 6,1 2,2 1,4 2,8 2,6 35,6 15,1 3,9
SKDS/LTV 1806 9,9 3,9 5,1 7,3 6,4 6,3 2,6 2,9 4,2 3,7 1,9 28,3 17,5 2,6
26.–30. marts Factum 990 13,5 1,3 8,3 13,4 12,2 10,7 15,7 3,5 3,2 5,6 5,7 6,8 2,2
februāris Latvijas Fakti 11,5 1,0 4,6 7,2 5,7 9,8 6,5 2,3 1,8 2,8 2,7 28,1 16,0 1,7
1.–28. februāris Factum 1903 12,0 1,9 8,0 14,6 11,1 11,9 15,1 3,6 3,9 7,0 4,3 6,5 0,5
7.–31. janvāris Factum 1250 11,8 2,5 7,5 14,0 12,4 12,3 13,7 3,0 4,1 6,8 3,5 6,8 0,3

2020. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aptaujas laiks Aptaujas veicējs/pasūtītājs Aptaujāto skaits S KPV LV JKP AP! NA ZZS JV LRA LKS P Citi saraksti Nezina Neplāno piedalīties Vadība
decembris SKDS/LTV ~900 11,3 1,9 5,3 4,8 5,8 8,0 4,1 3,0 2,1 3,9 1,0 26,6 22,0 3,3
1.-17. decembris Factum 2421 13 2 8 13 13 13 13 4 4 8 9
novembis SKDS/LTV 11,6 1,1 4,9 8,6 8,2 7,0 5,0 3,2 3,6 2,9 1,0 26,6 22,0 3,0
11.-20. novembis Factum 817 15 1 9 15 13 12 13 4 4 6 8
26.–30. oktobris Factum 853 15 1 9 17 13 11 14 3 4 6 8 2
9.-20. oktobris SKDS/LTV 889 11,3 1,9 6,4 7,8 6,4 8,9 5,4 3,0 2,8 3,3 0,7 23 19 2,4
29. septembris – 4. oktobris Factum 442 15 2 8 17 13 9 15 4 3 7 8 2
11.-22. septembris SKDS/LTV 888 10,2 2,2 6,1 7,6 6,2 9,8 6,6 3,5 2,6 3 1,1 22,4 18,7 0,4
7.–24. augusts Factum 637 15 2 9 16 13 10 15 3 4 5 7 1
7.–20. augusts SKDS/LTV 900 12,2 1,9 4,6 7,8 5,2 10,7 6,6 3,8 1,5 1,4 0,7 28,5 17,9 1,5
8.–31. jūlijs Factum 1975 16 2 9 15 11 10 16 4 3 8 6
jūlijs SKDS/LTV 884 15,5 2,2 3,9 5,6 6,8 8,3 5,8 2,9 2,1 2,2 0,2 26,0 18,5 7,2
1.–30. jūnijs Factum 1461 15 2 9 15 11 10 17 5 3 8 7 2
jūnijs SKDS/LTV 891 12,9 1,8 4,2 5,8 5,6 8,9 5,1 2,8 2,2 1,7 0,6 29,8 18,6 4,0
23. maijs – 2. jūnijs SKDS/LTV 902 13,2 2,0 3,7 5,0 5,5 8,1 6,1 2,6 2,3 1,5 9,6 29,6 19,6 5,1
18.–31. maijs Factum 1182 16 2 9 13 11 9 18 4 3 8 7 2
7.–26. aprīlis Factum 1325 17 2 11 14 12 11 16 5 4 6 4 1
marts SKDS/LTV 903 14,8 2,2 4,8 5,6 5,8 8,6 5,8 2,9 1,5 1,5 0,6 28,8 17,1 6,2
4.–28. marts Factum 1994 18 2 13 13 12 12 13 5 4 7 3 5
24.–28. februāris Factum 783 18 3 11 12 12 13 14 5 4 6 2 4
7.–18. februāris SKDS/LTV 873 12,3 1,3 4,1 5,4 5,4 7,9 6,4 3,3 2,0 2,2 0,4 27,9 21,4 4,4
28. janvāris – 1. februāris Factum 684 21 2 11 11 12 10 16 5 3 7 2 5
janvāris SKDS/LTV ~900 13,6 2,0 6,1 5,4 6,3 8,7 6,1 2,9 2,5 1,8 0,8 26,9 16,9 4,9

2019. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aptaujas laiks Aptaujas veicējs/pasūtītājs Aptaujāto skaits S KPV LV JKP AP! NA ZZS JV LRA LKS P Citi saraksti Nezina Neplāno piedalīties Vadība
18.–31. decembris Factum 1153 20 2 12 10 14 10 14 5 5 6 2 6
30. novembris – 12. decembris SKDS/LTV 887 13,4 1,8 5,9 4,6 6,9 8,0 6,8 2,0 2,2 2,4 0,1 26,7 19,2 6,4
21.–24. novembris Factum 966 20 3 13 10 12 10 16 4 4 6 2 4
2.–12. novembris SKDS/LTV 884 11,2 3,0 5,4 5,6 8,8 7,5 6,5 2,8 2,0 2,1 0,2 25,4 19,5 2,4
15.–22. oktobris Factum 502 20 3 14 9 11 11 15 4 4 6 3 5
5.–16. oktobris SKDS/LTV 909 12,9 2,5 6,7 5,2 7,3 8,0 6,5 2,2 2,2 2,8 0,5 24,9[37] 18,3 4,9
27.–30. septembris Factum 489 19 2 15 11 10 10 17 5 4 5 2 2
6.–18. septembris SKDS/LTV ~900 14,5 2,8 7,2 6,1 8,9 8,4 8,3 2,5 2,1 1,0 22,1 16,1 5,6
27.–30. augusts Factum 1152 18 4 16 10 11 11 17 4 4 4 1 1
augusts (publicēts 30. augustā) SKDS/LTV 16,1 2,6 6,3 6,2 7,2 8,3 8,8 2,9 2,5 2,1 0,3 17,3 19,4 7,3
jūlijs (publicēts 30. jūlijā) SKDS/LTV 14,7 1,6 5,0 5,7 6,3 7,6 8,5 3,6 2,3 2,1 0,5 22,2 19,9 6,2
22.–29. jūlijs Factum 989 18 2 15 10 15 10 15 4 6 4 1 3
26.–30. jūnijs Factum 860 17 4 10 12 15 9 17 6 4 6 0
7.–17. jūnijs SKDS/LTV 891 15,8 3,4 4,6 6,8 7,7 6,3 10,5 3,0 1,6 3,0 0,4 18,2 18,7 5,3
maijs SKDS/LTV 17,5 2,4 7,9 5,9 8,6 8,8 6,1 4,0 1,5 1,9 0,1 16,9 18,4 8,7
1.–28. maijs Factum 1079 17 4 10 10 16 8 16 4 4 7 4 1
1.–30. aprīlis Factum 1236 20 4 15 10 12 11 10 6 3 7 3 5
aprīlis (publicēts 26. aprīlī) SKDS/LTV 19,7 2,8 8,6 5,6 6,7 6,9 5,8 3,0 1,6 1,5 0,3 20,6 16,9 11,1
marts Factum 867 15 4 13 11 14 10 11 6 5 6 5 1
SKDS/LTV 873 17,7 4,1 8,0 6,2 5,0 7,6 5,3 2,9 1,6 2,3 0,5 22,1 16,7 8,3
februāris SKDS/LTV 872 19,0 3,5 9,5 5,9 6,3 5,7 6,5 2,4 2,0 2,7 0,4 19,3 16,8 9,5
11.–23. janvāris SKDS/LTV 906 17,4 7,1 12,1 6,7 7,7 8,1 4,0 5,3 18,8 12,8 5,3

2018. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aptaujas laiks Aptaujas veicējs/pasūtītājs Aptaujāto skaits S KPV LV JKP AP! NA ZZS JV LRA LKS P Citi saraksti Nezina Neplāno piedalīties Vadība
1.–12. decembris SKDS/LTV 900 20,6 10,4 8,9 6,2 6,5 6,6 4,2 3,0 2,4 2,3 0,1 16,5 12,3 10,2
3.–15. novembris SKDS/LTV 833 18,2 9,8 10,2 6,7 5,9 6,4 4,7 2,6 1,6 1,8 0,1 17,7 14,3 8,0
13.–23. oktobris SKDS/LTV 900 19,2 11,5 10,1 8,9 8,4 5,4 4,4 4,2 1,4 1,7 0,2 12,0 12,6 7,7
13. Saeimas vēlēšanas 19,80 14,25 13,59 12,05 11,02 9,92 6,70 4,15 3,20 2,62 2,70 5,55

Citas aptaujas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2019. gada augustā "Kantar TNS" aptauja secināja, ka 62% no vēlētājiem balsotu par to pašu partiju, par kuru balsoja 13. Saeimas vēlēšanās, savukārt, 26% pilsoņu vairs par to pašu partiju nebalsotu.[38]

2019. gada novembrī sākās parakstu vākšana par Saeimas atlaišanu. Parakstu vākšanas sākumā tā ieguva plašu ažiotāžu un mēneša laikā tika savākti vairāk kā 40 000 parakstu, bet pēc tam parakstu vākšanas ātrums samazinājās. Mēneša beigās Factum publicēja aptaujas rezultātus, kas secināja, ka aptuveni 31% Latvijas iedzīvotāju atbalsta Saeimas atlaišanu.[39]

2019. gadā 90. Eirobarometra aptauja liecināja, ka, lai gan lielākā daļa – 82% Latvijas iedzīvotāju neuzticās politiskajām partijām, šo cilvēku īpatsvars ir samazinājies par septiņiem procentpunktiem kopš 2017. gada rudeņa. Neuzticēšanās Saeimai arī samazinājusies par deviņiem procentpunktiem šajā laika posmā un 2019. gadā bija 66%.[40]

2020. gada marta SKDS aptauja secināja, ka 19% Latvijas iedzivotāju ir lojāli kādai partijai. 2013. gadā šādu cilvēku īpatsvars bijis 26%. Nemainīga ir tā cilvēku grupa, kura neatzīst nevienu partiju par labu un balso pēc "mazākā ļaunuma" principa — 26%, bet 33% respondentu atzina, ka balso katrās vēlēšanās par citu partiju.[41]

"Eurobarometer" aptaujā, kas tika veikta no 2021. gada 14. jūnija līdz 5. jūlijam atklājās, ka Latvijā vismazāk cilvēku tic viņu balss nozīmei Eiropas Savienībā. Tikai 28% Latvijas iedzīvotāju piekrīt ka viņu balsij Latvijā ir nozīme, bet 71% nepiekrīt šim apgalvojumam.[42] Tā paša gada oktobrī SKDS aptaujā 13. Saeimai bija viszemākais uzticības rādītājs – 16%. Vēsturiski zemākais uzticības rādīājs Saeimai ir bijis 2009. gada janvārī – 4,5%,[43] savukārt 10. decembrī publicētajā SKDS aptaujā secināja, ka absolūtais vairākums Latvijas iedzīvotāju ir neapmierināti ar politisko partiju darbu valdībā. Aptaujas dalībnieki bija visvairāk apmierināti ar Jaunās Vienotības darbu (28%), bet vismazāk apmierināti ar Nacionālās Apvienības darbu (17%).[44]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «14. Saeimas vēlēšanas | Centrālā vēlēšanu komisija». www.cvk.lv. Skatīts: 2022-05-08.
  2. «13. Saeimas pirmajā darbadienā Stepaņenko paziņo par darbu ārpus «Saskaņas» frakcijas». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2020-06-22.
  3. Katrīna Žukova. «Gobzemu izslēdz arī no 'KPV LV' Saeimas frakcijas». delfi.lv (latviešu), 2019-02-06. Skatīts: 2020-06-22.
  4. «Saeimas deputāte Inguna Rībena pametusi Nacionālās apvienības frakciju». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2020-06-22.
  5. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 29. maijā. Skatīts: 2019. gada 29. maijā.
  6. LETA. «No 'KPV LV' izstājas arī frakcijas iekšējā opozicionāre Sprūde». delfi.lv (latviešu), 2019-05-30. Skatīts: 2020-06-22.
  7. LETA. «'KPV LV' frakcija zaudē vēl vienu biedru». delfi.lv (latviešu), 2019-06-13. Skatīts: 2020-06-22.
  8. «Anda Čakša pārgājusi uz "Vienotību"». nra.lv (latviešu). Skatīts: 2020-06-22.
  9. «No «KPV LV» Saeimas frakcijas izslēgti deputāti Kaimiņš un Blumbergs». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2020-06-22.
  10. www.DELFI.lv. «'Partijas tēvs' Kaimiņš aicina likvidēt 'KPV LV'». delfi.lv (latviešu), 2020-01-20. Skatīts: 2020-06-22.
  11. «Politiskajām partijām ievērojami cels finansējumu no valsts budžeta». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2020-06-22.
  12. «ManaBalss.lv - līdzdalības platforma». manabalss.lv. Skatīts: 2020-06-22.
  13. «CVK atļauj parakstu vākšanu par 13. Saeimas atsaukšanu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2020-06-22.
  14. Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. 14. Saeimas vēlēšanas 2022
  15. Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. 14. Saeimas vēlēšanas 2022. Statistika
  16. Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. 14. Saeimas vēlēšanas 2022
  17. Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. 14. Saeimas vēlēšanas 2022
  18. Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. 14. Saeimas vēlēšanas 2022
  19. https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti
  20. 'Mēs esam mainījušies' – ZZS kā premjera kandidātu izvirza Lembergu
  21. – Partijas 'Tautas kalpi Latvijai' premjera amata kandidāts ir Edgars Kramiņš
  22. 'Konservatīvo' līderi Saeimas vēlēšanās – Bordāns, Muižniece, Eglītis, Feldmans, Bukšs
  23. Pīlēna partijas vēlēšanu līderi – Šmits, Smiltēns, Tavars, Viļums un Kučinskis
  24. «'Mēs esam mainījušies' – ZZS kā premjera kandidātu izvirza Lembergu». delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2022-07-18.
  25. «“Progresīvie” par Ministru prezidenta kandidātu virza Kasparu Briškenu» (latviešu). Skatīts: 2022-05-24.
  26. «Partija 'Latvija pirmajā vietā' kongresā vēlēs jaunu valdi» (latviešu). Skatīts: 2022-05-21.
  27. ««Jaunās vienotības» premjera amata kandidāts nākamajās Saeimas vēlēšanās būs Kariņš». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-06-18.
  28. «No "Stabilitātei!" uz 14. Saeimu kandidē Rosļikovs» (latviešu). Skatīts: 2022-07-13.
  29. «Uz Saeimu no 'Saskaņas' kandidēs Briedis; premjera kandidāts varētu būt Ivars Zariņš». www.delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2022-07-18.
  30. «Pīlēna partijas vēlēšanu līderi – Šmits, Smiltēns, Tavars, Viļums un Kučinskis». www.delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2022-07-20.
  31. «'Konservatīvo' līderi Saeimas vēlēšanās – Bordāns, Muižniece, Eglītis, Feldmans, Bukšs». www.delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2022-07-21.
  32. «NA līderi vēlēšanās – Mitrevics, Mūrniece, Indriksone, Šnore un Teirumnieks». www.delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2022-07-26.
  33. «Skolotāji, sociālie darbinieki, pašnodarbinātie un amatpersonas – KuK piesaka deputātu kandidātus». www.delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2022-07-27.
  34. «Ko partijas virza nākamā premjera amatā? Vairums vārdu jau zinām». www.delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2022-07-21.
  35. «Partijas 'Tautas kalpi Latvijai' premjera amata kandidāts ir Edgars Kramiņš». www.delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2022-08-01.
  36. ««Attīstībai/Par!» par premjera amata kandidātu izvirza Pabriku». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-08-03.
  37. Oktobrī reitings sarucis visām Saeimā ievēlētajām partijām. Atjaunināts: 2021-11-21
  38. «Aptauja: kā balsotu iedzīvotāji, ja tagad notiktu Saeimas vēlēšanas?». skaties.lv. Skatīts: 2020-06-22.
  39. «https://twitter.com/interactive_lv/status/1200028015616516096». Twitter (angļu). Skatīts: 2020-06-22.
  40. «Sabiedrība Latvijā arvien vairāk uzticas politiskajām partijām un valdībai, liecina aptauja». Jauns.lv (latviešu). Skatīts: 2020-06-22.
  41. «Aptauja: Kādai no partijām Latvijā lojāls ir tikai katrs piektais pilsonis». skaties.lv. Skatīts: 2020-06-22.
  42. «Liela daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņu balsij valstī nav nozīmes». nra.lv (latviešu). Skatīts: 2021-09-13.
  43. «https://twitter.com/arniskaktins/status/1456665383193260038». Twitter (angļu). Skatīts: 2021-11-21.
  44. ««Kas notiek Latvijā?» aptauja: koalīcijas partiju darbs neapmierina 58%–64% iedzīvotāju». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2021-12-10.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]