14. Saeimas vēlēšanas

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
14. Saeimas vēlēšanas
← 2018 Ne vēlāk kā 2022. gada 1. oktobrī 2026 →

100

 
Partija Saskaņa KPV LV Jaunā konservatīvā partija
Pēdējās vēlēšanās 23 (19,80%) 16 (14,25%) 16 (13,59%)
Pašreizējās vietas 19 10 15

 
Partija Attīstībai/Par! Nacionālā Apvienība Zaļo un Zemnieku savienība
Pēdējās vēlēšanās 13 (12,04%) 13 (11,01%) 11 (9,91%)
Pašreizējās vietas 13 12 10

 
Partija Jaunā Vienotība
Pēdējās vēlēšanās 8 (6,69%)
Pašreizējās vietas 8 + 2 ārpusfrakciju deputāti

Pašreizējais Ministru prezidents

Krišjānis Kariņš
Jaunā Vienotība



14. Saeimas vēlēšanas saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 11. pantu notiks ne vēlāk kā 2022. gada 1. oktobrī. Cilvēkiem, kas nevarēs balsot vēlēšanu dienā, būs iespēja nodot savu balsi glabāšanā iepriekšējās trīs dienās īpaši noteiktos laikos daļā no vēlēšanu iecirkņiem.

Balsošanas sistēma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas Republikas Satversme nosaka, ka Saeimu ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un proporcionālās vēlēšanās, piešķirot vietas partijām, kuras iegūst vismaz 5% balsu pēc Vebstera—Senlagē metodes. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, oktobra pirmajā sestdienā, bet Latvijas Valsts prezidentam ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. Saeimā var ievēlēt jebkuru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu.

Vēlēšanu apgabali[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā ir pieci Saeimas vēlēšanu apgabali — Kurzeme, Vidzeme, Latgale, Zemgale un Rīga. No katra vēlēšanu apgabala tiek ievēlēts konkrēts skaits deputātu proporcionāli iedzīvotāju skaitam apgabalā. Katram vēlēšanu apgabalam ir savi kandidātu saraksti. Ārzemēs dzīvojošie Latvijas pilsoņi tiek pieskaitīti pie Rīgas vēlēšanu apgabala.

Vēlēšanu apgabals Vietas Iepriekš Izmaiņas
1. Rīga TBA 35 TBA
2. Vidzeme TBA 25 TBA
3. Zemgale TBA 14 TBA
4. Latgale TBA 14 TBA
5. Kurzeme TBA 12 TBA

Priekšvēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Partijas un partiju apvienības 13. Saeimas termiņa sākumā
Partijas un partiju apvienības kopš 2020. gada 30. septembra

14. Saeimas vēlēšanas būs desmitās Saeimas vēlēšanas pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 1990. gada 4. maijā.

Iepriekšējās vēlēšanās Saeimā iekļuva septiņas politiskās partijas un to apvienības. Vislielāko vēlētāju atbalstu trešo reizi pēc kārtas ieguva "Saskaņa", tai sekoja "KPV LV" un "Jaunā konservatīvā partija". Saeimā iekļuva arī "Attīstībai/Par!", "Nacionālā apvienība", "Zaļo un Zemnieku savienība" un "Jaunā Vienotība". Pēc vēlēšanām koalīciju izveidoja pieci politiskie spēki: "Jaunā Vienotība", "Jaunā konservatīvā partija", "Attīstībai/Par!", "Nacionālā apvienība", kā arī daļa no "KPV LV" frakcijas.

Pēc Jāņa Bordāna un Alda Gobzema neveiksmīgajiem mēģinājumiem izveidot valdību par Ministru prezidentu kļuva Saeimā mazākās frakcijas līderis Krišjānis Kariņš.

13. Saeimas darbības laikā vairāki deputāti pameta savas frakcijas. 2018. gada 6. novembrī, tajā pašā dienā, kad 13. Saeima uzsāka savu darbību, no partijas "Saskaņa" frakcijas izstājās Jūlija Stepaņenko[1], savukārt 2019. gada 6. februārī no partijas "KPV LV" frakcijas tika izslēgts Aldis Gobzems.[2] 5. jūnijā no "Nacionālās Apvienības" izstājās Inguna Rībena.[3] 29. maijā no "KPV LV" izstājās arī Linda Liepiņa.[4] 30. maijā viņai sekoja Karina Sprūde,[5] bet 13. jūnijā Didzis Šmits.[6] 2019. gada 26. augustā Anda Čakša izstājās no ZZS partijas un frakcijas, un iestājās Jaunās Vienotības partijā.[7] Frakciju pametušie deputāti tiek uzskatīti par pie frakcijām nepiederošiem jeb neatkarīgajiem deputātiem.

2019. gada 14. novembrī 13. Saeima pieņēma pretrunīgi vērtētās politisko partiju finansēšanas likuma izmaiņas, kas paredz vairāk kā septiņas reizes palielināt partiju finansēšanu no valsts budžeta. Tas tika darīts par spīti iniciatīvai atlikt finansējuma pieaugumu līdz 14. Saeimas ievēlēšanai, kas saņēma vairāk kā 12 tūkstošus parakstu. Iniciatīva sasniedza minimālo atbalstītāju skaitu, lai to varētu iesniegt Saeimai 12 dienu laikā, kas ir otrais īsākais periods portāla "ManaBalss.lv" vēsturē.[8][9]

2019. gada 15. novembrī sākās parakstu vākšana 13. Saeimas atsaukšanai. Pirmās dienas laikā to parakstīja ap 8000 cilvēku, 18. novembrī parakstu skaits saniedza 25 000. Lai organizētu referendumu par Saeimas atlaišanu, ir nepieciešams savākt tik lielu parakstu skaitu, kas atbilstu desmitajai daļai balsstiesīgo skaitam iepriekšējās vēlēšanās jeb 154 865 līdz 2020. gada 14. novembrim.[10]

2020. gada 8. janvārī no frakcijas "KPV LV" tika izslēgts deputāts Aldis Blumbergs, kā arī partijas izveidotājs un līderis Artuss Kaimiņš, paliekot frakcijā 10 deputātiem.[11] Kaimiņš, vēl būdams viens no partijas līdzpriekšsēdētājiem, 20. janvārī paziņoja, ka 8. februāra biedru sapulcē balsos par partijas likvidāciju, tikmēr otrs partijas līdzpriekšsēdētājs Atis Zakatistovs virzīs jautājumu par partijas nosaukuma un zīmola maiņu.[12]

Priekšvēlēšanu aptaujas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Partiju reitingi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Priekšvēlēšanu aptauju rezultātu vizuāls attēlojums.
Aptaujas laiks Aptaujas veicējs/pasūtītājs Aptaujāto skaits S KPV LV JKP AP! NA ZZS JV LRA LKS P Citi saraksti Nezina Neplāno piedalīties Vadība
2020. gada 29. septembris – 4. oktobris Factum 442 15 2 8 17 13 9 15 4 3 7 8 2
2020. gada 11.-22. septembris SKDS/LTV 888 10,2 2,2 6,1 7,6 6,2 9,8 6,6 3,5 2,6 3 1,1 22,4 18,7 0,4
2020. gada 7.–24. augusts Factum 637 15 2 9 16 13 10 15 3 4 5 7 1
2020. gada 7.–20. augusts SKDS/LTV 900 12,2 1,9 4,6 7,8 5,2 10,7 6,6 3,8 1,5 1,4 0,7 28,5 17,9 1,5
2020. gada 8.–31. jūlijs Factum 1975 16 2 9 15 11 10 16 4 3 8 6
2020. gada jūlijs SKDS/LTV 884 15,5 2,2 3,9 5,6 6,8 8,3 5,8 2,9 2,1 2,2 0,2 26,0 18,5 7,2
2020. gada 1.–30. jūnijs Factum 1461 15 2 9 15 11 10 17 5 3 8 7 2
2020. gada jūnijs SKDS/LTV 891 12,9 1,8 4,2 5,8 5,6 8,9 5,1 2,8 2,2 1,7 0,6 29,8 18,6 4,0
2020. gada 23. maijs – 2. jūnijs SKDS/LTV 902 13,2 2,0 3,7 5,0 5,5 8,1 6,1 2,6 2,3 1,5 9,6 29,6 19,6 5,1
2020. gada 18.–31. maijs Factum 1182 16 2 9 13 11 9 18 4 3 8 7 2
2020. gada 7.–26. aprīlis Factum 1325 17 2 11 14 12 11 16 5 4 6 4 1
2020. gada marts SKDS/LTV 903 14,8 2,2 4,8 5,6 5,8 8,6 5,8 2,9 1,5 1,5 0,6 28,8 17,1 6,2
2020. gada 4.–28. marts Factum 1994 18 2 13 13 12 12 13 5 4 7 3 5
2020. gada 24.–28. februāris Factum 783 18 3 11 12 12 13 14 5 4 6 2 4
2020. gada 7.–18. februāris SKDS/LTV 873 12,3 1,3 4,1 5,4 5,4 7,9 6,4 3,3 2,0 2,2 0,4 27,9 21,4 4,4
2020. gada 28. janvāris – 1. februāris Factum 684 21 2 11 11 12 10 16 5 3 7 2 5
2020. gada janvāris SKDS/LTV ~900 13,6 2,0 6,1 5,4 6,3 8,7 6,1 2,9 2,5 1,8 0,8 26,9 16,9 4,9
2019. gada 18.–31. decembris Factum 1153 20 2 12 10 14 10 14 5 5 6 2 6
2019. gada 30. novembris – 12. decembris SKDS/LTV 887 13,4 1,8 5,9 4,6 6,9 8,0 6,8 2,0 2,2 2,4 0,1 26,7 19,2 6,4
2019. gada 21.–24. novembris Factum 966 20 3 13 10 12 10 16 4 4 6 2 4
2019. gada 2.–12. novembris SKDS/LTV 884 11,2 3,0 5,4 5,6 8,8 7,5 6,5 2,8 2,0 2,1 0,2 25,4 19,5 2,4
2019. gada 15.–22. oktobris Factum 502 20 3 14 9 11 11 15 4 4 6 3 5
2019. gada 5.–16. oktobris SKDS/LTV 909 12,9 2,5 6,7 5,2 7,3 8,0 6,5 2,2 2,2 2,8 0,5 24,9[13] 18,3 4,9
2019. gada 27.–30. septembris Factum 489 19 2 15 11 10 10 17 5 4 5 2 2
2019. gada 6.–18. septembris SKDS/LTV ~900 14,5 2,8 7,2 6,1 8,9 8,4 8,3 2,5 2,1 1,0 22,1 16,1 5,6
2019. gada 27.–30. augusts Factum 1152 18 4 16 10 11 11 17 4 4 4 1 1
2019. gada augusts (publicēts 30. augustā) SKDS/LTV 16,1 2,6 6,3 6,2 7,2 8,3 8,8 2,9 2,5 2,1 0,3 17,3 19,4 7,3
2019. gada jūlijs (publicēts 30. jūlijā) SKDS/LTV 14,7 1,6 5,0 5,7 6,3 7,6 8,5 3,6 2,3 2,1 0,5 22,2 19,9 6,2
2019. gada 22.–29. jūlijs Factum 989 18 2 15 10 15 10 15 4 6 4 1 3
2019. gada 26.–30. jūnijs Factum 860 17 4 10 12 15 9 17 6 4 6 0
2019. gada 7.–17. jūnijs SKDS/LTV 891 15,8 3,4 4,6 6,8 7,7 6,3 10,5 3,0 1,6 3,0 0,4 18,2 18,7 5,3
2019. gada maijs SKDS/LTV 17,5 2,4 7,9 5,9 8,6 8,8 6,1 4,0 1,5 1,9 0,1 16,9 18,4 8,7
2019. gada 1.–28. maijs Factum 1079 17 4 10 10 16 8 16 4 4 7 4 1
2019. gada 1.–30. aprīlis Factum 1236 20 4 15 10 12 11 10 6 3 7 3 5
2019. gada aprīlis (publicēts 26. aprīlī) SKDS/LTV 19,7 2,8 8,6 5,6 6,7 6,9 5,8 3,0 1,6 1,5 0,3 20,6 16,9 11,1
2019. gada marts Factum 867 15 4 13 11 14 10 11 6 5 6 5 1
SKDS/LTV 873 17,7 4,1 8,0 6,2 5,0 7,6 5,3 2,9 1,6 2,3 0,5 22,1 16,7 8,3
2019. gada februāris SKDS/LTV 872 19,0 3,5 9,5 5,9 6,3 5,7 6,5 2,4 2,0 2,7 0,4 19,3 16,8 9,5
2019. gada 11.–23. janvāris SKDS/LTV 906 17,4 7,1 12,1 6,7 7,7 8,1 4,0 5,3 18,8 12,8 5,3
2018. gada 1.–12. decembris SKDS/LTV 900 20,6 10,4 8,9 6,2 6,5 6,6 4,2 3,0 2,4 2,3 0,1 16,5 12,3 10,2
2018. gada 3.–15. novembris SKDS/LTV 833 18,2 9,8 10,2 6,7 5,9 6,4 4,7 2,6 1,6 1,8 0,1 17,7 14,3 8,0
2018. gada 13.–23. oktobris SKDS/LTV 900 19,2 11,5 10,1 8,9 8,4 5,4 4,4 4,2 1,4 1,7 0,2 12,0 12,6 7,7
13. Saeimas vēlēšanas 19,80 14,25 13,59 12,05 11,02 9,92 6,70 4,15 3,20 2,62 2,70 5,55

Citas aptaujas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2019. gada augustā "Kantar TNS" aptauja secināja, ka 62% no vēlētājiem balsotu par to pašu partiju, par kuru balsoja 13. Saeimas vēlēšanās, savukārt, 26% pilsoņu vairs par to pašu partiju nebalsotu.[14]

2019. gada novembrī sākās parakstu vākšana par Saeimas atlaišanu. Parakstu vākšanas sākumā tā ieguva plašu ažiotāžu un mēneša laikā tika savākti vairāk kā 40 000 parakstu, bet pēc tam parakstu vākšanas ātrums samazinājās. Mēneša beigās Factum publicēja aptaujas rezultātus, kas secināja, ka aptuveni 31% Latvijas iedzīvotāju atbalsta Saeimas atlaišanu.[15]

2019. gadā 90. Eirobarometra aptauja liecināja, ka, lai gan lielākā daļa – 82% Latvijas iedzīvotāju neuzticās politiskajām partijām, šo cilvēku īpatsvars ir samazinājies par septiņiem procentpunktiem kopš 2017. gada rudeņa. Neuzticēšanās Saeimai arī samazinājusies par deviņiem procentpunktiem šajā laika posmā un 2019. gadā bija 66%.[16]

2020. gada marta SKDS aptauja secināja, ka 19% Latvijas iedzivotāju ir lojāli kādai partijai. 2013. gadā šādu cilvēku īpatsvars bijis 26%. Nemainīga ir tā cilvēku grupa, kura neatzīst nevienu partiju par labu un balso pēc "mazākā ļaunuma" principa — 26%, bet 33% respondentu atzina, ka balso katrās vēlēšanās par citu partiju.[17]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «13. Saeimas pirmajā darbadienā Stepaņenko paziņo par darbu ārpus «Saskaņas» frakcijas». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2020-06-22.
  2. Katrīna Žukova. «Gobzemu izslēdz arī no 'KPV LV' Saeimas frakcijas». delfi.lv (latviešu), 2019-02-06. Skatīts: 2020-06-22.
  3. «Saeimas deputāte Inguna Rībena pametusi Nacionālās apvienības frakciju». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2020-06-22.
  4. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 29. maijā. Skatīts: 2019. gada 29. maijā.
  5. LETA. «No 'KPV LV' izstājas arī frakcijas iekšējā opozicionāre Sprūde». delfi.lv (latviešu), 2019-05-30. Skatīts: 2020-06-22.
  6. LETA. «'KPV LV' frakcija zaudē vēl vienu biedru». delfi.lv (latviešu), 2019-06-13. Skatīts: 2020-06-22.
  7. «Anda Čakša pārgājusi uz "Vienotību"». nra.lv (latviešu). Skatīts: 2020-06-22.
  8. «Politiskajām partijām ievērojami cels finansējumu no valsts budžeta». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2020-06-22.
  9. «ManaBalss.lv - līdzdalības platforma». manabalss.lv. Skatīts: 2020-06-22.
  10. «CVK atļauj parakstu vākšanu par 13. Saeimas atsaukšanu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2020-06-22.
  11. «No «KPV LV» Saeimas frakcijas izslēgti deputāti Kaimiņš un Blumbergs». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2020-06-22.
  12. www.DELFI.lv. «'Partijas tēvs' Kaimiņš aicina likvidēt 'KPV LV'». delfi.lv (latviešu), 2020-01-20. Skatīts: 2020-06-22.
  13. https://www.youtube.com/watch?v=D8K_MfzFW6A
  14. «Aptauja: kā balsotu iedzīvotāji, ja tagad notiktu Saeimas vēlēšanas?». skaties.lv. Skatīts: 2020-06-22.
  15. «https://twitter.com/interactive_lv/status/1200028015616516096». Twitter (angļu). Skatīts: 2020-06-22.
  16. «Sabiedrība Latvijā arvien vairāk uzticas politiskajām partijām un valdībai, liecina aptauja». Jauns.lv (latviešu). Skatīts: 2020-06-22.
  17. «Aptauja: Kādai no partijām Latvijā lojāls ir tikai katrs piektais pilsonis». skaties.lv. Skatīts: 2020-06-22.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]