14. Saeimas vēlēšanas

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
14. Saeimas vēlēšanas
← 2018 Ne vēlāk kā 2022. gada 1. oktobrī 2026 →

100

 
Partija Saskaņa KPV LV Jaunā konservatīvā partija
Pēdējās vēlēšanās 23 (19,80%) 16 (14,25%) 16 (13,59%)
Pašreizējās vietas 22 12 16

 
Partija Attīstībai/Par! Nacionālā Apvienība Zaļo un Zemnieku savienība
Pēdējās vēlēšanās 13 (12,04%) 13 (11,01%) 11 (9,91%)
Pašreizējās vietas 13 12 10

 
Partija Jaunā Vienotība
Pēdējās vēlēšanās 8 (6,69%)
Pašreizējās vietas 8 + 1 ārpusfrakciju deputāte

Pašreizējais Ministru prezidents

Krišjānis Kariņš
Jaunā Vienotība



14. Saeimas vēlēšanas saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 11. pantu notiks ne vēlāk kā 2022. gada 1. oktobrī. Cilvēkiem, kas nevarēs balsot vēlēšanu dienā, būs iespēja nodot savu balsi glabāšanā iepriekšējās trīs dienās īpaši noteiktos laikos daļā no vēlēšanu iecirkņiem.

Balsošanas sistēma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas Republikas Satversme nosaka, ka Saeimu ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un proporcionālās vēlēšanās, piešķirot vietas partijām, kuras iegūst vismaz 5% balsu pēc Vebstera/Sainte-Laguë metodes. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, oktobra pirmajā sestdienā, bet Latvijas Valsts prezidentam ir tiesības rīkot ārkārtas vēlēšanas. Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. Saeimā var ievēlēt jebkuru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu.

Vēlēšanu apgabali[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā ir pieci Saeimas vēlēšanu apgabali — Kurzeme, Vidzeme, Latgale, Zemgale un Rīga. No katra vēlēšanu apgabala tiek ievēlēts konkrēts skaits deputātu proporcionāli iedzīvotāju skaitam apgabalā. Katram vēlēšanu apgabalam ir savi kandidātu saraksti. Ārzemēs dzīvojošie Latvijas pilsoņi tiek pieskaitīti pie Rīgas vēlēšanu apgabala.

Vēlēšanu apgabals Vietas Iepriekš Izmaiņas
1. Rīga TBA 35 TBA
2. Vidzeme TBA 25 TBA
3. Zemgale TBA 14 TBA
4. Latgale TBA 14 TBA
5. Kurzeme TBA 12 TBA

Priekšvēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Partijas un partiju apvienības 13. Saeimas termiņa sākumā
Partijas un partiju apvienības kopš 2019. gada 26. augusta

14. Saeimas vēlēšanas būs desmitās Saeimas vēlēšanas pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 1990. gada 4. maijā.

Iepriekšējās vēlēšanās Saeimā iekļuva septiņas politiskās partijas un to apvienības. Vislielāko vēlētāju atbalstu trešo reizi pēc kārtas ieguva "Saskaņa", tai sekoja "KPV LV" un "Jaunā konservatīvā partija". Saeimā iekļuva arī "Attīstībai/Par!", "Nacionālā apvienība", "Zaļo un Zemnieku savienība" un "Jaunā Vienotība". Pēc vēlēšanām koalīciju izveidoja pieci politiskie spēki: "Jaunā Vienotība", "Jaunā konservatīvā partija", "Attīstībai/Par!", "Nacionālā apvienība", kā arī daļa no "KPV LV" frakcijas.

Pēc Jāņa Bordāna un Alda Gobzema neveiksmīgajiem mēģinājumiem izveidot valdību par Ministru prezidentu kļuva Saeimā mazākās frakcijas līderis Krišjānis Kariņš.

13. Saeimas darbības laikā vairāki deputāti pameta savas frakcijas. 2018. gada 6. novembrī, tajā pašā dienā, kad 13. Saeima uzsāka savu darbību, no partijas "Saskaņa" frakcijas izstājās Jūlija Stepaņenko[1], savukārt 2019. gada 6. februārī no partijas "KPV LV" frakcijas tika izslēgts Aldis Gobzems.[2] 5. jūnijā no "Nacionālās Apvienības" izstājās Inguna Rībena.[3] 29. maijā no "KPV LV" izstājās arī Linda Liepiņa.[4] 30. maijā viņai sekoja Karina Sprūde,[5] bet 13. jūnijā Didzis Šmits.[6] 2019. gada 26. augustā Anda Čakša izstājās no ZZS partijas un frakcijas, bet iestājās Jaunās Vienotības partijā.[7] Frakciju pametušie deputāti tiek uzskatīti par pie frakcijām nepiederošiem jeb neatkarīgajiem deputātiem.

2019. gada 14. novembrī 13. Saeima pieņēma pretrunīgi vērtētās politisko partiju financēšanas likuma izmaiņas, kas paredz vairāk kā septiņreiz palielināt partiju finansēšanu no valsts budžeta. Tas tika darīts par spīti iniciatīvai atlikt finansējuma pieaugumu līdz 14. Saeimas ievēlēšanai, kas saņēma vairāk kā 12 tūkstošus parakstu. Inaciatīva sasniedza minimālo atbalstītāju skaitu lai to varētu iesniegt Saeimai 12 dienu laikā, kas ir otrais īsākais periods portāla "ManaBalss.lv" vēsturē.[8][9]

2019. gada 15. novembrī sākās parakstu vākšana 13. Saeimas atsaukšanai. Pirmās dienas laikā to parakstīja ap 8000 cilvēku, 18. novembrī parakstu skaits saniedza 25 000. Lai organizētu referendumu par Saeimas atlaišanu, inaciatīvai ir nepieciešams savākt tik lielu parakstu skaitu, kas atbilstu desmitajai daļai balstiesīgo skaitam iepriekšējās vēlēšanās jeb 154 865 līdz 2020. gada 14. novembrim.[10]

Priekšvēlēšanu aptaujas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Priekšvēlēšanu aptauju rezultātu vizuāls attēlojums.
Aptaujas laiks Aptaujas veicējs/pasūtītājs Aptaujāto skaits S KPV LV JKP AP! NA ZZS JV LRA LKS P Citi saraksti Nezina Neplāno piedalīties Vadība
2019. gada 21.–24. novembris Factum 966 20% 3% 13% 10% 12% 10% 16% 4% 4% 6% 2% 4%
2019. gada 2.–12. novembris SKDS/Latvijas Televīzija 884 11,2% 3,0% 5,4% 5,6% 8,8% 7,5% 6,5% 2,8% 2,0% 2,1% 0,2% 25,4% 19,5% 2,4%
2019. gada 15.–22. oktobris Factum 502 20% 3% 14% 9% 11% 11% 15% 4% 4% 6% 3% 5%
2019. gada 5.–16. oktobris SKDS/Latvijas Televīzija 909 12,9% 2,5% 6,7% 5,2% 7,3% 8,0% 6,5% 2,2% 2,2% 2,8% 0,5% 24,9%[11] 18,3% 4,9%
2019. gada 27.–30. septembris Factum 489 19% 2% 15% 11% 10% 10% 17% 5% 4% 5% 2% 2%
2019. gada 6.–18. septembris SKDS/Latvijas Televīzija ~900 14,5% 2,8% 7,2% 6,1% 8,9% 8,4% 8,3% 2,5% 2,1% 1,0% 22,1% 16,1% 5,6%
2019. gada 27.–30. augusts Factum 1152 18% 4% 16% 10% 11% 11% 17% 4% 4% 4% 1% 1%
2019. gada augusts (publicēts 30. augustā) SKDS/Latvijas Televīzija 16,1% 2,6% 6,3% 6,2% 7,2% 8,3% 8,8% 2,9% 2,5% 2,1% 0,3% 17,3% 19,4% 7,3%
2019. gada jūlijs (publicēts 30. jūlijā) SKDS/Latvijas Televīzija 14,7% 1,6% 5,0% 5,7% 6,3% 7,6% 8,5% 3,6% 2,3% 2,1% 0,5% 22,2% 19,9% 6,2%
2019. gada 22.–29. jūlijs Factum 989 18% 2% 15% 10% 15% 10% 15% 4% 6% 4% 1% 3%
2019. gada 26.–30. jūnijs Factum 860 17% 4% 10% 12% 15% 9% 17% 6% 4% 6% 0%
2019. gada 7.–17. jūnijs SKDS/Latvijas Televīzija 891 15,8% 3,4% 4,6% 6,8% 7,7% 6,3% 10,5% 3,0% 1,6% 3,0% 0,4% 18,2% 18,7% 5,3%
2019. gada maijs SKDS/Latvijas Televīzija 17,5% 2,4% 7,9% 5,9% 8,6% 8,8% 6,1% 4,0% 1,5% 1,9% 0,1% 16,9% 18,4% 8,7%
2019. gada 1.–28. maijs Factum 1079 17% 4% 10% 10% 16% 8% 16% 4% 4% 7% 4% 1%
2019. gada 1.–30. aprīlis Factum 1236 20% 4% 15% 10% 12% 11% 10% 6% 3% 7% 3% 5%
2019. gada aprīlis (publicēts 26. aprīlī) SKDS/Latvijas Televīzija 19,7% 2,8% 8,6% 5,6% 6,7% 6,9% 5,8% 3,0% 1,6% 1,5% 0,3% 20,6% 16,9% 11,1%
2019. gada marts Factum 867 15% 4% 13% 11% 14% 10% 11% 6% 5% 6% 5% 1%
SKDS/Latvijas Televīzija 873 17,7% 4,1% 8,0% 6,2% 5,0% 7,6% 5,3% 2,9% 1,6% 2,3% 0,5% 22,1% 16,7% 8,3%
2019. gada februāris SKDS/Latvijas Televīzija 872 19,0% 3,5% 9,5% 5,9% 6,3% 5,7% 6,5% 2,4% 2,0% 2,7% 0,4% 19,3% 16,8% 9,5%
2019. gada 11.–23. janvāris SKDS/Latvijas Televīzija 906 17,4% 7,1% 12,1% 6,7% 7,7% 8,1% 4,0% 5,3% 18,8% 12,8% 5,3%
2018. gada 1.–12. decembris SKDS/Latvijas Televīzija 900 20,6% 10,4% 8,9% 6,2% 6,5% 6,6% 4,2% 3,0% 2,4% 2,3% 0,1% 16,5% 12,3% 10,2%
2018. gada 3.–15. novembris SKDS/Latvijas Televīzija 833 18,2% 9,8% 10,2% 6,7% 5,9% 6,4% 4,7% 2,6% 1,6% 1,8% 0,1% 17,7% 14,3% 8,0%
2018. gada 13.–23. oktobris SKDS/Latvijas Televīzija 900 19,2% 11,5% 10,1% 8,9% 8,4% 5,4% 4,4% 4,2% 1,4% 1,7% 0,2% 12,0% 12,6% 7,7%
13. Saeimas vēlēšanas 19,80% 14,25% 13,59% 12,05% 11,02% 9,92% 6,70% 4,15% 3,20% 2,62% 2,70% 5,55%

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]