Edmunds Johansons

Edmunds Johansons (1936–2017) bija VDK darbinieks, Latvijas PSR VDK priekšsēdētājs (1990–1991).

Dzīvesgājums

Dzimis 1936. gada 22. jūlijā Rīgā. Mācījās Rīgas Industriālajā politehnikumā (1952-1956) un sāka strādāt par Rīgas Autoelektroaparātu rūpnīcas presēšanas ceha tehnologu. No 1957. līdz 1959. gadam dienēja Padomju armijā, pēc tam darbojās LĻKJS CK (1959-1966), iestājās PSKP. Mācījās Viļņas augstākajā partijas skolā (1966-1968), bija LKP Rīgas pilsētas Kirova rajona komitejas sekretārs (1970-1971).

No 1971. gada janvāra līdz 1972. gada oktobrim mācījās PSRS VDK Augstākās skolas vadošā operatīvā sastāva divgadīgo sagatavošanas kursos un 1972. gada oktobrī kļuva par Latvijas PSR Valsts Drošības komitejas 5. daļas priekšnieka Staņislava Zukuļa vietnieku, 1974. gadā par LPSR VDK Rīgas pilsētas daļas priekšnieku, 1984. gada jūnijā par LPSR VDK 5. daļas priekšnieku, 1986. gada jūnijā par LPSR VDK priekšsēdētāja Zukuļa vietnieku, 1989. gada aprīlī par PSRS VDK 5. / ”Z” pārvaldes daļas priekšnieka vietnieku (viņa vietā par Zukuļa vietnieku kļuva Jānis Trubiņš).

1990. gada 5. martā Johansonu iecēla par LPSR VDK priekšsēdētāju ģenerālmajora dienesta pakāpē, šo amatu viņš ieņēma arī Latvijas neatkarības atjaunošanas laikā līdz 1991. gada augustam.

Kopš 1992. gada marta strādāja komercbankās un Latvijas tranzītbiznesā kā drošības padomnieks. 2006. gadā iznāca Edmunda Johansona atmiņu grāmatu "Čekas ģenerāļa piezīmes". Miris 2017. gada 7. februārī Rīgā.