Eduards Aivars

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Eduards Aivars
Aivars Eipurs
Personīgā informācija
Dzimis 1956. gada 13. martā (62 gadi)
Pabaži, Latvijas PSR
Tautība latvietis
Literārā darbība
Nodarbošanās rakstniecība
Valoda latviešu
Rakstīšanas laiks kopš 1985
Žanri dzeja

Eduards Aivars (īstajā vārdā Aivars Eipurs, dzimis 1956. gada 13. martā Pabažos)[1] ir latviešu dzejnieks.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Studējis Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātē. E. Aivars strādājis dažādos preses izdevumos, nodarbojies ar alkoholiķu rehabilitāciju, Rakstnieku savienībā konsultējis jaunos autorus. Publicējis slejas laikrakstā "Kultūras Forums".

E. Aivara krājuma "Es pagāju" manuskripts saņēmis Preses nama oriģinālliteratūras konkursa prēmiju (2001), krājums 2002. gadā saņēmis arī Dzejas dienu balvu.

Krājums "Sakvojāžs" tika nominēts Literatūras gada balvai, tas ieguva Ventspils starptautiskās rakstnieku un tulkotāju mājas balvu "Sudraba tintnīca".[2]

Sastādījis dzejoļu antoloģiju "Viens dzejolis 2013" (2013).

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzeja[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Dejas. Rīga: Liesma, 1991.
  • . Rīga: RaKa, 1996.
  • Ainava kliedz. Rīga: RaKa, 1996.
  • Vasaras sniegs. Rīga: Atēna, 1999.
  • Es pagāju. Rīga: Preses nams, 2001.
  • Jauns medus [dzejas izlase ar jaunu krājumu]. Rīga: Nordik, 2006.
  • Sāras mīlestība. Rīga: Karogs, 2008.
  • Sakvojāžs. Rīga: Neputns, 2011.
  • Parādības. Rīga: Neputns, 2016.

Īsproza[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Minimas jeb Vienā istabā ar Antonu Vēbernu. Rīga: Dienas grāmata, 2008.
  • Minimas jeb Zemestrīce zābakā. Rīga: Dienas grāmata, 2013.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Zēberga, M. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003, 17. lpp.
  2. Veilands, U. Eipurs iegūst «Sudraba tintnīcu». http://zz.diena.lv/kultura-un-izklaide/citas-zinas/eipurs-iegust-sudraba-tintnicu-2900