Alkoholisms

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Alkoholisms ir slimīga tieksme, kurai raksturīga bieža un nekontrolējama alkohola lietošana. Alkoholisma gadījumā alkoholiskos dzērienus cilvēks lieto, neskatoties uz veselības problēmām vai arī nepatīkamām sociālajām sekām.

Alkoholismam raksturīgi divi veidi: pārmērīgi bieža alkohola lietošana (psiholoģiskais pieradums) un pēc tam sekojošā atkarība no alkohola (narkomānijas forma). Alkoholisma attīstība ir ļoti atkarīga no alkohola apjoma un no tā cik bieži alkohols tiek patērēts, kā arī no dažiem individuāliem faktoriem un organisma īpatnībām. Dažiem cilvēkiem ar alkoholismu saslimt ir lielāks risks, jo tas ir atkarīgs no sociālās vides, garīgās veselības stāvokļa un stresa. Alkoholisms var būt arī iedzimts, ja māte grūtniecības laikā lieto alkoholu.

Medicīniskā definīcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

ASV medicīnas žurnāls (angļu: Journal of American Medical Association) alkoholismu definē kā "hronisku slimību, kuru raksturo pārlieku liela alkohola lietošana, atkarība no alkohola un alkohola lietošana neskatoties uz tā izraisītajām sekām un traucētu domāšanu."

DSM-IV (standarta diagnoze psihiatrijā un filozofijā) alkohola lietošanu definē kā, tā atkārtotu lietošanu neskatoties uz tā nelabvēlīgajām sekām.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]