Pāriet uz saturu

Eduards Rūdolfs fon Tranzē

Vikipēdijas lapa
Eduards Rūdolfs fon Tranzē
Eduard Friedrich Alwil Rembert Rudolf von Transehe-Roseneck
Studiju gadu attēls
Studiju gadu attēls
Personīgā informācija
Dzimis 1858. gada 16. jūnijā
Liezēre, Vidzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1928. gada 14. aprīlī (69 gadi)
Rīga
Tautība vācbaltietis
Vecāki Gustavs Rūdolfs fon Tranzē, Doroteja Šulca fon Ašerādena
Brāļi Frīdrihs Oskars Eižens
Māsas Ulrike Ellinora, Šarlote Vilhelmīne Adelheide Magda, Elīze Matilde Luīze Olga Alma
Dzīvesbiedre Anna Liāna fon Volfa

Eduards Rūdolfs fon Tranzē-Rozeneks (Eduard Friedrich Alwil Rembert Rudolf von Transehe-Roseneck, Рудо́льф Рудо́льфович фон-Транзеге, 1858—1928) bija vācbaltiešu jurists, Ērgļu pilsmuižas īpašnieks. Krievijas impērijas senators un slepenpadomnieks (1913).

Dzimis 1858. gada 16. jūnijā Liezēres (Lösern) muižā Gustava Rūdolfa fon Tranzē un viņa sievas Dorotejas, dzimušas Šulcas fon Ašerādenas, ģimenē.[1]

Studēja tieslietas Tērbatas Universitātē (1882), strādāja Vidzemes guberņas zemes tiesā Rīgā (1883). No 1884. gada strādāja Krievijas impērijas senāta sekretariātā Pēterburgā, 1896. gadā paaugstināts par civilo kasāciju departamenta virsprokurora vietnieku. 1907. gadā bija Maskavas apriņķa tiesas revizors. 1913. gadā iecelts par civilo kasāciju nodaļas senatoru un slepenpadomnieku.

Krievijas pilsoņu kara laikā pārcēlās uz Rīgu, kur LSPR laikā 1919. gadā tika apcietināts, pēc atbrīvošanas devās uz Somiju, kopš 1920. gada dzīvoja Vācijā. Mūža nogalē atgriezās dzimtenē.

Miris 1928. gada 12. janvārī Rīgā.