Einārs Jaunbrālis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Einārs Jaunbrālis
Galvenā informācija
Dzimis Einārs Jaunbrālis
1962. gada 10. oktobrī (57 gadi)
Nodarbošanās mūziķis, skaņu režisors
Instrumenti trompete
Darbība ar Turaidas Roze, Jumis

Einārs Jaunbrālis (dzimis 1962. gada 10. oktobrī Rīgā) ir latviešu mūziķis un skaņu režisors, muzikālās grupas Jumis dibinātājs.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1962. gada 10. oktobrī Rīgā. Mācījies spēlēt trompeti Pāvula Jurjāna mūzikas skolā, gadu vēlāk pārcēlās uz dārziņskolu. 1980. gadā Latvijas mūzikas vidusskolu audzēkņu konkursā Einārs izcīnīja 1. vietu trompetes spēlē. Sekoja studijas konservatorijā Georga Sniķera trompetes spēles klasē. Kopš mazotnes Jaunbrālis bija aizrāvies ar džezu, klausījās skaņuplates un magnetofona ierakstus, mēģināja spēlēt un improvizēt pats. 80. gadu sākumā Jaunbrālis pie Rīgas džeza kluba nodibināja Rīgas diksilendu, kur pats spēlēja trompeti, paralēli pelnot naudu Operas un baleta teātra orķestrī.

Vēlāk Jaunbrālis sāka komponēt mūziku. Tapa mūzika Dailes teātra studentu diplomdarba izrādei. Jaunbrālim kopš 80. gadu vidus Latvijas Radio tika uzticēti gan akadēmiskās mūzikas ieskaņojumi, gan popmūzikas ieraksti. To vidū bija arī slavenās "Līvu" dziesmas "Dzimtā valoda" iemūžinājums, un, pietuvojies Latvijas popmūzikai, 1988. gada rudenī tieši Einārs Jaunbrālis nomainīja Imantu Kalniņu taustiņinstrumentālista amatā grupā "Turaidas Roze".

Vēl pirms tam Jaunbrālis sacerēja mūziku Krāmu ielas teātra izrādēm, kā skaņu režisors sadarbojās ar grupu "Sīpoli". Kad nesaskaņu dēļ pajuka grupa "Turaidas Roze", tapa jauns projekts "Jumis", kurā apvienojās "Turaidas Rozes" un "Sīpolu" mūziķi Eināra Jaunbrāļa vadībā. Vispirms dzima jauni aranžējumi Imanta Kalniņa dziesmām, kas ieskaņotas platē Sky’s Ey, bet drīz vien sāka komponēt paši grupas dalībnieki, un 1989. gadā Jaunbrāļa dziesma "Putnu ceļš" ar Ojāra Vācieša vārdiem "Jumja" priekšnesumā ierindojās 8. vietā Mikrofona aptaujā.

90. gadu sākumā Einārs Jaunbrālis kopā ar Uģi Rozi devās peļņā uz Vāciju, līdz 90. gadu vidum samērā aktīvi darbojās kā skaņu režisors, taču pēc šī laika viņa vārds un veikums mūzikas dzīvē figurējis reti.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]