Dailes teātris

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Dailes teātris
Dailes teatris.jpg
Dailes teātris 2002. gadā
Dailes teātris (Rīga)
Dailes teātris
Dailes teātris
Pamatinformācija
Atrašanās
vieta
Valsts karogs: Latvija Brīvības iela 75, Rīga, Latvija
Koordinātas 56°57′34.61″N 24°7′34.6″E / 56.9596139°N 24.126278°E / 56.9596139; 24.126278Koordinātas: 56°57′34.61″N 24°7′34.6″E / 56.9596139°N 24.126278°E / 56.9596139; 24.126278
Arhitekts Marta Staņa
Dibināta(-s) 1920. gada 19. novembrī
Vadība
Direktors Andris Vītols
Galvenais režisors Dž. Dž. Džilindžers
Zāles
Lielā zāle līdz 1004 sēdvietām
Mazā zāle 199 sēdvietas
Kamerzāle līdz 90 sēdvietām
Oficiālais nosaukums: Dailes teātris
Aizsardzības numurs 7963
Vērtības grupa Vietējas nozīmes
Tipoloģiskā grupa Arhitektūra
Iekļaušana aizsardzībā 1998. gada 18. decembris
www.dailesteatris.lv

Dailes teātris ir profesionāls latviešu teātris, kas dibināts 1920. gada 19. novembrī. Pirmā teātra mājvieta bija Rīgas latviešu amatnieku palīdzības biedrības nams Lāčplēša (toreiz Romanova) ielā 25, kur šobrīd atrodas Jaunais Rīgas teātris. Sākotnēji bijā vēlme dibināt Raiņa tautas namu, kurā notiktu publiski priekšlasījumi un dažādi izglītojoši pasākumi, taču iecere par teātra sekcijas dibināšanu vērsās plašumā un nolēma dibināt teātri, domu par tautskolu atstājot vēlākiem laikiem.

Teātra galvenais režisors no tā dibināšanas līdz 1965. gadam bija Eduards Smiļģis. Dailes teātra stilistika vienmēr ir bijusi atšķirīga no t.s. naturālpsiholoģiskās ievirzes teātru stilistikas. Saskaņā ar Smiļģa izvirzītajiem pamatprincipiem teātris "necenšas pēc pilnīgas ilūzijas (un aktieris nav dzīves imitators), bet, lugu uzvedot, rada mākslas īstenību, kas ir augstāka par dzīves īstenību."[1] Visās Smiļģa izrādēs strāvoja izkāpināta tēlu emocionalitāte, kas ietverta spilgtā, izkoptā formā. Pirmie Smiļģa palīgi, tā sauktie konsultanti — kustību konsultante Felicita Ertnere, scenogrāfs Jānis Muncis, muzikālās daļas vadītājs Burhards Sosārs.

Dailes teātra pirmā izrāde bija Raiņa lugas "Indulis un Ārija" iestudējums, kas vienlaikus bija Smiļģa pirmā režija. Teātra pirmais darbības gads bija grūts materiālajā ziņā, jo viss balstījās tikai uz darbinieku entuziasma, taču pamazām tika iegūti līdzekļi, veikti remonti un teātris guva skatītāju atzinību. Eduards Smiļģis repertuāram izvēlējās gan vērienīgus latviešu autoru — Raiņa, Aspazijas, Annas Brigaderes, Andreja Upīša u.c. darbus, gan pasaules klasiku — V. Šekspīra, F. Šillera, K.Goldoni lugas, kā arī tālaika Eiropas jaunākās paaudzes dramatiķu lugas vai prozas dramatizējumus. Galvenās vīriešu lomas bieži spēlēja pats Smiļģis, viņam līdzās bija Gustavs Žibalts, Rūdolfs Kreicums, Arveds Mihelsons, Kārlis Pabriks, Emīls Mačs, Augusts Mitrēvics, Kārlis Veics u.c.; aktrises — Emīlija Viesture, Lilita Bērziņa, Elvīra Bramberga, Austra Baldone, Lilija Žvīgule u.c. 1926. gadā teātri papildina Dailes teātra dramatiskos kursus (vēlāk sauktus par Dailes teātra I studiju) absolvējušie jaunie aktieri, to starpā - Artūrs Filipsons, Alberts Miķelsons, Benita Ozoliņa.

Lai 20. un 30. gadu mijas ekonomiskās krīzes laikā piesaistītu skatītājus, Eduards Smiļģis gāja novatoriskus ceļus: viens no tiem bija klasikas darbu modernizācija, otrs - teātris sāka iestudēt dziesmu spēles.

Lāčplēša ielā 25 teātris veiksmīgi darbojās gandrīz 60 gadus. Kopš 1977. gada teātris atrodas Brīvības ielā 75, ēkā, kuru projektējusi latviešu arhitekte Marta Staņa. Padomju Latvijas laikos teātra nosaukums bija J. Raiņa Latvijas PSR Valsts Akadēmiskais Dailes teātris. Pašlaik Dailes teātra galvenais režisors ir Dž. Dž. Džilindžers.

Eduarda Smiļģa laika teātris iekļauts Latvijas kultūras kanonā,[2] bet kanona arhitektūras un dizaina sadaļā iekļauta arī teātra ēka.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. E. Smiļģis "Pārdomas. Dailes teātra desmit gadi:1920-1930". - Rīga: Dailes teātris, 1930.
  2. Lilija Dzene. «Eduarda Smiļģa Dailes Teātris no 1920. gada līdz 1960. gadam». Skatīts: 2013. gada 17. martā.
  3. Jānis Lejnieks. «Dailes teātris 1959-1976». Skatīts: 2013. gada 17. martā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]