Ojārs Vācietis

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par Ojāru Vācieti. Par cilvēkiem ar šādu uzvārdu skatīt rakstu Vācietis (uzvārds).
Ojārs Vācietis
Ojārs Vācietis
Personīgā informācija
Dzimis 1933. gada 13. novembrī
Valsts karogs: Latvija Trapenes pagasts, Latvija
Miris 1983. gada 28. novembrī (50 gadi)
Valsts karogs: Latvijas PSR Rīga, Latvijas PSR
Tautība latvietis
Vecāki Oto Vācietis, Berta Vāciete
Brāļi Imants Vācietis
Dzīvesbiedre Ludmila Azarova-Vāciete
Literārā darbība
Nodarbošanās Dzejnieks
Valoda latviešu valoda
Augstskola Latvijas Universitāte

Ojārs Vācietis (dzimis 1933. gada 13. novembrī, miris 1983. gada 28. novembrī) bija latviešu dzejnieks.

Dzīvesgājums

Dzimis 1933. gadā Trapenes pagasta "Dumpjos" kalpa ģimenē. Mācījās Trapenes pamatskolā un Gaujienas vidusskolā (1948—1952). 1950. gadā Apes rajona laikraksts "Sarkanā Ausma" publicēja viņa pirmo dzejoli "Miera balss". No 1952. gada līdz 1957. gadam LVU Filoloģijas fakultātē studēja latviešu valodu un literatūru. 1956. gadā iznāca viņa pirmais dzejas krājums "Tālu ceļu vējš", un Vācietis kļuva par vienu no populārākajiem latviešu dzejniekiem. Šajā laikā viņš apprecējās ar savu kursabiedreni, vēlāko dzejnieci un atdzejotāju Ludmilu Azarovu.

No 1958. gada Vācietis strādāja laikrakstos un žurnālos "Literatūra un Māksla", "Liesma", "Bērnība", "Draugs", gadu bija Rīgas Kinostudijas redaktors. Dzejas krājumos “Ugunīs” (1958) un “Krāces apiet nav laika” (1960) Vācietis protestēja pret cilvēku vienaldzību, egoismu un divkosību, bet pēc nacionālkomunistu sagrāves no 1960. līdz 1966. gadam neiznāca neviens viņa dzejoļu krājums. Oficiālā padomju kritika 1962. gadā O. Vācietim asi uzbruka, viņš nebija pozitīvā gaismā rādījis padomju ikdienu. O. Vācietis noslēdzās sevī un lielāko daļu sava turpmākā mūža dzīvoja kā vientulis vai vismaz nesabiedrisks cilvēks, viņa dzeja ieguva jaunas filozofiskas aprises.[1] 1960.—1980. gados rakstītos, cenzūras dēļ nepublicētos dzejoļus pēc dzejnieka nāves ietvēra dzejas izlasē “Ex libris” (1988).

Imants Ziedonis viņu raksturoja šādi:[1]

"Viņš bija stiprs cilvēks. Stiprs pret visu laikmetu. Varēja ar savu individualitāti pastāvēt, viņš pastāvēja ļoti stipri sevī. Tu paskaties uz viņu un redzi, ka tā ir jāpastāv. Bez kādas mācīšanas, viņš to parāda ar savu stāju."

1979. gadā iespieda O. Vācieša nozīmīgāko tulkojumu — Mihaila Bulgakova pēdējo romānu "Meistars un Margarita".

Miris 1983. gada 28. novembrī Rīgā, apbedīts Carnikavas kapos netālu no Carnikavas luterāņu baznīcas.

Ojāra Vācieša kapa piemineklis Carnikavas kapos

Pagodinājumi

Ojāra Vācieša darbistaba.

Piemiņas prēmijas

  • 1984. gadā nodibināja O. Vācieša vārdā nosauktu prēmiju, kas reizi piecos gados piešķirama dzejā, bērnu dzejā un par ieguldījumu latviešu dzejas atdzejošanā un popularizēšanā citās valodās.
  • Kopš 2003. gada Carnikavas pašvaldība sadarbībā ar O. Vācieša muzeju katru rudeni piešķir viņa vārdā nosauktu literāru prēmiju spilgtam dzejoļu krājumam.

Bibliogrāfija

Dzeja

  • "Tālu ceļu vējš" (1956)
  • "Ugunīs" (1958)
  • "Krāces apiet nav laika" (1960)
  • "Viņu adrese - taiga" (1966)
  • "Elpa" (1966)
  • "Dzegužlaiks" (1968)
  • "Aiz simtās slāpes" (1969)
  • "Melnās ogas" (1971)
  • "Visāda garuma stundas" (1974)
  • "Gamma" (1976)
  • "Antracīts" (1978)
  • "Zibens pareizrakstība" (1980)
  • "Si minors" (1982)
  • "Nolemtība" (1985, grāmatās nepublicēti dzejoļi, sast. Vija Kaņepe)
  • "Kāpēc?"

Dzejoļi bērniem

  • "Dziesma par …" (1965)
  • "Sasiesim astes" (1967)
  • "Punktiņš, punktiņš, komatiņš" (1971)
  • "Kabata" (1976)
  • "Astoņi kustoņi" (1984)
  • "Sveču grāmata" (1988)
  • "Viens gāja pa ceļu"

Dzejas izlases

  • "Klavierkoncerts" ("Dzeja jaunatnei", 1978, sastād. Vija Kaņepe)
  • "Izlase" (1981)
  • "Ojārs Vācietis" (1983, sastād. Vija Kaņepe)
  • "Rītam ticēt" (1986)
  • "Ex Libris. Dažādu gadu dzejoļi" (1988, sastād. Vija Kaņepe)
  • "Es protu noņemt sāpes" (1993, sakārt. Ludmila Azarova)
  • "Putns ar zīda asti" (1997, mīlas dzejoļi)
  • "Uz putnu lielceļa" (1998)
  • "Dvēseles nospiedums" (2002)
  • "Lirika" [2003]
  • "Novembris" (2003)
  • "Tuvums" (2003, mīlas lirika)
  • "Es tevī esmu iemīlējies, pasaule!" [2004]
  • "Klavierkoncerts" (2006, ar CD)

Dažādi

  • "Tās dienas acīm. Gandrīz dienasgrāmata" (1959, 2. izdevums 1975)
  • "Ar pūces spalvu. Raksti, apceres, intervijas" (1983)
  • "Starp dzejoli un dzejoli" (1993, zīmējumu mape)
  • "Kopoti raksti 10 sējumos" (1989—2003)

Par Ojāru Vācieti

  • "Kur cilvēks sācies. Kritisku rakstu krājums" (1974)
  • "Ojāra Vācieša piemiņas grāmata" (1984)
  • "Visums, sirds un tāpat …. Grāmata par Ojāru Vācieti" (1993)
  • "Ojārs Vācietis. Biogrāfisks multimediju CD" (2006)

Atsauces

  1. 1,0 1,1 100 Latvijas personību Pēteris Apinis, Nacionālais apgāds, 2006. - 168 lpp.

Ārējās saites