Eiropadomes prezidenti

Pašreizējais Eiropadomes prezidents Šarls Mišels (2019—pašlaik)

Eiropadomes prezidents ir viens no galvenajiem vadītājiem Eiropas Savienībā (ES), kurš vada Eiropadomi — iestādi, kas apvieno visu ES dalībvalstu valdību vadītājus. Eiropadome nosaka vispārējo politisko virzienu un prioritātes Eiropas Savienībai.

Eiropadomes prezidenta amats tika izveidots ar Lisabonas līgumu, kas stājās spēkā 2009. gada 1. decembrī. Pirms šī līguma Eiropadomi neformāli vadīja dalībvalstu vadītāji, rotējot pēc valsts prezidentūras.

Eiropadomes prezidentu funkcijas:

• Vada un organizē Eiropadomes darbu.
• Rīko un vada Eiropadomes sanāksmes.
• Pārstāv Eiropas Savienību starptautiskajās attiecībās augstākajā līmenī kopā ar Eiropas Komisijas prezidentu.
• Nodrošina, ka tiek panākta saskaņotība un konsenss starp ES dalībvalstīm.
• Amata pilnvaru termiņš ir 2,5 gadi, un tas var tikt pagarināts uz vēl vienu termiņu.

Eiropadomes prezidentu uzskatījums

#	Attēls	Vārds (dzimis-miris)	Valsts	Amatā no	Amatā līdz	Pārstāvētā partija	Piezīmes
1.		Hermans Van Rompejs (1947)	Beļģija	2009. gada 1. decembris	2014. gada 30. novembris	Eiropas Tautas partija	Pirmais Eiropadomes prezidents, bijušais Beļģijas premjerministrs. Viņa prezidentūras laikā Eiropas Savienība saskārās ar eirozonas krīzi, un viņš bija nozīmīga figūra tās risināšanā. Viņš spēlēja lomu arī Lisabonas līguma ieviešanā.
2.		Donalds Tusks (1957)	Polija	2014. gada 1. decembris	2019. gada 30. novembris	Eiropas Tautas partija	Bijušais Polijas premjerministrs. Tuskam nācās risināt vairākus nopietnus izaicinājumus, tostarp migrācijas krīzi un Brexit procesu. Viņa laikā ES pieņēma vairākus svarīgus lēmumus, kas ietekmēja Savienības nākotni.
3.		Šarls Mišels (1975)	Beļģija	2019. gada 1. decembris	pašlaik	Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienība	Bijis Beļģijas premjerministrs. Viņa prezidentūras laikā notika Covid-19 pandēmija, kas prasīja koordinētus pasākumus ekonomikas atveseļošanai un veselības aizsardzībai. Viņš arī vadīja ES sarunas par ekonomikas atveseļošanas fondu un budžetu, kā arī starptautiskās attiecības ar ASV un citām lielvarām.