COVID-19 pandēmija

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Covid-19 pandēmija)
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par COVID-19 pandēmiju pasaulē. Par Latvijā notiekošo skatīt rakstu COVID-19 izplatīšanās Latvijā.
Valstu grupējums
pēc saslimstības
2020. gada 21. novembrī
Inficējušies
kopš pandēmijas
sākuma
Miruši
kopš pandēmijas
sākuma
Izveseļojušies Atsauces
Kopā pasaulē 57,564,688 1,372,182 36,875,655 [1]
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV 12,016,196 258,114 6,163,383 [2]
Valsts karogs: Indija Indija 9,004,365 132,162 8,428,409 [3]
Valsts karogs: Brazīlija Brazīlija 6,020,164 168,662 5,422,102 [4]
Valsts karogs: Francija Francija 2,109,170 48,265 147,569 [5]
Valsts karogs: Krievija Krievija 2,039,926 35,311 1,551,414 [6]
Valsts karogs: Spānija Spānija 1,556,730 42,619 neziņo [7]
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste 1,473,508 54,286 neziņo [8][9]
Valsts karogs: Argentīna Argentīna 1,359,029 36,790 1,177,806 [10]
Valsts karogs: Itālija Itālija 1,345,767 48,569 520,022 [11]
Valsts karogs: Kolumbija Kolumbija 1,233,444 34,929 1,138,581 [12]
Valsts karogs: Meksika Meksika 1,025,969 100,823 770,728 [13][14]
Valsts karogs: Peru Peru 946,087 35,484 873,970 [15]
Valsts karogs: Vācija Vācija 901,659 13,773 578,898 [16][17]
Valsts karogs: Irāna Irāna 828,377 43,896 589,025 [18]
Valsts karogs: Polija Polija 819,262 12,714 381,800 [19]
Valsts karogs: Dienvidāfrika Dienvidāfrika 762,763 20,759 707,040 [20]
Valsts karogs: Ukraina Ukraina 612,665 10,813 282,313 [21]
Valsts karogs: Beļģija Beļģija 550,264 15,196 neziņo [22][23]
Valsts karogs: Čīle Čīle 537,585 15,003 512,927 [24]
Valsts karogs: Irāka Irāka 531,769 11,883 460,394 [25]
Valsts karogs: Indonēzija Indonēzija 488,310 15,678 410,552 [26]
Valsts karogs: Čehija Čehija 487,563 7,021 389,873 [27]
Valsts karogs: Nīderlande Nīderlande 473,190 8,822 neziņo [28][29]
Valsts karogs: Bangladeša Bangladeša 443,434 6,322 358,431 [30]
Valsts karogs: Turcija Turcija 435,273 12,084 367,592 [31]
Valsts karogs: Filipīnas Filipīnas 415,067 8,025 375,237 [32]
Valsts karogs: Rumānija Rumānija 403,123 9,756 278,676 [33]
Valsts karogs: Pakistāna Pakistāna 371,508 7,603 328,931 [34]
Valsts karogs: Saūda Arābija Saūda Arābija 354,813 5,745 342,404 [35]
Valsts karogs: Izraēla Izraēla 327,748 2,744 316,544 [36]
Valsts karogs: Kanāda Kanāda 320,719 11,334 256,646 [37]
Valsts karogs: Maroka Maroka 316,260 5,182 262,212 [38]
Valsts karogs: Šveice Šveice 290,601 3,575 182,300 [39]
Valsts karogs: Portugāle Portugāle 249,498 3,762 163,000 [40]
Valsts karogs: Austrija Austrija 235,351 2,224 156,483 [41]
Valsts karogs: Nepāla Nepāla 216,965 1,298 191,002 [42]
Valsts karogs: Zviedrija Zviedrija 208,295 6,406 neziņo [43]
Valsts karogs: Ekvadora Ekvadora 183,840 13,095 160,639 [44]
Valsts karogs: Apvienotie Arābu Emirāti Apvienotie Arābu Emirāti 156,523 547 147,309 [45]
Valsts karogs: Panama Panama 152,289 2,932 132,748 [46]
Valsts karogs: Bolīvija Bolīvija 143,854 8,900 119,029 [47]
Valsts karogs: Kuveita Kuveita 139,308 861 131,049 [48]
Valsts karogs: Katara Katara 136,888 235 133,914 [49]
Valsts karogs: Dominikāna Dominikāna 136,784 2,306 111,681 [50]
Valsts karogs: Kazahstāna Kazahstāna 123,888 1,945 111,483 [51]
Valsts karogs: Omāna Omāna 121,360 1,365 112,406 [52]
Valsts karogs: Ēģipte Ēģipte 112,318 6,521 101,685 [53]
Valsts karogs: Ķīna Ķīna 86,414 4,634 81,472 [54]
COVID-19 epidemioloģiskā situācija pasaulē (jaunākie dati).
COVID-19 prevalence (inficēto skaits uz miljonu iedzīvotāju) pasaules valstīs (jaunākie dati).
Saslimušo skaita izmaiņas pasaules reģionos līdz 2020. gada 16. augustam: Ķīnā (zilie stabiņi), Eiropā (dzeltenie), Amerikā (zaļie) un citviet pasaulē (pelēkie stabiņi). Pēc 23. februāra COVID-19 pandēmijas epicentrs pārvietojās ārpus Ķīnas, kopš 15. marta kopējais inficēto skaits Eiropā (galvenokārt Spānijā, Itālijā, Apvienotajā Karalistē, Francijā, Vācijā, vēlāk arī Krievijā) pārsniedza inficēto skaitu Ķīnā. Kopš aprīļa vidus lielākais saslimšanas gadījumu skaits bija Amerikas valstīs (galvenokārt ASV, Brazīlijā, Peru, Čīlē, Kanādā, Meksikā).

2019. gada koronavīrusa slimības jeb COVID-19 (angļu: Coronavirus disease 2019) pandēmija, sākotnēji dēvēta arī par Uhaņas koronavīrusa epidēmiju, sākās Ķīnas pilsētā Uhaņā 2019. gada decembrī, kad tās iedzīvotāji sāka slimot ar atipisku pneimoniju, kas nepakļāvās parastajai ārstēšanai.[55]

Saslimušajiem konstatēja jaunu koronavīrusu, kura genoms izrādījās līdzīgs SARS vīrusam SARS-CoV, tādēļ to nosauca par SARS-CoV-2 vīrusu.[56][57][58] Uhaņas koronavīrusa epidēmijas izcelsme nav precīzi zināma.

Kopumā pasaulē līdz 2020. gada 21. novembrim bija apstiprināti vairāk nekā 57,5 miljoni inficēšanās gadījumi ar SARS-CoV-2 vīrusu gandrīz visās pasaules valstīs, no vīrusa infekcijas izraisītajām komplikācijām bija miruši vairāk nekā 1,3 miljoni cilvēku.[59] Pēc oficiāli pieejamiem datiem vairāk nekā 36 miljoni saslimušo bija izveseļojušies.[59] Latvijā pirmo saslimšanas gadījumu konstatēja 2020. gada 2. martā,[60] līdz 20. novembrim saslima vairāk nekā 12 000 cilvēku.

11. martā Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ģenerāldirektors Tedross Adhanoms Gebreiesuss paziņoja, ka SARS-CoV-2 vīrusa infekcijas uzliesmojums ir sasniedzis globālas pandēmijas līmeni.[61]

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vīruss[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts un citi raksti: SARS-CoV-2 vīruss un koronavīrusi
Intensīvās terapijas palāta ar koronavīrusa izraisītās pneimonijas pacientiem Teherānas slimnīcā.

Par slimību atbildīgs SARS-CoV-2 vīruss, kas ir radniecīgs SARS un MERS koronavīrusiem, kuri izraisa mazākas epidēmijas vairākus gadus iepriekš.

Vīruss izplatās no cilvēka uz cilvēku pilienu un kontakta izplatīšanās ceļā, bet tas var izplatīties arī ar fekāliju starpniecību.[62] Labvēlīgos apstākļos gaisā tas var saglabāties līdz 3 stundām, bet uz virsmām — līdz 72 stundām.[63] Atsevišķi pētījumi norāda, ka salīdzinājumā ar sezonālo gripu jaunais koronavīruss ir samērā noturīgs gan siltos, gan aukstos laikapstākļos, kā arī relatīvi mitrā un sausā vidē.[64]

Tāpat zinātnieki ir secinājuši, ka vīruss mutācijas ceļā ir spējīgs mainīties un izveidot dažādus citus COVID-19 paveidus, kas tādejādi ilgtermiņā vēl jo vairāk var apgrūtināt vakcīnas izstrādi.[65] 2020. gada novembrī tika ziņots, ka Dānijā bija konstatēti vairāki gadījumi, kur mutācijas ceļā atsevišķi iedzīvotāji bija inficējušies ar COVID-19 no saskarsmes ar ūdelēm, kas beidzās ar valdības rīkojumu izkaust teju 15 miljonu ūdeles kažokzvēru audzētavās.[66]

Slimības izpausmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: COVID-19

Koronavīruss 2019-nCoV inficē elpošanas sistēmu, saslimušajiem var parādīties tādas pneimonijai raksturīgās pazīmes kā klepus, drudzis un aizdusa, kas veciem un hroniski slimiem cilvēkiem var novest arī pie nāves.[67] Izveseļošanās no šī koronavīrusa ir atkarīga no cilvēka imūnsistēmas stāvokļa, vairums no mirušajiem ir bijuši ar novājinātu imunitāti.[67] Inkubācijas periods jeb laiks, kad pēc infekcijas brīža parādās pirmie simptomi, ir no 2 līdz 14 dienām, bet visbiežāk 5 dienas.[68]

Izcelsme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

COVID-19 izplatīšanās no Uhaņas uz pasaules valstīm no 2020. gada 12. janvāra līdz 29. februārim:
  Valstis ar lielāko inficēto skaitu (virs 1000)
  Citas valstis, kurās konstatēta inficēšanās ar 2019-nCoV

Šobrīd nav zināms precīzs izcelsmes avots, kas būtu atbildīgs par SARS-CoV-2 vīrusa izplatību. Tomēr zinātniskās sabiedrības šī mirkļa viedoklis ir, ka vīruss ir radies dabiskā ceļā un tā izplatīšanās notikusi caur dzīvniekiem.[69][70][71][72][73][74][75][76][77][78][79][80]

Ģenētiskie pētījumi liecina, ka Uhaņas koronavīruss ir visciešāk saistīts ar tiem koronavīrusu tipiem, kas ir sastopami sikspārņos, kur 88% no sikspārņu koronavīrusu ģenētiskās secības atbilst SARS-CoV-2 koronavīrusam.[81]

2020. gada janvārī tika publicēts pētījums, kurā par SARS-CoV-2 koronavīrusa izcelsmes avotu tika pieminētas čūskas, taču atsevišķi pētnieki uzsver, ka tas pagaidām nevar tikt uzskatīts par galējo slēdzienu, jo šobrīd vēl līdz galam nav īsti skaidrības vai koronavīrusi ir spējīgi inficēt čūskas.[82] Tāpat atsevišķi pētījumi pieļauj domu, ka par SARS-CoV-2 koronavīrusa izplatību varētu būt atbildīgi arī zvīņneši, kas iepriekš dabā būtu inficējušies ar attiecīgo koronavīrusu un caur tirdzniecību būtu nonākuši Uhaņas tirgū.[83]

Norise[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pandēmijas sākums Ķīnā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kad 30. decembrī Uhaņas slimnīcas oftalmologs Li Veņlians ievietoja ziņojumapmaiņas vietnē WeChat brīdinājumu par SARS līdzīgas slimības uzliesmojumu, viņu aizturēja policija un lika pārtraukt izplatīt baumas.[84] Tomēr 31. decembrī par saslimšanas gadījumiem Ķīnas valdība ziņoja Pasaules Veselības organizācijai un 2020. gada 1. janvārī slēdza Uhaņas tirgu.

2020. gada 22. janvārī Uhaņas pilsētā izsludināja karantīnu, apturēja sabiedriskā transporta, aviosatiksmes un vilcienu kustību. Uhaņas īpašais komandcentrs paziņoja, ka bez īpaša iemesla iedzīvotāji nevarēs atstāt pilsētu.[85] Karantīnas zonā iekļāva arī Hubei provinces Huanganas, Edžou, Čibi un Sjaņtao pilsētu apgabalus.[86][87] Kopumā Ķīnas varas iestādes ierobežoja izbraukšanu no 14 pilsētām.[88] Vīruss tika konstatēts visos Ķīnas reģionos,[89] kā arī ārpus Ķīnas.

Ārzemnieku evakuācija no Uhaņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Drīz pēc karantīnas izsludināšanas Uhaņā un citās Hubei pilsētās 24.—27. janvārī Vjetnamas valdība organizēja četrus ārkārtas lidojumus no Uhaņas lidostas savu pilsoņu evakuācijai. 29. janvārī arī Austrālijas un Jaunzēlandes valdības paziņoja par savu pilsoņu evakuāciju no Uhaņas, Austrālijas pilsoņiem izveidoja īpašu 14 dienu karantīnas nometni Ziemassvētku salā. Tajā pašā dienā Dienvidkorejas valdība paziņoja par apmēram 700 pilsoņu evakuāciju no Uhaņas ar divām lidmašīnām, kurās atradās arī ārsti, medmāsas un karantīnas speciālisti.

30. janvārī Singapūras valdība evakuēja 92 pilsoņus, diviem no viņiem lidojuma laikā parādījās drudzis un tika konstatēta inficēšanās ar vīrusu. 31. janvārī, pēdējā dienā pirms izstāšanās no Eiropas Savienības, Apvienotā Karaliste organizēja 83 britu pilsoņu un 27 citu ES valstu pilsoņu evakuāciju no Uhaņas, britus pārvietojot uz 14 dienu karantīnas slimnīcu Arrowe Park Hospital, bet ES pilsoņus uz Spāniju, tikai vienam pasažierim lidojuma laikā konstatēja vīrusu infekciju.

1. februārī Vācijas gaisa spēku lidmašīna evakuēja 102 Vācijas un 26 citu valstu pilsoņus no Uhaņas lidostas uz Frankfurtes lidostu. Pēc tam, kad Krievija neļāva lidmašīnai nosēsties Maskavā, tā nosēdās Helsinku lidostā degvielas uzpildei. Tajā pašā dienā Mjanmas valdība ar Myanmar National Air evakuēja 59 studentus, Mongolija 31 pilsoni uz Ulanbatoras lipīgo slimību centru, Šrilanka 33 pilsoņus uz karantīnas nometni militārā bāzē, Taizemes valdība 64 pilsoņus, bet Indonēzijas valdība nosūtīja trīs gaisa spēku lidmašīnas un pasažieru lidmašīnu uz Uhaņu 245 pilsoņu evakuācijai uz Batamas lidostu ar sekojošu pārvietošanu uz 14 dienu karantīnas nometni Natunas salā, četri Indonēzijas pilsoņi atteicās lidot, bet trīs pilsoņus aizturēja Ķīnas veselības dienests sakarā ar aizdomām par inficēšanos. Malaizijas vēstniecība Pekinā nosūtīja savus darbiniekus uz Uhaņu 120 savu pilsoņu evakuācijai.

1. un 2. februārī Indijas valdība ar Air India lidmašīnu evakuēja 324 pilsoņus pirmajā lidojumā un 323 savus pilsoņus un 7 Maldīvijas pilsoņus otrajā lidojumā. 2. februārī Francijas lidmašīna ar 254 ES un AK pilsoņiem (arī vienu Latvijas pilsoni[90]) nosēdās Marseļas lidostā, savukārt Kanādas lidmašīna ar 325 pilsoņiem vēl arvien gaidīja pacelšanās atļauju lidojumam uz Trentonas karabāzi. 3. februārī Ķīnas valdība beidzot deva atļauju Taivānas pilsoņu evakuācijai ar China Southern Airlines lidmašīnu. Tajā pašā dienā Qantas lidmašīna evakuēja vēl apmēram 240 Austrālijas pilsoņu uz 14 dienu karantīnas nometni Ziemassvētku salā.

4. februārī Irāna paziņoja par 50 irāņu studentu, kā arī 65 irākiešu, 24 sīriešu un 1 libāņa evakuāciju ar Mahan Air lidmašīnu. 4. un 5. februārī ar piecām Krievijas militārajām transportlidmašīnām uz izolācijas punktu Tjumeņas apgabalā pārveda Krievijas Federācijas, Baltkrievijas, Armēnijas, Ukrainas un Kazahstānas pilsoņus. 5. februārī Jaunzēlande ar Air New Zealand evakuēja 193 savus pilsoņus uz 14 dienu karantīnas nometni Whangaparāoa militārajā bāzē, kā arī 35 austrāliešus uz karantīnas nometni Ziemassvētku salā.

7. februārī Brazīlijas militārā lidmašīna evakuēja 34 savus pilsoņus, 4 poļus, vienu ķīnieti un vienu indieti, bet Brunejas Royal Brunei Airlines divus savus pilsoņus. Pēc ilgstošas gaidīšanas 9. februārī no Uhaņas lidostas pacēlās Qantas lidmašīna ar 266 Austrālijas pilsoņiem un 8 Okeānijas salu valstu studentiem, šajā dienā evakuēja vēl 174 Singapūras pilsoņus un 30 Filipīnu pilsoņus. 16. februārī Nepāla evakuēja 175 studentus un citus pilsoņus ar Nepal Airlines. 20. februārī Ukrainas valdība evakuēja 45 ukraiņus un 27 citu valstu piederīgos, tostarp Baltkrievijas, Argentīnas un Kostarikas pilsoņus, kurus ievietoja karantīnas slimnīcā Poltavas apgabalā. Ciematā pie slimnīcas izcēlās masu protesti un sadursmes ar drošībniekiem.[91]

Lielāko infekcijas uzliesmojumu gaita[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2019-nCoV infekcijas izplatība no Itālijas sekundārā klastera uz citām valstīm (11. marta dati).
Valstis, kas aizliedza starptautiskos pasažieru pārvadājumus (jaunākie dati).
Divi COVID-19 uzliesmojumu gaitas veidi: bez (stāvā līkne violetā krāsā) un ar efektīviem iegrožošanas pasākumiem (lēzenā līkne apakšā). Efektīvi infekcijas iegrožošanas pasākumi tika veikti Dienvidkorejā, Japānā un Singapūrā. 1. mērķis: novērst gadījumu skaita eksponenciālu augšanu, 2. mērķis: samazināt infekcijas maksimuma ("pīķa") augstumu, 3. mērķis: nodrošināt pietiekamu vietu skaitu slimnīcās un samazināt mirušo skaitu.

Retrospektīva paraugu testēšana atklāja saslimšanu ar COVID-19 42 gadus vecam pacientam, kas 2019. gada 27. decembrī bija nokļuvis kādā Sēnas-Sendenī departamenta slimnīcā Francijā ar gripai līdzīgas slimības pazīmēm. Tas notika vēl pirms pirmajiem Ķīnas valdības oficiālajiem ziņojumiem par inficēšanos ar SARS-CoV-2 vīrusu Ķīnas pilsētā Uhaņā.[92][93]

2020. gada februārī COVID-19 strauji izplatījās arī kruīza kuģī "Diamond Princess", kurā atradās 3700 pasažieri un apkalpes locekļi no vairāk nekā 50 valstīm. Tas atradās ceļā no Honkongas uz Japānu, kad uz tā konstatēja koronavīrusa infekciju. Tādēļ Japānas varas iestādes kuģim noteica 14 dienu ilgu karantīnu Jokohamas ostā, šajā laikā uz šī kuģa inficējās vismaz 542 cilvēki. Jau pirms karantīnas termiņa beigām 17. februārī ASV valdība no kuģa evakuēja vairāk nekā 300 amerikāņu, lai gan 14 no viņiem koronavīrusa tests bija pozitīvs.[94]

19. februārī Irānas valdība apstiprināja divus inficēšanās gadījumus ar SARS-CoV-2 Kumas pilsētā Irānā, abi inficētie nomira tajā pašā dienā.

2019-nCoV infekcijas izplatīšanās Vācijas apriņķos trīs nedēļu laikā no 27. februāra līdz 19. martam. Dzeltenā krāsā iezīmēts Heinsbergas apriņķis uz Ziemeļreinas-Vestfālenes robežas ar Nīderlandi, kurā pēc karnevāla izveidojās sekundārs infekcijas klasteris.

19. februārī Dienvidkoreja evakuēja sešus savus pilsoņus un vienu Japānas pilsoni no kuģa "Diamond Princess" uz Seulu, kur viņus izolēja vēl uz 14 dienām. Tajā pašā dienā kuģi atļāva pamest apmēram 500 pasažieriem ar negatīvu koronavīrusa testu, bet visiem, kas bija kontaktējušies ar kādu inficētu pasažieri, karantīnas termiņu pagarināja vēl uz 14 dienām.[94] 20. februārī Dienvidkorejas lielpilsētā Tegu un kaimiņu pilsētās konstatēja 35 jaunus inficēšanās gadījumus ar jauno koronavīrusu. Varasiestādes ziņoja, ka 28 no inficētajiem cilvēkiem bija apmeklējuši dievkalpojumu baznīcā.[95]

20. februārī Irānā atklāja trīs jaunus inficēšanās gadījumus, 21. februārī vēl 13 Kumā, Teherānā un Gīlānas provincē, bet 22. februārī vēl 10 gadījumus Kumā un Teherānā, tobrīd pieci no kopumā 29 atklātajiem inficētajiem (17%) bija miruši.

22. februārī arī Itālijas varas iestādes ziņoja par diviem COVID-19 epidēmijas nāves gadījumiem Lombardijas un Veneto reģionos. [96] No Itālijas Covid-19 infekcija pāris dienu laikā 24.—27. februārī izplatījās uz Spāniju, Šveici, Austriju, Horvātiju, Franciju, Alžīriju, Brazīliju, Vāciju, Grieķiju, Rumāniju, Ziemeļmaķedoniju, Zviedriju, Norvēģiju, Izraēlu un Apvienoto Karalisti. 7. martā infekcijas gadījumu skaits Itālijā sasniedza 5883, bet mirušo skaits 233. Itālijas valdība nolēma paplašināt karantīnas zonu no 11 ciematiem (ap 50 000 iedzīvotāju) uz visu Lombardijas reģionu, Veneto reģiona daļu ap Venēciju, Emīlijas-Romanjas reģiona daļu ap Parmu un Rimini, aptverot vairāk nekā desmit miljonus iedzīvotāju.[97] 10. martā karantīnu ieviesa visā Itālijā un pārtrauca lidojumus no Itālijas lidostām.

11. martā ASV valdība noteica ieceļošanas aizliegumu cilvēkiem, kas atradušies Šengenas zonas valstīs pēdējās 14 dienās pirms sava mēģinājuma ierasties ASV. Tomēr šo ierobežojumu neattiecināja uz ASV pilsoņiem vai pastāvīgajiem iedzīvotājiem.[98] Kad 14. martā Spānijā Covid-19 inficēto cilvēku skaits sasniedza 6250, bet mirušo skaits 193, premjerministrs Pedro Sančess izsludināja pārvietošanās ierobežojumus un visu restorānu, bāru, viesnīcu, skolu un universitāšu slēgšanu, atvērti paliks vienīgi veikali, kas tirgo pārtiku, medikamentus un citas pirmās nepieciešamības preces.[99]

17. martā Šengenas zonas dalībvalstu vadītāji vienojās noteikt iebraukšanas aizliegumu cilvēkiem, kas nav šo valstu pilsoņi, viņu ģimenes locekļi un tiem, kuriem nav pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. Izņēmuma situācijā atrodas ārsti, medicīnas darbinieki un regulāri pārrobežu darba veicēji.[100] Tika ziņots, ka Norvēģijā ieviesti naudas sodi par karantīnas režīma pārkāpumiem aptuveni 1500 eiro (20 000 Norvēģijas kronu) apmērā vai arī 10 dienas cietumā.[101] 19. martā ziņoja, ka no Covid-19 izraisīta plaušu karsoņa miris 57 gadus jauns itāļu ārsts Marčello Natali (Marcello Natali), kurš savā pēdējā intervijā raidorganizācijai "Euronews" stāstīja, ka ar inficētajiem pacientiem strādājis bez cimdiem, jo Lombardijas reģiona Kodonjo (Codogno) slimnīcā tie bija beigušies.[102]

Strauji pieaugot inficēto skaitam, no 25. marta Indijas valdība visā valstī ieviesa 21 dienu ilgus iedzīvotāju pulcēšanās un pārvietošanās ierobežojumus.[103] Savukārt ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka COVID-19 dēļ ieviestie ierobežojošie pasākumi būtu jāatceļ līdz Lieldienām, jo pretējā gadījumā tiks nodarīts vēl lielāks kaitējums ASV ekonomikai.[104]

22. maijā Pasaules Veselības organizācija pasludināja, ka par COVID-19 pandēmijas jauno epicentru kļuvusi Latīņamerika. Brazīlija ar 310 000 inficētajiem bija trešajā vietā pasaulē pēc ASV un Krievijas, ar jauno koronavīrusu saistīto nāves gadījumu skaits Brazīlijā pārsniedza 20 000.[105]

Infekcijas izplatība Eiropas Savienības valstīs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltijas valstis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmos COVID-19 gadījumus diagnosticēja 2020. gada 27. februārī Igaunijā un Lietuvā, bet 2. martā Latvijā. 2020. gada 26. februārī Lietuvā izsludināja ārkārtas situāciju, Latvijā ārkārtas situāciju izsludināja 12. martā, bet Igaunijā 13. martā. 14. martā Lietuva ieviesa robežkontroli uz robežas ar Latviju. Pirmie no COVID-19 mirušie bija 20. martā Lietuvā, 25. martā Igaunijā un 3. aprīlī Latvijā. Aprīļa pirmajā pusē saslimstība sasniedza savu maksimumu, bet pēc tam pakāpeniski samazinājās. Kā pirmā 17. maijā atcēla ārkārtējo situāciju Igaunijas valdība. Latvijā maksimālā 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotājiem bija 5. aprīlī (20,7/100 000). Līdz 25. maijam šis rādītājs samazinājās līdz 6,1 gadījumiem Latvijā, 6 gadījumiem Igaunijā un 5,9 gadījumiem Lietuvā.[106]

Latvija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs

2020. gada 2. martā Latvijā apstiprināja pirmo COVID-19 saslimšanas gadījumu kādai sievietei, kura kopā ar savu ģimeni 29. februārī bija caur Minheni atlidojusi no Milānas. Saslimusī persona un viņas bērns tika izolēti Latvijas Infektoloģijas centrā (LIC), kur jau nākamajā dienā analīzes parādīja, ka sieviete bija atveseļojusies un kopā ar savu bērnu izrakstīti no slimnīcas.[60][107] No 8. līdz 11. martam SPKC apstiprināja deviņus jaunus COVID-19 gadījumus, visi saslimušie ar "airBaltic" lidmašīnu bija atlidojuši no Milānas lidostas 7. martā kopā ar 39 pasažieriem, tostarp 25 no Latvijas.[108][109] 10. martā mājas karantīna Latvijā bija noteikta vairāk nekā 200 cilvēkiem.[110][111] 12. martā SPKC ziņoja, ka COVID-19 infekcija apstiprināta kopumā 16 Latvijas iedzīvotājiem, bet 14. martā Latvijā bija diagnosticēti 26 ar SARS-CoV-2 vīrusu inficēti cilvēki.[112] 14. martā SPKC publicēja karti ar inficēto personu ļoti aptuvenu dzīvesvietu četros Latvijas plānošanas reģionos (Rīgā, Pierīgā, Zemgalē un Latgalē), aizbildinoties ar personas datu aizsardzības likuma aizliegumu izpaust precīzākus datus.[113] 20. martā vienā diennaktī diagnosticēto slimnieku skaits sasniedza 26, SPKC paziņoja, ka 95% no diagnosticētajiem COVID-19 slimniekiem bija atbraukuši no ārzemēm, bet 5% inficējušies no atbraukušajiem. Šajā dienā publicēja karti ar COVID-19 saslimšanas gadījumu izplatību 19 pašvaldībās (lielajās pilsētās un novados).[114] 25. martā SPKC paziņoja, ka pieci Rīgā atklāti slimnieki nevar norādīt, ka bijuši ārzemēs vai viņiem ir bijis kontakts ar apstiprinātu slimnieku vai personu, kura bijusi ārzemēs, līdz ar to nav nosakāma epidemioloģiskā ķēde, kas nozīmē, ka sākusies neizsekojama SARS-CoV-2 vīrusa transmisija.[115] 31. martā Veselības ministre Ilze Viņķele informēja, ka COVID-19 diagnosticēta 27 Rīgas Evaņģēliski kristīgās draudzes "Zilais Krusts" vīriešu patversmes Maskavas ielā klientiem un darbiniekiem.[116] 22. maijā kļuva zināms, ka inficēto skaits SAC "Mārsnēni" sasniedzis 44, Valsts policija sāka resorisko pārbaudi par COVID-19 uzliesmojumu šajā sociālās aprūpes centrā. Visi slimnīcās stacionētie klienti tika nogādāti atpakaļ un izvietoti izolatoros. "Mārsnēnos" tobrīd atradās 50 klienti un strādāja 18 darbinieki.[117] Līdz 25. maijam saslimšanas gadījumi ar COVID-19 bija atklāti 12 Latvijas sociālās aprūpes iestādēs, bija saslimuši 90 cilvēki — 22 darbinieki un 68 klienti, nomiruši septiņi inficētie cilvēki. Priekuļu novada SAC "Mārsnēni" inficēti 44 cilvēki, tostarp seši darbinieki.[118]

Igaunija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
COVID-19 izplatība Igaunijas apriņķos (jaunākie dati).

2020. gada 27. februārī Igaunijā diagnosticēja pirmo COVID-19 gadījumu kādam Irānas pilsonim, kas pēc lidojuma caur Stambulas un Rīgas lidostām no Rīgas autoostas ar autobusu bija ieradies Tallinā, kur pats izsauca neatliekamo palīdzību, šobrīd ir izolēts un atrodas stabilā stāvoklī.[119]

14. martā Igaunijā vienā dienā diagnosticēja 68 jaunus slimības gadījumus, kopējais testēto skaits bija 853, inficēto skaits sasniedza 115, no kuriem 54 dzīvoja Tallinā un Harju apriņķī, 31 Sāres apriņķī, 9 Veravas apriņķī, 6 Tartu apriņķī, 12 Pērnavas apriņķī, 3 Rietumviru apriņķī un 3 Austrumviru apriņķī.[120]

25. martā Rietumtallinas centrālajā slimnīcā no COVID-19 izraisītām komplikācijām nomira 83 gadus veca paciente, šajā dienā Igaunijā bija diagnosticēti 404 inficēšanās gadījumi.[121] 8. aprīlī tika paziņots, ka Igaunijā konstatēti 1185 inficēšanas gadījumi un 24 nāves gadījumi. Vairāk nekā 100 veselības aprūpes darbinieku bija inficējušies ar jauno koronavīrusu, mirusi 53 gadus veca Kuresāres slimnīcas veselības aprūpes darbiniece.[122]

17. maijā Igaunijas valdība atcēla ārkārtējo situāciju, premjers Ratass paziņoja, ka jāveido jauna normalitāte. Tā kā efektīvas ārstēšanas un vakcīnas atrašana vēl prasīs laiku, visiem jāturpina no koronavīrusa aizsargāt sevi, savus tuvākos un sabiedrība kopumā ar savu izturēšanos, ievērojot distancēšanās un higiēnas noteikumus.[123]

Lietuva[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
COVID-19 izplatība Lietuvas rajonos (jaunākie dati).

2020. gada 26. februārī Lietuvā izsludināja ārkārtas situāciju koronavīrusa izplatīšanās novēršanai, 27. februārī inficēšanos konstatēja kādai sievietei Šauļos Lietuvā, kas 24. februārī bija atlidojusi no Veronas Itālijā.[124] 14. martā Lietuvas valdība atjaunoja robežkontroli uz Eiropas Savienības (ES) iekšējām robežām ar Poliju un Latviju un nolēma, ka caur robežšķērsošanas punktiem uz šīm robežām ārvalstniekiem būs liegts ieceļot Lietuvā. Arī Polijas valdība slēdza savas robežas ārvalstu pilsoņiem un noteica, ka jebkāda pārvietošanās starp Lietuvu un Poliju notiks vienīgi caur Kalvarijas robežšķērsošanas punktu.[125]

20. martā Ukmerģes slimnīcā, kurā strādāja ar koronavīrusu inficēts ārsts, nomira kāda 83 gadus veca paciente. 21. martā kopējais inficēto skaits valstī pieauga līdz 83.[126] Līdz 28. martam Lietuvā bija reģistrēti 382 Covid-19 gadījumi, septiņi pacienti bija miruši, no viņiem četri bija ārstējušies Ukmerģes slimnīcā, divi Klaipēdas Universitātes slimnīcā, bet Panevēžas slimnīcā viens pacients.[127]

6. maijā Lietuvas valdība pagarināja karantīnu līdz 31. maijam, bet būtiski atviegloja vairākus ierobežojumus. No 11. maija Lietuvā varēja iebraukt Polijas pilsoņi, bet no 15. maija Igaunijas un Latvijas pilsoņi, neievērojot 14 dienu pašizolāciju. No 18. maija atsāka darboties bērnudārzi, sporta klubi un skaistumkopšanas saloni, atsākās zobārstniecības pakalpojumu sniegšana, bija atļauts apmeklēt pacientus slimnīcās un rīkot brīvdabas pasākumus nelielām cilvēku grupām.[128]

Citās ES un EFTA valstīs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1. aprīlī ES dalībvalstis vienojās kopīgā paziņojumā, ka ārkārtas pasākumi būtu jāierobežo līdz stingri nepieciešamiem, tiem vajadzētu būt samērīgiem un pagaidu rakstura, to ieviešana regulāri jāizvērtē un tiem jāatbilst demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību principiem.[129]

Ziemeļvalstīs sākotnēji neieviesa tik stingrus sociālās distancēšanās noteikumus kā vairumā Eiropas valstu, diagnostiskos testus veica vienīgi pacientiem ar smagiem simptomiem. Vadošie epidemiologi un infektologi, tāpat kā Apvienotajā Karalistē, ASV un Nīderlandē, sludināja uzskatu, ka pēc iespējas ātrāk jāizveido populācijas imunitāti, tomēr vēlāk no tā atteicās pēc brīdinājumiem, ka tas novestu pie veselības aprūpes sistēmas pārslodzes un lielākas mirstības.[130] Krasā saslimtības pieauguma laikā Zviedrijas valdība aizliedza pulcēties vairāk nekā 500 cilvēkiem, ieteica izvairīties no ceļošanas un mudināja iedzīvotājus virs 70 gadu vecuma palikt mājās. Savukārt Norvēģijas valdība izlēma slēgt skolas un aizliegt visus sporta un kultūras pasākumus.[130]

Līdz 31. martam Islandē COVID-19 testi bija veikti 17 900 cilvēku jeb gandrīz 5% valsts iedzīvotāju. Islandes Valsts universitātes slimnīca veica analīzes cilvēkiem ar smagiem simptomiem un lielākajām riska grupām, savukārt privātā genotipēšanas kompānija "deCODE Genetics" testēja apmēram 9000 cilvēku, kuriem nebija simptomu un kuri neatradās karantīnā. Lai gan šie testi tikai 1% gadījumu izrādījās pozitīvi, apmēram pusei inficēto nebija nekādu simptomu. Tas apstiprināja jau vairākos pētījumos apstiprināto atziņu, ka vīrusa izplatīšanā lielu lomu spēlē inficētie, kuri paši ir asimptomātiski vai arī ar ļoti viegliem simptomiem.[131]

5. maijā tika ziņots, ka Zviedrijā ar COVID-19 inficējušies vairāk nekā 22 500, bet miruši vairāk nekā 2700 cilvēku, lielais mirušo skaits tiek saistīs ar slimības izplatību veco ļaužu aprūpes namos. Zviedrijas valdība turpināja aicināt cilvēkus būt atbildīgiem un ievērot distancēšanos. Dānijā un Norvēģijā ar stingrākiem pulcēšanās ierobežojumiem mirušo skaits tikai nedaudz pārsniedza 200.[132]

Eiropas Savienības,
EFTA valstu un AK grupējums
pēc 14 dienu kumulatīvās saslimstības[133]
24.10.202030.10.2020 7.11.2020 13.11.202020.11.202027.11.2020
Valsts karogs: Luksemburga Luksemburga 507.3 995,6 1435.8 1327,4 1209,7 1237.2
Valsts karogs: Horvātija Horvātija 266.4 521,1 725.3 715,0 845,5 974.0
Valsts karogs: Slovēnija Slovēnija 487.3 962,1 1126.6 969,0 958,2 970.9
Valsts karogs: Austrija Austrija 234.1 400,0 665.3 969,2 1081,2 932.7
Valsts karogs: Lihtenšteina Lihtenšteina 396.1 805,1 1081.3 1143,9 961,5 862.5
Valsts karogs: Lietuva Lietuva 108.7 226,5 373.2 598,5 765,9 857.0
Valsts karogs: Portugāle Portugāle 262.8 382,6 504.1 636,3 794,6 801.7
Valsts karogs: Polija Polija 271.5 445,9 663.6 848,7 869,4 789.0
Valsts karogs: Šveice Šveice 444.6 859,2 1229.7 1227,8 968,6 740.3
Valsts karogs: Itālija Itālija 210.9 389,3 595.0 745,2 801,3 734.7
Valsts karogs: Ungārija Ungārija 195.0 290,5 464.0 618,8 678,2 681.0
Valsts karogs: Bulgārija Bulgārija 166.7 294,9 477.4 608,2 658,4 655.8
Valsts karogs: Zviedrija Zviedrija 109.3 181,6 317.1 485,3 572,6 622.4
Valsts karogs: Čehija Čehija 1148.5 1512,3 1585.8 1282,7 843,3 608.9
Valsts karogs: Rumānija Rumānija 259.1 311,9 416.2 541,8 602,9 592.9
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste 373.1 437,7 469.2 487,4 495,2 426.7
Valsts karogs: Francija Francija 488.6 706,0 898.8 919,1 723,6 425.2
Valsts karogs: Nīderlande Nīderlande 616.1 732,2 740.2 579,0 443,7 419.9
Valsts karogs: Beļģija Beļģija 1019.8 1600,2 1575.7 947,0 556,2 384.3
Valsts karogs: Spānija Spānija 379.1 508,6 596.6 590,4 501,2 383.8
Valsts karogs: Slovākija Slovākija 359.7 504,6 612.9 551,2 419,1 357.5
Valsts karogs: Kipra Kipra 141.1 213,5 248.8 296,3 302,1 345.6
Valsts karogs: Malta Malta 330.5 347,3 329.2 360,6 363,9 325.6
Valsts karogs: Vācija Vācija 106.8 182,1 529.9 302,8 313,8 307.5
Valsts karogs: Igaunija Igaunija 36.8 52,2 91.9 166,8 245,4 307.5
Valsts karogs: Grieķija Grieķija 63.7 107,8 201.3 290,2 330,6 304.6
Valsts karogs: Latvija Latvija 82.7 121,8 164,4[134] 207,6 239,7 301.6
Valsts karogs: Dānija Dānija 113.8 172,4 241.0 257,1 264,4 283.0
Valsts karogs: Norvēģija Norvēģija 36.6 58,4 105.3 139,6 153,8 145.7
Valsts karogs: Īrija Īrija 293.4 282,8 195.1 129,2 110,7 99.1
Valsts karogs: Somija Somija 52.7 46,6 51.9 53,9 57,4 83.5
Valsts karogs: Islande Islande 280.4 247,1 209.8 123,5 59,9 45,7

25. maijā visaugstākais COVID-19 izplatīšanās ātrums bija Zviedrijā (kumulatīvā 14 dienu saslimstība 74,7 gadījumu uz 100 000 iedzīvotājiem), Apvienotajā Karalistē (65,9/100 000), Beļģijā (41,5/100 000), Īrijā (40,6/100 000), Portugālē (31,4/100 000) un Maltā (25,6/100 000). Spānijā tobrīd bija reģistrēts 21 kumulatīvās saslimšanas gadījums uz 100 000 iedzīvotājiem, samērā augsts šis rādītājs bija Itālijā (20,1/100 000), Luksemburgā un Dānijā (19/100 000), Nīderlandē (17,1/100 000) un Rumānijā (16/100 000). Somijā, Polijā un Vācijā šis rādītājs bija nedaudz zem 15 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotājiem.[135]

Izplatība NVS valstīs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltkrievija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
COVID-19 izplatība Baltkrievijas apgabalos (jaunākie dati).

2020. gada 28. februārī Baltkrievijā apstiprināja pirmo ar COVID-19 saslimšanas gadījumu, kas tika konstatēts kādam Irānas studentam, kurš bija ieradies Minskā, lai turpinātu studijas tehniskajā universitātē. Līdz 4. martam valstī tika fiksēti vēl pieci papildus inficēšanās gadījumi, no kuriem četri bija Minskas, bet pārējie divi Vitebskas apgabalā.[136] Pēc oficiālajiem datiem līdz 1. aprīlim Baltkrievijā inficēšanās ar koronavīrusu bija diagnosticēta 163 cilvēkiem, 53 bija izveseļojušies, bet miruši bija divi cilvēki. Vislielākā COVID-19 izplatība ir Vitebskā, kur kopš marta vidus slēgtas vairākas rūpnīcas. Pilsoniskā kustība "Naš dom" ("Mūsu mājas") apgalvoja, ka varasiestādes slēpj patiesos epidēmijas mērogus, iesaistot pat Valsts drošības komitejas (VDK) darbiniekus, ārstiem liek parakstīties par informācijas neizpaušanu, piedraudot ar kriminālatbildību.[137]

Krievijas Federācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
COVID-19 izplatība Krievijas Federācijas apgabalos un novados (jaunākie dati).

2020. gada 31. janvārī Krievijas Federācijā reģistrēja pirmos saslimšanas gadījumus diviem Ķīnas pilsoņiem, vienu Aizbaikāla novadā, bet otru Tjumeņas apgabalā. Pēc izolēšanas abi līdz februāra beigām atveseļojās.[138][59] Lai ierobežotu infekcijas izplatību valsts teritorijā, Krievija slēdza robežu ar Ķīnu un aizliedza tās pilsoņiem iebraukt savā teritorijā.

19. martā kādā Maskavas slimnīcā no koronavīrusa pneimonijas nomira 79 gadus veca sieviete, kurai bija arī cukura diabēts un problēmas ar sirdi.[139] 29. martā Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka visiem pilsētas iedzīvotājiem no 30. marta būs jāuzturas mājās pašizolācijā, atstāt dzīvesvietu drīkstēs tikai gadījumā, ja nepieciešama neatliekama medicīniskā palīdzība vai radušies citi tieši draudi dzīvībai vai veselībai, dotos uz darbu, ja nav iespējams strādāt attālināti, kā arī iepirktos tuvākajā veikalā vai aptiekā. Tika paziņots, ka īpaša viedā sistēma kontrolēs mājas režīma ievērošanu.[140]

9. maijā diennaktī jaunatklāto infekcijas gadījumu skaits Krievijas Federācijā pārsniedza 11 000, bet kopējais atklāto inficēšanās gadījumu skaits sasniedza 209 688, pie kam 109 740 jeb gandrīz puse no šiem gadījumiem bija atklāti Maskavā. Kopējais mirušo skats valstī sasniedza 1915.[141]

22. maijā tika ziņots, ka Krievijā diennakts laikā no COVID-19 miruši 150 cilvēki, kas bija lielākais līdz tam reģistrētais mirušo skaits 24 stundu laikā. Varasiestādes apgalvoja, ka situācija stabilizējas, un atļāva Maskavā atgriezties darbā pusmiljonam rūpniecībā un celtniecībā nodarbināto cilvēku.[142]

Statistika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Salīdzinošais saslimstības ar COVID-19 (uz 100 000 iedzīvotāju) pieaugums Čīlē, ASV, Spānijā, Apvienotajā Karalistē, Itālijā, Zviedrijā, Kanādā un Vācijā (jaunākie dati).
Atšķirīgie diagnosticēto COVID-19 gadījumu pieauguma tempi dažādās pasaules valstīs (logaritmiskā skala). Sākotnēji straujais saslimstības pieauguma temps saglabājās ASV, Brazīlijā, Krievijā un Indijā, bet mēnesi pēc 100 apstiprinātā gadījuma pieauguma temps pakāpeniski samazinājās Eiropas valstīs (Itālijā, Spānijā, Vācijā, Francijā, Apvienotajā Karalistē, Beļģijā, Holandē, Šveicē, Austrijā), bet strauji samazinājās Austrumāzijas valstīs Ķīnā un Dienvidkorejā. Lēns saslimstības pieaugums uzliesmojuma sākuma periodā bija raksturīgs Taivānai un Japānai.
Salīdzinošais aktīvo COVID-19 gadījumu pieaugums septiņās valstīs ārpus Ķīnas (ASV, Brazīlijā, Krievijā, Apvienotajā Karalistē (AK), Indijā, Spānijā un Francijā) ar lielāko saslimstības pieaugumu (jaunākie dati). ASV, Brazīlijā un Indijā nav izdevies piebremzēt saslimstības kāpumu (logaritmiskā skala).
Diagnosticēto COVID-19 gadījumu un mirušo skaita pieaugums pasaulē (jaunākie dati).
Mirstība no COVID-19 (mirušie uz miljonu iedzīvotāju) pasaules valstīs (jaunākie dati).

Vakcīna[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagaidām, lai gan pret COVID-19 nav vēl izstrādāta pilnvērtīga vakcīna, vairāku valstu pētniecības institūti ir uzsākuši mēģinājumus izstrādāt nepieciešamo pretlīdzekli, kur Eiropas Savienības teritorijas gadījumā ar vakcinācijas līdzekļu apgādi ir uzņēmušies tādi farmācijas un biotehnoloģijas uzņēmumi kā Pfizer un BioNTech.[143][144]

2020. gada novembrī tika ziņots, ka Pfizer un BioNTech kopīgi izstrādātā vakcīna pret jauno koronavīrusu trešajā izmēģinājumu fāzē uzrādīja 90% efektivitāti pret inficēšanos, līdz ar to Eiropas Komisija paziņoja, ka ir noslēgusi līgumu par pirmo 300 miljonu vakcīnu iegādi tās iedzīvotājiem.[145] Lai gan katra valsts varēs noteikt iedzīvotāju grupas, kurām būs pieejamas pirmās vakcīnas, šobrīd tiek spekulēts, ka pirmajā posmā vakcīnas varētu saņemt kādi 3% Eiropas Savienības iedzīvotāju, galvenokārt veselības aprūpes darbinieki vai iedzīvotāji no lielākajām riska grupām.[145] Pēc optimistiskākā scenārija vakcinācijas varētu sākties 2021. gada pirmajā ceturksnī vai arī līdz gada beigām.[144][145]

Ietekme uz ekonomiku[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

COVID-19 pandēmija izraisīja ekonomikas krīzi, īpaši Eiropas valstīs, kas bija atkarīgas no tūrisma. Krasi samazinājās rūpniecības apjomi un kritās degvielas cenas. Cieta arī to valstu ekonomika, kurās bija daudz mazo uzņēmumu un pašnodarbināto. Prognozēja, ka noturīgākas pret ekonomiskajām sekām būs tās valstis, kurās ir aktīvs digitālo pakalpojumu sektors un kur liela daļa nodarbināto varēs strādāt no mājām, piemēram, Igaunija.[146]

27. maijā Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena prezentēja plānu, kas paredzēts Eiropas Savienības (ES) ekonomikas atveseļošanai pēc COVID-19 pandēmijas izraisītās krīzes. Kopumā viņa dalībvalstis aicināja šim mērķim atvēlēt 2,4 triljonus eiro. Šis plāns paredz, ka Itālija tiešā palīdzībā nākamajos trīs gados saņems 81,8 miljardus eiro, bet Spānija — 77,2 miljardus eiro. Kopumā ES piedāvās aizdevumu garantijas 405 miljardu eiro apmērā, 28,8 miljardus eiro paredzot Vācijai un 38,7 miljardus eiro Francijai. Turklāt valstis saņems aizdevumus, Itālijai un Spānijai paredzot attiecīgi 90 miljardus eiro un 31 miljardu eiro. Vienlaikus ES ilgtermiņa budžeta tēriņiem atvēlēs 1,1 triljonu eiro. EK piedāvātie izdevumi ir papildu summas tiem 540 miljardiem eiro, par kuru atvēlēšanu aizdevumiem pandēmijas krīzes iedragātās tautsaimniecības atlabšanai panākta vienošanās jau iepriekš.[147]

Sievietes pandēmijas laikā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) secinājusi, ka tās dalībvalstu veselības aprūpes sistēmās strādā vidēji 70% sieviešu, jo sevišķi zemākajās pozīcijās un neatliekamajā palīdzībā. Papildus tam vairumā ģimeņu tieši sievietes ir tās, kas veic ar mājsaimniecību un bērnu, kā arī slimu un vecu radinieku aprūpi saistītus pienākumus. Ja mācības tiek organizētas attālināti, sievietēm papildus darbam jāveic arī bērnu skološana, bērnu pieskatīšana, ēst gatavošana, mājas uzkopšana, iepirkumu veikšana u.tml.[148]

Ierobežojumu atvieglošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

16.aprīlī ASV valdība paziņoja, ka vietās, kur jaunu infekcijas gadījumu skaits samazinās un kur tiek veikta plaša testēšana, tiks uzsākta pakāpeniska uzņēmumu un skolu atvēršana trīs fāzēs, no kurām katra ilgs vismaz 14 dienas, lai infekcijas gadījumu skaits atkal nesāktu strauji pieaugt. Austrijā no 1. maija atļāva strādāt visiem veikaliem, atvēra tenisa un golfa laukumus, šautuves u.c. vietas, kur personas var nodarboties ar sportu. Maija vidū plāno atļaut strādāt viesnīcām un restorāniem, bet līdz 1. jūlijam ir atcelti visi publiskie pasākumi, koncerti, sporta pasākumi. Čehijā 20. aprīlī atvēra zemnieku tirgus un autoveikalus, 11. maijā plāno atvērt visus veikalus ar platību virs 1000 m2, fitnesa klubus, autoskolas; 25. maijā atvērs muzejus un zoodārzus, restorāni, bāri un kafejnīcas drīkstēs atvērt āra terases. No 8. jūnija tiks atvērti visi iepirkumu centri, bet sporta pasākumi būs atļauti zem 50 cilvēkiem. Dānijā 15. aprīlī atvēra skolas mazāko klašu skolēniem (līdz 5. klasei), bet aizliegums pulcēties vairāk nekā 500 cilvēkiem ir spēkā līdz 1. septembrim. Lietuvā 27. aprīlī darbu atsāka visi veikali, augu un stādu tirgi, āra kafejnīcas, skaistumkopšanas saloni, muzeji, bibliotēkas. Atļāva organizēt sporta un brīvā laika pasākumus brīvā dabā (piemēram, golfu, tenisu), nodrošinot cilvēku distancēšanos, aizsarglīdzekļu lietošanu un dezinfekciju. Sejas masku nēsāšana obligāta, izņemot āra kafejnīcās. Polijā no 4. maija atvērti tirdzniecības centri un būvniecības veikali.[149]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. COVID-19 Dashboard by the Center for Systems Science and Engineering (CSSE) at Johns Hopkins University (JHU)
  2. «COVID-19/Coronavirus Real Time Updates With Credible Sources in US and Canada | 1Point3Acres». coronavirus.1point3acres.com.
  3. «Home – Ministry of Health and Family Welfare – GOI». mohfw.gov.in (angļu).
  4. «PAINEL CONASS – Covid-19» (portugāļu). Conselho Nacional de Secretários de Saúde.
  5. «info coronavirus covid-19». Gouvernment.fr (franču).
  6. Оперативные данные. Стопкоронавирус.рф (krievu).
  7. «La pandemia del coronavirus, en datos, mapas y gráficos». RTVE (spāņu).
  8. «Coronavirus (COVID-19) in the UK». coronavirus.data.gov.uk.
  9. «Number of coronavirus (COVID-19) cases and risk in the UK». www.gov.uk.
  10. «Información epidemiológica» (Spanish). Ministerio de Salud.
  11. «Ministero della Salute – Nuovo coronavirus». www.salute.gov.it (itāļu). Skatīts: 2020. gada 17. jūnijs.
  12. «Coronavirus en Colombia» (spāņu). Instituto Nacional de Salud.
  13. «Covid-19 Mexico» (spāņu). Instituciones del Gobierno de México.
  14. «Datos Abiertos - Dirección General de Epidemiología» (spāņu). Secretaría de Salud, Gobierno de México.
  15. Ministry of Health (Peru). «Sala Situactional COVID-19 Perú» (spāņu).
  16. «Corona-Karte Deutschland: COVID-19 live in allen Landkreisen und Bundesländern». Tagesspiegel (vācu).
  17. «Wie sich das Coronavirus in Ihrer Region ausbreitet» [How the coronavirus affects your region] (vācu). Zeit Online.
  18. IRNA English (angļu) https://en.irna.ir/news/. Tukšs vai neesošs |title=[novecojusi saite]
  19. «Ministerstwo Zdrowia». Twitter (poļu). Ministry of Health (Poland).
  20. «COVID-19 Statistics in South Africa». sacoronavirus.co.za (angļu).
  21. «Operational information on the spread of coronavirus infection 2019-nCoV». Ministry of Healthcare (Ukraine).
  22. «Coronavirus COVID-19». info-coronavirus.be (holandiešu).
  23. «COVID-19 - Epidemiologische situatie». Sciensano (holandiešu).
  24. «Casos confirmados COVID-19». Gobierno de Chile (spāņu).
  25. «The daily epidemiological situation of registered infections of the emerging coronavirus in Iraq». Facebook (angļu). Ministry of Health of Iraq.
  26. «Peta Sebaran» (indonēziešu). COVID-19 Response Acceleration Task Force. Veidne:Wdib.
  27. «COVID-19 | Onemocnění aktuálně od MZČR» (čehu). Ministry of Health.
  28. «Actuele informatie over het nieuwe coronavirus (COVID-19)» (holandiešu). RIVM.
  29. «Statistieken over het Coronavirus en COVID-19». allecijfers.nl.
  30. করোনা ভাইরাস ইনফো ২০১৯. corona.gov.bd (bengāļu).
  31. «T.C Sağlık Bakanlığı Günlük Koronavirüs Tablosu, Turkey Ministry of Health Daily Coronavirus Table». covid19.saglik.gov.tr (turku).
  32. «COVID-19 CASE BULLETIN». Department of Health (Philippines).
  33. «Comunicate de presă». Ministerul Sănătăţii (ro-RO).
  34. «COVID-19 Health Advisory Platform by Ministry of National Health Services Regulations and Coordination». covid.gov.pk.
  35. «COVID 19 Dashboard: Saudi Arabia» (arābu). Ministry of Health (Saudi Arabia).
  36. נגיף הקורונה בישראל - תמונת מצב כללית [Corona virus in Israel] (ivrits).
  37. «Tracking every case of COVID-19 in Canada». CTV News.
  38. «Le Portail Officiel du Coronavirus au Maroco». Ministère de la santé (franču).
  39. «Current situation in Switzerland». Federal Office of Public Health.
  40. «Ponto de Situação Atual em Portugal» (portugāļu). Direção-Geral da Saúde.
  41. «Bundesministerium für Inneres: Aktuelle Zahlen zum Corona-Virus» (vācu). Innenministerium.
  42. «COVID-19 Dashboard» (angļu). Ministry of Health and Population (Nepal).
  43. «Antal fall av covid-19 i Sverige - data uppdateras 11:30 och siffrorna är tillgängliga 14:00». Public Health Agency of Sweden – Official statistics at arcgis (zviedru). Lay summaryAntal fall av covid-19 – Statistik – antal fall covid-19. Data updated daily at 11:30 [CEST]
  44. «Las cifras del COVID-19 en Ecuador» (spāņu).
  45. «UAE CORONAVIRUS (COVID-19) UPDATES». UAE's national emergency crisis and disaster management authority.
  46. «Casos de Coronavirus COVID-19 en Panamá». Ministerio de Salud de la República de Panamá (spāņu).
  47. «Datos Oficiales». Bolivia Segura (spāņu).
  48. «COVID 19 Updates .::. Home». corona.e.gov.kw.
  49. «Coronavirus Disease 2019 (COVID-19)». Ministry of Public Health Qatar.
  50. «Publicaciones Oficiales». Ministerio de Salud Pública (Dominican Republic) (spāņu).
  51. Ситуация с коронавирусом официально. coronavirus2020.kz (krievu). Kazinform.
  52. «Covid-19 cases in Oman». Ministry of Health.
  53. وزيرة الصحة تتابع مستجدات فيروس كورونا وتوجه بتذليل أي تحديات لسير العمل بالمستشفيات. Facebook. Ignorēts nezināms parametrs |lang= (tiek ieteikts |language=)
  54. 截至7月4日24时新型冠状病毒肺炎疫情最新情况 (zh-cn). National Health Commission.
  55. «Report of the WHO-China Joint Mission on Coronavirus Disease 2019 (COVID-19)». www.who.int (angļu). 2020-02-24. Skatīts: 2020-03-01.
  56. «Undiagnosed pneumonia - China (HU) (01): wildlife sales, market closed, RFI Archive Number: 20200102.6866757». Pro-MED-mail. International Society for Infectious Diseases. Skatīts: 2020-01-13.
  57. Zhuang Pinghui. «Wuhan pneumonia: how search for source unfolded». South China Morning Post (angļu), 2020-01-15. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-01-15. Skatīts: 2020-01-16.
  58. «Wuhan seafood market pneumonia virus isolate Wuhan-Hu-1, complete genome». NCBI Genbank. National Center for Biotechnology Information. Skatīts: 2020-01-20.
  59. 59,0 59,1 59,2 «COVID-19 Coronavirus Outbreak». worldometers.info. Worldometers.
  60. 60,0 60,1 Aija Kinca. «Latvijā apstiprināts pirmais koronavīrusa «Covid-19» gadījums». lsm.lv. Latvijas Sabiedriskie Mediji, 2020. gada 2. marts. Skatīts: 2020. gada 2. marts.
  61. Pasaules Veselības organizācija Covid-19 izplatību pasludina par globālu pandēmiju LETA 2020. gada 11. martā
  62. Pētnieki atklāj jaunu veidu, kā var inficēties ar koronavīrusu "Covid-19" apollo.lv 2020. gada 25. februārī
  63. Aerosol and surface stability of HCoV-19 (SARS-CoV-2) compared to SARS-CoV-1. Atjaunināts: 2020. gada 18. martā. (angliski)
  64. «Ziema tuvojas. Kā pretoties Covid-19 pandēmijai aukstajos mēnešos». lsm.lv. Latvijas Sabiedriskie Mediji. 2020. gada 10. novembris. Skatīts: 2020. gada 11. novembris.
  65. Aigars Smiltnieks. «Norvēģijā atklāts jauns Covid -19 paveids». lsm.lv. Latvijas Sabiedriskie Mediji, 2020. gada 20. oktobris. Skatīts: 2020. gada 20. oktobris.
  66. «Covid-19 mutāciju dēļ Dānijā izkaus ūdeles, bet kāda ir situācija Latvijā? Skaidro SPKC». jauns.lv. LETA. 2020. gada 6. novembris. Skatīts: 2020. gada 8. novembris.
  67. 67,0 67,1 Sarah Boseley, Hannah Devlin, Martin Belam. «What is coronavirus and what should I do if I have symptoms?». theguardian.com. The Guardian, 2020. gada 27. februāris. Skatīts: 2020. gada 27. februāris.
  68. «Symptoms of Novel Coronavirus (2019-nCoV)». Centers for Disease Control and Prevention (CDC). 2020. gada 31. janvāris. Skatīts: 2020. gada 2. februāris. (angliski)
  69. Andersen, Kristian G.; Rambaut, Andrew; Lipkin, W. Ian; Holmes, Edward C.; Garry, Robert F. (2020-04). "The proximal origin of SARS-CoV-2" (en). Nature Medicine 26 (4): 450–452. doi:10.1038/s41591-020-0820-9. ISSN 1546-170X.
  70. "Full-genome evolutionary analysis of the novel corona virus (2019-nCoV) rejects the hypothesis of emergence as a result of a recent recombination event" (en). Infection, Genetics and Evolution 79: 104212. 2020-04-01. doi:10.1016/j.meegid.2020.104212. ISSN 1567-1348.
  71. Latinne, Alice; Hu, Ben; Olival, Kevin J.; Zhu, Guangjian; Zhang, Libiao; Li, Hongying; Chmura, Aleksei A.; Field, Hume E. et al. (2020-08-25). "Origin and cross-species transmission of bat coronaviruses in China" (en). Nature Communications 11 (1): 4235. doi:10.1038/s41467-020-17687-3. ISSN 2041-1723.
  72. Lam, Tommy Tsan-Yuk; Jia, Na; Zhang, Ya-Wei; Shum, Marcus Ho-Hin; Jiang, Jia-Fu; Zhu, Hua-Chen; Tong, Yi-Gang; Shi, Yong-Xia et al. (2020-07). "Identifying SARS-CoV-2-related coronaviruses in Malayan pangolins" (en). Nature 583 (7815): 282–285. doi:10.1038/s41586-020-2169-0. ISSN 1476-4687.
  73. Benvenuto, Domenico; Giovanetti, Marta; Ciccozzi, Alessandra; Spoto, Silvia; Angeletti, Silvia; Ciccozzi, Massimo (2020). "The 2019-new coronavirus epidemic: Evidence for virus evolution" (en). Journal of Medical Virology 92 (4): 455–459. doi:10.1002/jmv.25688. ISSN 1096-9071. PMC PMC7166400. PMID 31994738.
  74. Zhou, Peng; Yang, Xing-Lou; Wang, Xian-Guang; Hu, Ben; Zhang, Lei; Zhang, Wei; Si, Hao-Rui; Zhu, Yan et al. (2020). "A pneumonia outbreak associated with a new coronavirus of probable bat origin". Nature 579 (7798): 270–273. doi:10.1038/s41586-020-2012-7. ISSN 0028-0836. PMC 7095418. PMID 32015507.
  75. Zhou, Hong; Chen, Xing; Hu, Tao; Li, Juan; Song, Hao; Liu, Yanran; Wang, Peihan; Liu, Di et al. (2020-06-08). "A Novel Bat Coronavirus Closely Related to SARS-CoV-2 Contains Natural Insertions at the S1/S2 Cleavage Site of the Spike Protein". Current Biology 30 (11): 2196–2203.e3. doi:10.1016/j.cub.2020.05.023. ISSN 0960-9822. PMC 7211627. PMID 32416074.
  76. Morens, David M.; Breman, Joel G.; Calisher, Charles H.; Doherty, Peter C.; Hahn, Beatrice H.; Keusch, Gerald T.; Kramer, Laura D.; LeDuc, James W. et al. (2020-09-02). "The Origin of COVID-19 and Why It Matters" (en). The American Journal of Tropical Medicine and Hygiene 103 (3): 955–959. doi:10.4269/ajtmh.20-0849. ISSN 0002-9637. PMC PMC7470595. PMID 32700664.
  77. Shereen, Muhammad Adnan; Khan, Suliman; Kazmi, Abeer; Bashir, Nadia; Siddique, Rabeea (2020-7). "COVID-19 infection: Origin, transmission, and characteristics of human coronaviruses". Journal of Advanced Research 24: 91–98. doi:10.1016/j.jare.2020.03.005. ISSN 2090-1232. PMC 7113610. PMID 32257431.
  78. Ye, Zi-Wei; Yuan, Shuofeng; Yuen, Kit-San; Fung, Sin-Yee; Chan, Chi-Ping; Jin, Dong-Yan (2020-03-15). "Zoonotic origins of human coronaviruses". International Journal of Biological Sciences 16 (10): 1686–1697. doi:10.7150/ijbs.45472. ISSN 1449-2288. PMC 7098031. PMID 32226286.
  79. Cyranoski, David (2020-06-05). "The biggest mystery: what it will take to trace the coronavirus source" (en). Nature. doi:10.1038/d41586-020-01541-z.
  80. Liu, Shan-Lu; Saif, Linda J.; Weiss, Susan R.; Su, Lishan (2020-01-01). "No credible evidence supporting claims of the laboratory engineering of SARS-CoV-2". Emerging Microbes & Infections 9 (1): 505–507. doi:10.1080/22221751.2020.1733440. PMC PMC7054935. PMID 32102621.
  81. «Coronavirus cases top 80,000 worldwide: Live updates on COVID-19». livescience.com. Live Science. 2020. gada 27. februāris. Skatīts: 2020. gada 27. februāris.
  82. Rachael Rettner. «New coronavirus may have 'jumped' to humans from snakes, study finds». livescience.com. Live Science, 2020. gada 22. janvāris. Skatīts: 2020. gada 27. februāris.
  83. Helen Briggs. «Coronavirus: The race to find the source in wildlife». bbc.com. BBC News, 2020. gada 25. februāris. Skatīts: 2020. gada 27. februāris.
  84. Miris ārsts, kurš pirmais brīdināja par koronavīrusa epidēmiju tvnet.lv 2020. gada 6. februārī
  85. «Biedējošā vīrusa dēļ Uhaņa slēgta no ārpasaules, cilvēki veikalos iesaistās kautiņos par pārtiku». jauns.lv. Skatīts: 2020. gada 24. janvārī.
  86. «湖北黃岡:城鐵站、火車站離開黃岡市區通道暫時關閉». www.hkcna.hk. Skatīts: 2020-01-23.
  87. hermesauto. «Wuhan virus: China locks down Huanggang, imposes tough travel restrictions in 3 other cities, after Wuhan lockdown» (angļu). The Straits Times, 2020-01-23. Skatīts: 2020-01-23.
  88. https://www.telegraph.co.uk/news/2020/01/24/china-locks-eight-cities-pledges-new-hospital-within-six-days/
  89. «Koronavīruss fiksēts visās Ķīnas provincēs». delfi.lv. Skatīts: 2020. gada 30. janvārī.
  90. Latvijas pilsone no Uhaņas provinces nonākusi Francijā LETA 2020. gada 3. februārī
  91. Ukrainā protesti pret evakuēto ierašanos no «Covid-19» epicentra Ķīnā lsm.lv 2020. gada 20. februārī
  92. Francijas slimnīcā jau decembrī ārstējies ar koronavīrusu inficējies pacients apollo.lv 2020. gada 4. maijā
  93. SARS-COV-2 was already spreading in France in late December 2019 A Deslandes et al. International Journal of Antimicrobial Agents, 3 May 2020
  94. 94,0 94,1 Uz kruīza kuģa "Diamond Princess" noteiktā karantīna beigusies. Vairākas valstis evakuēs savus pilsoņus LETA 2020. gada 19. februārī
  95. 'Covid-19': Dienvidkorejas pilsētas mērs aicina 2,5 miljonus cilvēku nedoties laukā no mājām delfi.lv 20.02.2020.
  96. Koronavīruss prasījis pirmās dzīvības Itālijā lsm.lv 2020. gada 22. februārī
  97. Itālija ievieš karantīnu reģionos ap Milānu un Venēciju tvnet.lv 2020. gada 8. martā
  98. ASV «Covid-19» dēļ aizliedz ieceļošanu no Eiropas lsm.lv 2020. gada 12. martā
  99. Spānija ievieš gandrīz pilnīgu pārvietošanās aizliegumu LETA 2020. gada 15. martā
  100. Ārējās robežas slēgšana — stingrākais ieceļošanas liegums ES vēsturē lsm.lv 2020. gada 18. martā
  101. Zviedrijā būvē lauka hospitāli; Norvēģijā par karantīnas pārkāpumiem 2 gadu cietumsods lsm.lv 2020. gada 23. martā
  102. "Mēs nebijām sagatavoti koronavīrusam." Itālijā miris ārsts, kurš, strādājot bez cimdiem, inficējās ar Covid-19 apollo.lv 2020. gada 21. martā
  103. Cīņā pret Covid-19 Indija uz 21 dienu noteikusi stingrus ierobežojumus
  104. Tramps Covid-19 dēļ ASV ieviestos ierobežojumus plāno atcelt līdz Lieldienām lsm.lv 2020. gada 25. martā
  105. PVO paziņojusi par jaunu Covid-19 epicentru LETA 2020. gada 23. maijā
  106. SPKC nosauc sešas valstis, ar kurām nebūtu ieteicams atjaunot aviosatiksmi LETA 2020. gada 25. maijā
  107. Ģirts Zvirbulis. «Latvijā pirmās «Covid-19» pacientes veselība uzlabojusies – viņu izrakstīs no slimnīcas». lsm.lv. Latvijas Sabiedriskie Mediji, 2020. gada 3. marts. Skatīts: 2020. gada 3. marts.
  108. Latvijā apstiprināta otrā saslimšana ar koronavīrusu; sieviete atgriezusies no Itālijas kūrorta LETA 2020. gada 8. martā
  109. Latvijā apstiprināts trešais ar "Covid-19" inficētais TVNET/LETA 2020. gada 8. martā
  110. Latvijā apstiprināti jau seši "Covid-19" saslimšanas gadījumi apollo.lv 2020. gada 9. martā
  111. Līdz šim Latvijā saslimšana ar “Covid-19” konstatēta 8 cilvēkiem; pašizolācija noteikta vēl 200 skaties.lv 2020. gada 10. martā
  112. COVID-19 infekcijas uzliesmojums SPKC mājas lapa, apmeklēta 14.03.2020 plkst. 09:41
  113. Slimību kontroles centrs konsultējas ar juristiem, vai atklāt arī pilsētas un novadus, kuros reģistrēts koronavīruss lsm.lv 2020. gada 14. martā
  114. SPKC publisko karti ar Covid-19 inficēto pacientu skaitu Latvijas novados apollo.lv, 2020. gada 20. martā
  115. Latvijā sākusies Covid-19 transmisija sabiedrībā spkc.gov.lv 2020. gada 25. martā
  116. Patversmē Rīgā pozitīvs Covid-19 tests bijis 27 cilvēkiem LETA 2020. gada 31. martā
  117. Neskatoties uz Covid-19 saslimšanas uzliesmojumu, "Mārsnēni" "tiek galā ar klientu aprūpi" apollo.lv 2020. gada 23. maijā
  118. Latvijā Covid-19 kopumā atklāts 12 pansionātos; atbildīgie uzskata, ka situācija tiek kontrolēta lsm.lv 2020. gada 25. maijā
  119. Aigars Smiltnieks, Kristaps Feldmanis. «Igaunijā fiksē pirmo inficēšanās gadījumu ar «Covid-19»; saslimušais ieradies ar autobusu no Rīgas». lsm.lv. Latvijas Sabiedriskie Mediji, 2020. gada 27. februāris. Skatīts: 2020. gada 29. februāris.
  120. Information about Coronavirus disease COVID-19 the Health Board, terviseamet.ee, 2020. gada 14. martā (angliski)
  121. Igaunijā — pirmais mirušais no Covid-19 apollo.lv 2020. gada 25. martā
  122. Igaunijā mirusi veselības aprūpes darbiniece lsm.lv 2020. gada 8. aprīlī
  123. Igaunija no 17. maija atceļ ārkārtējās situācijas stāvokli apollo.lv 2020. gada 16. maijā
  124. Lietuvā fiksēta pirmā saslimšana ar «Covid-19» vīrusu lsm.lv 2020. gada 28. februārī
  125. Lems par starptautisko pasažieru pārvadājumu atcelšanu apollo.lv 2020. gada 14. martā
  126. Lietuvā ar Covid-19 inficēto skaits pieaudzis līdz 83 apollo.lv 2020. gada 21. martā
  127. Lietuvā apstiprināts septītais Covid-19 izraisītais nāves gadījums Jauns.lv, LETA 2020. gada 28. martā
  128. Lietuva pagarina karantīnu līdz 31. maijam, bet būtiski atvieglo ierobežojumus LETA/BNS 2020. gada 6. maijā
  129. ES valstis brīdina — Covid-19 ierobežojumi ir potenciāls drauds demokrātijai TVNET/LETA/DPA 2020. gada 2. aprīlī
  130. 130,0 130,1 "Zviedru rulete"? Kā ar Covid-19 cīnās Zviedrija TVNET 2020. gada 26. martā
  131. Covid-19: Islandes testēšanas stratēģija atklāj, ka pusei inficēto neparādās simptomi TVNET/CNN 2020. gada 3. aprīlī
  132. Vēl pāragri spriest par Zviedrijas «veiksmes stāstu» Covid-19 krīzē Rihards Plūme, Latvijas Radio Ziņu dienests 2020. gada 5. maijā
  133. Valstu saraksts, uz kurām ir attiecināmi īpašie piesardzības un ierobežojošie pasākumi spkc.gov.lv
  134. Covid-19 uzbrūk aizvien nopietnāk: Lietuvā cipari kļūst biedējoši LETA, 2020. gada 7. novembrī
  135. SPKC nosauc sešas valstis, ar kurām nebūtu ieteicams atjaunot aviosatiksmi LETA 2020. gada 25. maijā
  136. «Six coronavirus cases confirmed in Belarus». tass.com. TASS. 2020. gada 4. marts. Skatīts: 2020. gada 4. marts.
  137. Lietuvas premjers pauž bažas par Covid-19 situāciju Baltkrievijā TVNET/LETA 2020. gada 1. aprīlī
  138. «Koronavīruss: Krievijā apstiprina pirmos divus gadījumus». delfi.lv. 2020. gada 31. janvāris. Skatīts: 2020. gada 29. februāris.
  139. Krievija paziņo par pirmo nāves gadījumu no “Covid-19” LETA, skaties.lv 2020. gada 19. martā
  140. Maskavas iedzīvotājiem nosaka pašizolācijas režīmu TVNET/LETA 2020. gada 29. martā
  141. Krievijā rekordliels jauno inficēšanās ar koronavīrusu gadījumu skaits LETA 2020. gada 10. maijā
  142. Krievijā reģistrēts līdz šim diennaktī lielākais Covid-19 upuru skaits LETA 2020. gada 22. maijā
  143. «Animal testing begins for first novel coronavirus vaccines in China». pharmaceutical-technology.com. 2020. gada 24. februāris. Skatīts: 2020. gada 27. februāris.
  144. 144,0 144,1 Uģis Lībietis. «Eiropas Komisija rosina izveidot Eiropas Veselības aģentūru». lsm.lv. Latvijas Sabiedriskie Mediji, 2020. gada 11. novembris. Skatīts: 2020. gada 12. novembris.
  145. 145,0 145,1 145,2 «Pirmās vakcīnas pret Covid-19 varētu saņemt 3% iedzīvotāju». lsm.lv. Latvijas Sabiedriskie Mediji. 2020. gada 12. novembris. Skatīts: 2020. gada 12. novembris.
  146. NYT: Covid-19 krīzē Igaunija atrodas labākā pozīcijā nekā pārējās Eiropas valstis TVNET/The New York Times, 2020. gada 20. martā
  147. Leiena izziņo 750 miljardu vērtu ES atveseļošanas plānu un aicina dalībvalstis atvēlēt vēl 2,4 triljonus LETA | www.DELFI.lv 27.05.2020
  148. OECD. «Women at the core of the fight against COVID-19crisis». Skatīts: 2020-04-08.
  149. Ārvalstu ieviestie Covid-19 izplatības ierobežojumi Archived 2020. gada 6. maijā, Wayback Machine vietnē. LR Ārlietu ministrija 30.04.2020.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]