Eksmūras ponijs
| Eksmūras ponijs | |
|---|---|
 | |
| Izcelsme | Anglija |
| Īpašības | |
| Augstums skaustā | 115 - 125 cm |
| Krāsa | tumši bērs, bērs |
| Mājas zirgs (Equus caballus) | |
Eksmūras ponijs ir vecākā un primitīvākā poniju šķirne Britu salu arhipelāgā. Anglijas dienvidrietumu Eksmūras tīreļos poniji dzīvo kā savvaļas zirgi.
Izskats un ieradumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Eksmūras ponijs ir ļoti izturīga poniju šķirne, tie neslimo ar daudzām tipiskām zirgu slimībām, tie ir spēcīgi, bet pieticīgi. Tiem ir blīva kaulu struktūra un salīdzinot ar savu mazo augumu, var nest lielas kravas. Augums skaustā ir 1,15-1,25 m. Eksmūras ponijam ir spēcīgas kājas, drošas gaitas un izturīgi nagi. Galva liela ar mazām ausīm.
Eksmūras poniji parasti ir tumši bērā krāsā, bet var būt arī gaiši bēri ar dzelganu vēderu. Tiem vienmēr ir gaišs purns - gandrīz balts ar melnu purna galu, un gaiši brūns apspalvojums ap acīm. Eksmūras ponijam ir otrais acs plakstiņš, ko mēdz saukt par "krupja aci" - plāns, plēvei līdzīgs plakstiņš, kas pasargā ponija acis no sāļajiem jūras vējiem. Eksmūras ponijam nekad nav baltu zīmju uz ķermeņa.
Ziemā Eksmūras ponijam uzaug biezs, dubults kažoks ar mīkstu dūnām līdzīgu pavilnu un garu, eļļainu virsakotu, pa kuru notek ūdens un kūstošie sniegi. Akota spalva aug tādā veidā, lai notecējušais ūdens nopilētu zemē, nevis iesūktos apakšā zem vēdera. Eksmūras ponijam ir lieli, spēcīgi zobi, lai varētu grauzt un sakošļāt viscietākos krūmus un augus.[1]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ir uzskats, ka Eksmūras ponijs ir tiešais pēcnācējs senajam, primitīvajam poniju tipam 1, kas pirms daudziem tūkstošiem gadu ledus laikmeta laikā izceļoja no Ziemeļamerikas pār aizsalušo Beringa jūras šaurumu. Šķirnes izcelsmi saista ar seno ķeltu poniju šķirni, kuras kauli ir atrasti Aļaskā. Abām šīm šķirnēm: ķeltu ponijam un Eksmūras ponijam ir īpatnēji veidots žoklis. Ķeltu ponijam 1000 gadus pirms mūsu ēras sakrustojoties ar vietējām Eiropas poniju šķirnēm, izveidojās Eksmūras ponijs. 1815. gadā kopā ar Eksmūras poniju baru savvaļā dzīvoja spāņu ērzelis Katerfelto. Neviens nezina, kā ērzelis nokļuva savvaļā.[1] Ērzelis bija gaiši pāts ar tumšu svītru pār muguru. Mūsdienās joprojām reizēm piedzimst gaiši pāti kumeļi, tā ir vienīgā izņēmuma krāsa, kas tiek pieļauta Eksmūras ponijam. Šis ir vienīgais zināmais gadījums, kad Eksmūras ponijs sakrustojies ar citu šķirni.
Eksmūras apgabals reiz bija karaļa mežs un medību apgabals, kuru karalis pārdeva 1818. gadā. Sers Ričards Aklands, pēdējais karaliskās Eksmūras pārraugs, savāca 30 Eksmūras ponijus un izveidoja slaveno Ankora Eksmūras poniju baru, kas joprojām dzīvo savvaļā. Tajā pat laikā poniji tika izpārdoti vietējiem zemniekiem, kas ir audzinājuši un turējuši poniju šķirni "tīru" līdz mūsdienām. Ir bijuši mēģinājumi krustot Eksmūras poniju ar citām zirgu šķirnēm, bet tie visi ir cietuši neveiksmi, jo jauktie pēcnācēji nebija tik izturīgi un piemēroti mitrajam un aukstajam Eksmūras apgabalam. Mūsdienās Eksmūras ponijs tiek atzīts par vistīrāko poniju šķirni Britu salās.
1921. gadā tika izveidota Eksmūras poniju apvienība, kuras mērķis bija saglabāt "tīru" Eksmūras poniju šķirni.
Otrā pasaules kara laikā Eksmūras poniji gandrīz tika iznīcināti, Eksmūras tīrelis bija kļuvis par karavīru apmācības poligonu, un poniji bija šaušanas mācību kustīgais mērķis. Tika nogalināti gandrīz visi poniji, izglābās tikai 50.[2] Pateicoties vietējo cilvēku rūpēm un mīlestībai uz šķirni, Eksmūras poniju populācija tika atjaunota. Tikai pēc 1980. gadiem šķirni var uzskatīt par nostabilizētu, lai gan joprojām tā ir ļoti mazskaitlīga: pasaulē ir 2700 poniju, no kuriem 200 dzīvo savvaļā Eksmūrā.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 Nicola Jane Swinney "Horse Breeds of the world"
- ↑ BBC - Somerset - Nature - Exmoor Ponies- a dying breed?