Ekvadoras karogs

Ekvadoras karogs
Proporcijas	2:3
Apstiprināts	Šī brīža versija 1860. gada 26. septembrī.
Apraksts	Horizontāls trikolors ar dzeltenu (divkārša platuma), zilu un sarkanu joslu, kā arī Ekvadoras ģerboni vidū.

Ekvadoras karogs sastāv no trīs horizontālām joslām dzeltenā, zilā un sarkanā krāsā. Tas ir ļoti līdzīgs Kolumbijas un Venecuēlas karogam, kas, tāpat kā Ekvadora, bija Lielās Kolumbijas sastāvā. Parasti karoga centrā atrodas Ekvadoras ģerbonis, tomēr eksistē arī variācija bez šī ģerboņa, un to lieto tirdzniecības flotes. Šis variants pilnībā sakrīt ar Kolumbijas karogu, bet Kolumbijas tirdzniecības flotes lieto atšķirīgu karoga dizanu.

Dizains

Ekvadoras valdība 2009. gada novembrī izstrādāja noteikumus, kuri regulē karoga, ģerboņa un citu nacionālo simbolu izskatu un proporcijas.

Karoga platums ir 1,47 m, bet garums — 2,20 m proporcijās 2 pret 3. Karoga laukums ir sadalīts trīs horizontālās joslās, no kurām dzeltenā josla aizņem pusi no karoga laukuma, bet zilā un sarkanā josla — katra pusi no karoga laukuma. Karoga centrā atrodas ģerbonis, kura proporcijas ir 12 pret 10.^[1] Otrs noteiktais karoga izmērs ir galda karogs, kura platums ir 200 cm un garums 300 centimetri.^[2]

Simbolisms

Oriģinālās karoga krāsas, kas tika izmantotas Lielās Kolumbijas karogā, no kura radies Ekvadoras, Kolumbijas un Venecuēlas karogs, radīja venecuēliešu ģenerālis Fransisko de Miranda. Krāsu izvēli viņš attiecina uz Johana Volfganga fon Gētes pamatkrāsu teoriju. Pēc paša Mirandas nostāstiem, viņš 1785. gada ziemā satika Gēti, kas ir bijis fascinēts par viņa ceļojumiem un atklājumiem. Gēte viņam esot teicis: "Tavs mērķis ir izveidot savā zemē vietu, kur pamatkrāsas nav izkropļotas." Pirmo reizi Miranda karogu ar dzeltenām, zilām un sarkanām joslām lietojis 1806. gadā.^[3] Krāsu nozīme ir sekojoša:

Dzeltenā: Kultūraugi un auglīga augsne;
Zilā: Okeāns un skaidrās debesis;
Sarkanā: Asinis, ko izlējuši varoņi, kas mira tēvzemes vārdā.^[4]^[5]

Vēsture

Ekvadoras karoga evolūcija
Spāņu koloniālais karogs 1534—1820		Burgundiešu krusts, kas tika lietots kā Spānijas koloniālās impērijas karogs, tika lietots vairākus gadu simtus.
Kvitenanu revolūcijas karogs 1809—1812		Karogs, kas ir pretējs burgundiešu krustam, tika lietots sacelšanās pret spāņu režīmu laikā no 1809. gada 10. augustā. To pārstāja lietot pēc revolucionāru sakāves 1812. gadā.
Pirmais nacionālais karogs 1820—1822		Karogs ar piecām horizontālām strīpām un trim zvaigznēm vidū. Šis karogs vēlāk kļuva par Gvajas provinces karogu, un to pirmo reizi pacēla patrioti pēc provinces neatkarības iegūšanas 1820. gada 9. oktobrī.
Otrais nacionālais karogs 1822		Iepriekšējais karogs tika izmainīts : "Brīvās Gvajakilas provinces karogam vajag būt baltam un tā pirmajai ceturtdaļai vajag būt zilai ar baltu zvaigzni tajā."
Trešais nacionālais karogs 1822—1830		Ekvadora tika iekļauta Lielās Kolumbijas sastāvā, un Kolumbijas horizontālais trikolors kļuva par noteicošo. Lai gan Ekvadora no šīs savienības atdalījās 1830. gadā, šāda veida karogs tika saglabāts līdz 1845. gadam.
Ceturtais nacionālais karogs 1830—1835		Pagaidu Ekvadoras karogs, ko izsludināja 1830. gada 19. novembrī.
Piektais nacionālais karogs 1835—1845		Pirmais karogs, ko oficiāli lietoja Ekvadora pēc atdalīšanās no Lielās Kolumbijas.
Sestais nacionālais karogs 1845		Marta revolūcijas laikā gaiši zilās un baltās krāsas atgriezās, bet kā vertikāls trikolors ar baltām joslām malās un zilu joslu centrā, kurā bija trīs zvaigznes.
Septītais nacionālais karogs 1845—1860		1845. gada 6. novembrī karoga zilā krāsa kļuva nedaudz tumšāka un zvaigžņu skaits tika palielināts līdz septiņām "kā simbols septiņām provincēm, kas veido republiku".^[6]
Astotais nacionālais karogs 1860—šobrīd		Gabriels Garsija Moreno, iegūstot varu divas dienas pēc Gvakajilas kaujas, 1860. gada 26. septembrī atjaunoja Lielās Kolumbijas trikoloru. 1900. gadā karogam pievienoja Ekvadoras ģerboni un tas kļuva par noteiktu Ekvadoras simbolu. Karogs bez šī ģerboņa 1900. gadā sāka tikt lietots kā tirgotāju zīme.

Atsauces

↑ «Instructivo de uso de los Símbolos Patrios» (PDF) (spāņu). National Secretary of Communication. 2009-11. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010-07-17. Skatīts: 2010-07-22.
↑ Norma Que Establece Los Requisitos de Diseno, Caracteristicas de Confeccion y Modo de Empleo de Los Emblemas Patrios (spāņu). Military of Ecuador. 1989.
↑ María Isabel Cerón. «La Bandera Nacional» (spāņu). Ministerio del Poder Popular para la Comunicación y la Información (Venezuela), 2005-03-12. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010-07-16. Skatīts: 2010-08-02.
↑ «The Flag and The Coat of Arms». Embassy of the Republic of Ecuador in the United States. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010-06-29. Skatīts: 2010-07-27.
↑ «Símbolos Patrios» (spāņu). Presidencia de la República del Ecuador. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010-07-17. Skatīts: 2010-07-27.
↑ Volker Preuß. «Flaggen del Ekuador 1845–1860» (vācu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2003-04-28. Skatīts: 2003-04-28.

[1] «Instructivo de uso de los Símbolos Patrios» (PDF) (spāņu). National Secretary of Communication. 2009-11. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010-07-17. Skatīts: 2010-07-22.

[2] Norma Que Establece Los Requisitos de Diseno, Caracteristicas de Confeccion y Modo de Empleo de Los Emblemas Patrios (spāņu). Military of Ecuador. 1989.

[3] María Isabel Cerón. «La Bandera Nacional» (spāņu). Ministerio del Poder Popular para la Comunicación y la Información (Venezuela), 2005-03-12. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010-07-16. Skatīts: 2010-08-02.

[The_Flag_and_The_Coat_of_Arms-4] «The Flag and The Coat of Arms». Embassy of the Republic of Ecuador in the United States. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010-06-29. Skatīts: 2010-07-27.

[Símbolos_Patrios-5] «Símbolos Patrios» (spāņu). Presidencia de la República del Ecuador. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010-07-17. Skatīts: 2010-07-27.

[6] Volker Preuß. «Flaggen del Ekuador 1845–1860» (vācu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2003-04-28. Skatīts: 2003-04-28.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]