Ekvinokcija

Saules gaismas plūsma uz Zemi ekvinokcijas brīdī

Ekvinokcija (latīņu: aequus — ‘vienāds’; nox — ‘nakts’) jeb vienādības ir brīdis, kad Saules centrs šķērso debess ekvatoru. Uz Zemes šāds brīdis ir divas reizes gadā. Pirmo reizi ekvinokcija ir martā (20. vai 21. martā), ko dēvē par pavasara ekvinokciju, bet otro reizi — septembrī (22. vai 23. septembrī), ko dēvē par rudens ekvinokciju. Ekvinokcijas brīdī terminators iet caur abiem Zemes poliem, bet dienas un nakts ilgumi ir aptuveni vienādi. Ekvinokcijas brīdī iestājas astronomiskais pavasaris vai astronomiskais rudens.

Gadskārtu svētki

Pirmajā svētdienā un pirmdienā pēc pirmā pilnmēness pēc pavasara ekvinokcijas vai tās laikā kristieši svin Lieldienas. Rietumu kristīgajā baznīcā Lieldienu datums iekrīt starp 22. martu un 25. aprīli. Austrumu pareizticīgajās baznīcās, kuras lieto senāko Jūlija kalendāru, Lieldienu datumi ir starp 4. aprīli un 8. maiju pēc Gregora kalendāra. Lieldienu datuma aprēķināšanas kārtību pieņēma Pirmajā Nīkajas koncilā 325. gadā.

Pēc rudens ekvinokcijas latvieši svinēja Apjumības svētkus, kurus aizstāja kristiešu Miķeļdiena, kas mūsdienās iekrīt 29. septembrī.

Ekvinokciju un saulgriežu laiki

Tabulā ir apkopoti ekvinokciju un saulgriežu laiki pēdējos un nākamajos gados. Norādīts UTC, kas atšķiras no Latvijas laika (UTC+2 ziemā, UTC+3 vasarā).

Ekvinokciju un saulgriežu UTC datumi un laiki
Gads	ekvinokcija martā		saulgrieži jūnijā		ekvinokcija septembrī		saulgrieži decembrī
	diena	laiks	diena	laiks	diena	laiks	diena	laiks
2020.	20.	03:50	20.	21:43	22.	13:31	21.	10:03
2021.	20.	09:37	21.	03:32	22.	19:21	21.	15:59
2022.	20.	15:33	21.	09:14	23.	01:04	21.	21:48
2023.	20.	21:25	21.	14:58	23.	06:50	22.	03:28
2024.	20.	03:07	20.	20:51	22.	12:44	21.	09:20
2025.	20.	09:02	21.	02:42	22.	18:20	21.	15:03