Elefanta
| Elefanta | |
|---|---|
 Pingvīni Vailda ragā salas ziemeļu piekrastē | |
  Elefanta | |
| Ģeogrāfija | |
| Izvietojums | Antarktika |
| Koordinātas | 61°08′00″S 55°07′00″W / 61.13333°S 55.11667°WKoordinātas: 61°08′00″S 55°07′00″W / 61.13333°S 55.11667°W |
| Arhipelāgs | Dienvidšetlendas salas |
| Platība | 557,9 km² |
| Garums | 47 km |
| Platums | 27 km |
| Krasta līnija | 134[1] km |
| Augstākais kalns |
Pardo grēda 853 m |
| Administrācija | |
.svg){kind=small} Antarktika | |
| Pretenzija |
Britu Antarktiskā teritorija, Argentīnas Antarktīda, Čīles Antarktiskā teritorija |
| Demogrāfija | |
| Iedzīvotāji | 0 |
 Elefanta Vikikrātuvē | |
Elefanta (angļu: Elephant Island, spāņu: Isla Elefante) ir ar ledājiem klāta kalnaina sala Dienvidšetlendas salu arhipelāgā Antarktikā.[2] Izvietojusies arhipelāga ziemeļaustrumos Piloto Pardo salu grupā un ir arhipelāga trešā lielākā sala. Izstiepta austrumu—rietumu virzienā, ziemeļu krastu apskalo Dreika šaurums, dienvidu — Vedela jūra. Prinča Čārlza šaurums salu atdala no austrumos esošās Klerensas salas, Lopera šaurums dienvidos — no Gibsa salas. Sala kalnaina, augstākā virsotne ir 853 m augsta klints Pardo grēdā (pēc citiem datiem — 975 m augstais Pendregona kalns[3] salas dienvidrietumos).
Salas dienvidu piekrastē 1988. gadā ierīkots brazīliešu polārpētnieku patvērums Emílio Goeldi. Otrs patvērums Engenheiro Wiltgen (1985-1998) demontēts.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Salu 1820. gada februārī atklāja un aptuveni nokartēja Edvarda Brensfīlda ekspedīcija. Tagadējo nosaukumu salai piešķīra britu roņu mednieks Roberts Fildess (Robert Fildes) pēc tur mītošās jūrasziloņu kolonijas (angļu: elephant seal vai sea elephant; sākotnēji — Sea Elephant Island).[4] 1821. gada februārī salu atkārtoti atklāja krievu ekspedīcija Fabiāna fon Belinshauzena vadībā un nosauca par Mordvinova salu (krievu: остров Мордвинова) par godu admirālim Semjonam Mordvinovam.
1916. gadā ziemā salā četrus ar pusi mēnešus pavadīja Ernesta Šekltona avarējušā kuģa Endurance 22 vīru komanda, kamēr pats Šekltons ar pieciem vīriem atvērtā glābšanas laivā veica 800 jūdzes garu ceļu līdz Dienviddžordžijas salai.[5] Avarējušos augusta beigās izglāba čīliešu tvaikonis Yelcho kapteiņa Luisa Pardo vadībā, kam salas ziemeļu piekrastē jūrnieku apmetnes vietā uzstādīts piemineklis.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «UN Island Directory». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 1. maijā. Skatīts: 2013. gada 23. februārī.
- ↑ ASV Ģeoloģijas dienesta Ģeogrāfisko nosaukumu informācijas sistēma (USGS GNIS): Elefanta
- ↑ ASV Ģeoloģijas dienesta Ģeogrāfisko nosaukumu informācijas sistēma (USGS GNIS): Pendragona kalns
- ↑ Exploring Polar Frontiers: A Historical Encyclopedia[novecojusi saite]
- ↑ «The story of the men of Sir Ernest Shackleton’s ship S.Y. Endurance». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 27. jūlijā. Skatīts: 2013. gada 23. februārī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Elefanta.- Shackleton, Sir Ernest (1874-1922) Trans-Antarctica Expedition 1914-1917
|