Elfidijas
| Elfidijas Elphidium Montfort, 1808 | |
|---|---|
 Elfidija Elphidium macellum | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Rhizaria |
| Tips | Foraminīferas (Foraminifera) |
| Klase | Globothalamea |
| Kārta | Rotaliīdas (Rotaliida) |
| Virsdzimta | Rotalioidejas (Rotalioidea) |
| Dzimta | Elfidiīdas (Elphidiidae) |
| Apakšdzimta | Elfidiīnas (Elphidiinae) |
| Ģints | Elfidijas (Elphidium) |
 Elfidijas Vikikrātuvē | |
Elfidijas (Elphidium) ir foraminīferu ģints rotaliīdu kārtā. Ģinti 1808. gadā izveidoja franču naturālists Pjērs Denī de Monfors. Ģeohronoloģiski elfidijas ir zināmas no Ipras laikmeta (agrais eocēns) līdz mūsdienām. Ģints tipiskā suga ir Nautilus macellus var. beta Fichtel & Moll, 1798, kas tagad ir pārdēvēta par Elphidium macellum (Fichtel & Moll, 1798).
Apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Čaula ir planispirāla, bilaterāli simetriska, involūta. To veido daudzskaitlīgas kameras ar daudziem retrālajiem izaugumiem jeb iekšējo kameru izciļņiem gar septas robežu, kas noslēdzas pēdējā kamerā iepretī septas virsmai, bet ir caurausti ar sīkām porām, kas bija izveidojušās septu rezorbcijas rezultātā agrīnajās kamerās retrālā izauguma pamatnē. Rezultātā kameras savā starpā savienotas caur daudzajām porām septās. Septas sekundāri dubultojas, kad septas atloks veidojas iepretī atveres virsmai pēdējās kameras veidošanās procesā. Rezultātā čaulas centrā un pie pamatnes septa paliek vienslāņaina, bet pie ārājām malām dubultojas, kur tā apskauj kanālu sistēmu ar būtisku ārējās sieniņas sabiezinājumu. Kanālu sistēma ir sarežģīta. Spirāliskais kanāls iet pa umbilikālās kameras malām, un savienojas ar vertikālajiem umbilikālajiem kanāliem caur umbilikālajiem savienojumiem, kā arī no tā atiet zemšuvju septu kanāls pie katras septas starpseptu telpā starp septu virsmām, un ar atejošo kanalu palīdzību savienojas ar virsmu. Čaulas sieniņa veidota no kalcīta ar radiālu struktūru, un tā ir smalki perforēta. Virsmas ornamentējumu veido vagas vai valnīši, kas ir paralēli perifērijai un parasti sakrīt ar iekšējiem retrālajiem izaugumiem, vai arī virsma var būt gluda vai sīki pumpaina. Atveri veido poru rinda pie septas pamatnes.[1]
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Elfidiju ģintī ir ap 210 recento sugu, bet ar izmirušajām kopā ir virs 460 sugām. Dažas no tām ir šādas[2]:
- Elphidium aculeatum (d'Orbigny, 1846)
- Elphidium advena (Cushman, 1922)
- Elphidium carteri Hayward, 1997 in Hayward, Hollis & Grenfell, 1997
- Elphidium charlottense (Vella, 1957)
- Elphidium crispum (Linnaeus, 1758)
- Elphidium excavatum (Terquem, 1875)
- Elphidium hampdenense Finlay, 1939 †
- Elphidium ingressans Dorreen, 1948 †
- Elphidium kanoum Hayward, 1979 †
- Elphidium macellum (Fichtel & Moll, 1798)
- Elphidium matanginuiense Hayward, 1997 †
- Elphidium matauraense Hayward, 1997 †
- Elphidium oceanicum Cushman, 1933
- Elphidium pseudoinflatum Cushman, 1936 †
- Elphidium schencki Cushman & Dusenbury, 1934 †
u.c.
(†) - izmirušu organismu grupa.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ LABORATORY MANUAL FOR MICROPALEONTOLOGY AND VERTEBRATE PALEONTOLOGY (GLC 508), BY PROF. AJOY KUMAR BHAUMIK ASSOCIATE PROFESSOR MICROPALEONTOLOGY LABORATORY DEPARTMENT OF APPLIED GEOLOGY IIT(ISM) DHANBAD, JHARKHAND 826004
- ↑ World Foraminifera Database