Elga Īgenberga

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Elga Īgenberga
Personīgā informācija
Dzimis 1921. gada 10. februārī
Valsts karogs: Latvija Jelgava, Latvija
Miris 2003. gada 28. novembrī (82 gadi)
Tautība latviete
Profesionālā informācija
Stils estrādes mūzika, operetes
Mācības Latvijas Valsts konservatorija

Elga Īgenberga (1921—2003) bija latviešu estrādes dziesmu komponiste, pianiste un mūzikas pedagoģe.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimusi 1921. gada 10. februārī Jelgavā. Mācījās Jelgavas 2. ģimnāzijā, pēc Otrā pasaules kara beigām līdz 1949. gadam studēja Latvijas Konservatorijā klavierspēli pie profesora Valērija Zosta un kompozīciju pie Lūcijas Garūtas. Strādāja par muzikālās daļas vadītāju Jelgavas teātrī, koncertmeistari konservatorijā un radio.

Popularitāti ieguva ar estrādes dziesmām „Rīgas bulvāri” (1956) un „Cauri pilsētai” (1960).[1] 1963. gadā Operetes teātrī iestudēja viņas opereti „Annele” par studentu dzīvi. 1971. gadā Īgenbergu uzņēma Latvijas Komponistu savienībā. 1974. gadā sadarbībā ar aktrisi Veru Singajevsku skaņuplatē tika ierakstītas viņas dziesmas bērniem ar Jāzepa Osmaņa un Laimoņa Vāczemnieka tekstiem.[2] Līdz 1988. gadam turpināja strādāt kā klavieru improvizāciju atskaņotāja Rīgas radio rīta rosmes raidījumos.

Mirusi 2003. gada 28. novembrī

Galvenie darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • operete "Annele" (1964)
  • mūzika teātra izrādei "Staburaga bērni"
  • dziesmu cikli "Kuģi pārnāk mājās", "Saule uz pleca"
  • dziesmu spēle bērniem "Šurum burums"
  • "Ziņģu lustes" ar Vecā Stendera dzeju

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Daiga Mazvērsīte. "Elga Igenberga. Dzīves riču-raču. Latviešu estrādes dzimšana". Rīga: Zvaigzne ABC, 2014. - 368 lpp.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Atceroties komponisti un pianisti Elgu Igenbergu Daiga Mazvērsīte lr2.lsm.lv, 2016. gada 10. februārī
  2. Mirusi komponiste Elga Īgenberga LETA 2003. gada 28. novembrī