Elvīra Baldiņa

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Elvīra Baldiņa
Dzimusi 1919. gada 11. augustā (99 gadi)
Valsts karogs: Latvija Kraukļu pagasts, Latvija
Nodarbošanās aktrise

Elvīra Baldiņa (dzimusi 1919. gada 11. augustā) ir latviešu teātra un kino aktrise.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Elvīra Maiga Hortenzija Baldiņā piedzima 1919. gada 11. augustā Madonas apriņķa Kraukļu pagasta "Kalna Jostpāpenos". Māte — mājsaimniece, laukstrādniece Anna Baldiņa, tēvs — piensaimnieks Jānis Baldiņš. Brālis — Ēriks Baldiņš. Mācījusies Kārklu četrgadīgajā un Kraukļu sešgadīgajā pamatskolā, 1938. gadā pabeigusi Valsts ģimnāziju Cesvainē[1]. Pēc pārvākšanās uz Rīgu mācījās Latvju Aktieru arodbiedrības teātra skolā. Pēc skolas likvidācijas turpina apgūt aktiermeistarību Latvju drāmas ansambļa studijā, piedaloties studijas teatrālajos uzvedumos (1941—1944). Pēc kara beigām sāka strādāt Latvijas Jaunatnes teātrī (1945—1976). Pēc aiziešanas pensijā turpināja strādāt teātrī kā ārštata darbinieks līdz pat teātra slēgšanai 1992. gadā.

Piedalījusies daudzos radio teātra uzvedumos un televīzijas iestudējumos, kas paredzēti bērniem. Nodarbojusies ar sabiedrisko darbību, bijusi rajona Padomes deputāte. Apbalvota ar "Goda zīmes" ordeni. Latvijas kultūras fonda stipendiāte[2].

2009. gadā Elvīra Baldiņa pievienojās Teātra zelta fondam.[3]

Vīrs — diriģents un vijolnieks Leonhards Ostrovskis (1922—1984[4]), dēls — Madis Ostrovskis.

Lomas teātrī (izlasīts saraksts)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvju drāmas ansamblis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas Jaunatnes teātris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1947 — Annas Brigaderes "Princese Gundega un karalis Brusubārda" — Sniedze
  • 1949 — Annas Brigaderes "Maija un Paija" — Maija
  • 1950 — Jevgeņija Švarca "Sniega karaliene" — Gerda
  • 1951 — Viktora Rozova "Viņas draugi" — Taņa
  • 1953 — Olgas Foršas "Aļoša Peškovs" — Aļoša Peškovs
  • 1954 — V. Ļubimovas "Uz bīstamās robežas" — Sašeņka
  • 1954 — Sergeja Mihalkova "Smiekli un asaras" — Čihaļjas princis
  • 1955 — Isaja Kuzņecova un Averīnas Zakas "Natašas dienasgrāmata" — Nataša
  • 1956 — Raiņa "Zelta zirgs" — Saulcerīte
  • 1956 — V. Korstiļovas un M. Ļvovska "Ģimkas piedzīvojumi" — Petja Jeršovs
  • 1956 — Jāņa Grīziņa "Vārnu ielas republika" — Janka
  • 1957 — Viktora Rozova "Prieka meklējumos" — Ļena
  • 1960 — pēc Viktora Igo romāna "Nožēlojamie" — Gavrošs
  • 1960 — Zentas Ērgles "Mūsu sētas bērni" — Tonis
  • 1967 — Maksima Gorkija "Pēdējie" — Sofija
  • 1967 — pēc Alana Milna darbu motīviem "Lācītis Pūks un viņa draugi" — Vinnijs Pūks
  • 1968 — Artīdas Lindgrēnas "Mazulis un Karlsons, kas dzīvo uz jumta" — Mazuļa māte
  • 1978 — Jāņa Jaunsudrabiņa "Saulainās rasas lāse" — Vecmāmiņa
  • 1981 — Paula Putniņa "Svētku gaidās" — Sigita

Filmogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Elvīra Baldiņa portālā maksliniekiem.lv
  2. Teātris un kino biogrāfijās : enciklopēdija / sast. un galv. red. Māra Niedra; māksl. Aleksandrs Busse. — Rīga : Preses nams, 1999-. — (Latvija un latvieši). 1.sēj. A-J. — 1999. — 462 lpp. : il. ISBN 9984-00-331-0
  3. Teātra zelta fondam pievienojas Elvīra Baldiņa un Pāvils Šenhofs tvnet.lv
  4. https://nekropole.info/lv/Leonhards-Ostrovskis

[1]Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • aivars007 (2018-05-10), Elvīra Baldiņa ciemos pie Rolanda Zagorska teātrīHamlets". Atjaunināts: 2018-05-30