Elvīra Baldiņa
| Elvīra Baldiņa | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
Elvīra Baldiņa filmā "Tavas rokas" (1943) | ||||||
| Dzimusi |
1919. gada 11. augustā | |||||
| Mirusi | 2025. gada 27. maijā (105 gadu vecumā) | |||||
| Nodarbošanās | aktrise | |||||
|
Apbalvojumi
| ||||||
Elvīra Baldiņa (dzimusi Elvīra Maiga Hortenzija Baldiņa 1919. gada 11. augustā, mirusi 2025. gada 27. maijā) bija latviešu teātra un kino aktrise.
Dzīvesgājums
[labot | labot pirmkodu]Dzimusi 1919. gada 11. augustā Madonas apriņķa Kraukļu pagasta "Kalna Jostpāpenos" piensaimnieka Jāņa Baldiņa un viņa sievas Annas ģimenē, kurā auga arī brālis Ēriks. Mācījās Kārklu četrgadīgajā un Kraukļu sešgadīgajā pamatskolā, 1938. gadā pabeidza mācības Cesvaines Valsts ģimnāzijā.[1] Pēc pārcelšanās uz Rīgu mācījās Latvju Aktieru arodbiedrības teātra skolā. Pēc skolas likvidācijas turpināja apgūt aktiermeistarību Latvju drāmas ansambļa studijā, piedaloties studijas teatrālajos uzvedumos (1941—1944) un filmā "Tavas rokas" (1943). 1945. gadā devās bēgļu gaitās un nokļuva Kurzemes cietoksnī.
Pēc Otrā pasaules kara beigām sāka strādāt Latvijas Jaunatnes teātrī (1945—1976). 1951. gadā kļuva populāra pēc komjaunietes Mirdzas tēla atveidojuma Annas Sakses romāna "Pret kalnu" dramatizējumā. Piedalījās daudzos radio teātra uzvedumos un televīzijas iestudējumos, kas paredzēti bērniem. Bija rajona padomes deputāte. Pēc pensionēšanās turpināja strādāt teātrī kā ārštata darbiniece līdz pat teātra slēgšanai 1992. gadā. Līdztekus strādāja par izvadītāju bērēs.[2] 2009. gadā Elvīra Baldiņa pievienojās Teātra zelta fondam.[3]
Mirusi 2025. gada 27. maijā Rīgā.[4]
Apbalvojumi
[labot | labot pirmkodu]Apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni, padomju ordeni "Goda zīme" un LPSR Nopelniem bagātās skatuves mākslinieces titulu. Latvijas kultūras fonda stipendiāte.[5]
Ģimene
[labot | labot pirmkodu]Vīrs — diriģents un vijolnieks Leonhards Ostrovskis (1922—1984),[6] dēls — Madis Ostrovskis, mazdēls — pianists Toms Ostrovskis.[7]
Lomas teātrī (nepilns saraksts)
[labot | labot pirmkodu]Latvju drāmas ansamblis
[labot | labot pirmkodu]- 1943 — Henrika Ibsena "Brands" — Gerda
Latvijas Jaunatnes teātris
[labot | labot pirmkodu]- 1947 — Annas Brigaderes "Princese Gundega un karalis Brusubārda" — Sniedze
- 1949 — Annas Brigaderes "Maija un Paija" — Maija
- 1950 — Jevgeņija Švarca "Sniega karaliene" — Gerda
- 1951 — Viktora Rozova "Viņas draugi" — Taņa
- 1953 — Olgas Foršas "Aļoša Peškovs" — Aļoša Peškovs
- 1954 — V. Ļubimovas "Uz bīstamās robežas" — Sašeņka
- 1954 — Sergeja Mihalkova "Smiekli un asaras" — Čihaļjas princis
- 1955 — Isaja Kuzņecova un Averīnas Zakas "Natašas dienasgrāmata" — Nataša
- 1956 — Raiņa "Zelta zirgs" — Saulcerīte
- 1956 — V. Korstiļovas un M. Ļvovska "Ģimkas piedzīvojumi" — Petja Jeršovs
- 1956 — Jāņa Grīziņa "Vārnu ielas republika" — Janka
- 1957 — Viktora Rozova "Prieka meklējumos" — Ļena
- 1960 — pēc Viktora Igo romāna "Nožēlojamie" — Gavrošs
- 1960 — Zentas Ērgles "Mūsu sētas bērni" — Tonis
- 1967 — Maksima Gorkija "Pēdējie" — Sofija
- 1967 — pēc Alana Milna darbu motīviem "Lācītis Pūks un viņa draugi" — Vinnijs Pūks
- 1968 — Astridas Lindgrēnas "Mazulis un Karlsons, kas dzīvo uz jumta" — Mazuļa māte
- 1978 — Jāņa Jaunsudrabiņa "Saulainās rasas lāse" — Vecmāmiņa
- 1981 — Paula Putniņa "Svētku gaidās" — Sigita
Filmogrāfija
[labot | labot pirmkodu]- 1943. — "Tavas rokas" (Anša Tipāna filmā)
- 1970. — "Klāvs — Mārtiņa dēls" — skolotāja
- 1985. — "Sprīdītis" — Sprīdīša vecmāmiņa
- 1986. — "Kā mēs aizgājām no mājām"
- 1993. — "Būris" — māte
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ Elvīra Baldiņa portālā maksliniekiem.lv
- ↑ Sarkanā mācītāja Tekla Šaitere, diena.lv 2009. gada 29. novembrī
- ↑ Teātra zelta fondam pievienojas Elvīra Baldiņa un Pāvils Šenhofs Arhivēts 2010. gada 13. novembrī, Wayback Machine vietnē. tvnet.lv
- ↑ «105 gadu vecumā mūžībā devusies aktrise Elvīra Baldiņa». Kultūra (latviešu). 2025-05-27. Skatīts: 2025-05-27.
- ↑ Teātris un kino biogrāfijās : enciklopēdija / sast. un galv. red. Māra Niedra; māksl. Aleksandrs Busse. — Rīga : Preses nams, 1999-. — (Latvija un latvieši). 1.sēj. A-J. — 1999. — 462 lpp. : il. ISBN 9984-00-331-0
- ↑ https://nekropole.info/lv/Leonhards-Ostrovskis
- ↑ «JUBILEJA. Aktrisei Elvīrai Baldiņai – 100». nra.lv (latviešu). Skatīts: 2019-08-08.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]- Kino muzejs[novecojusi saite]
- Elvīra Baldiņa portālā maksliniekiem.lv
- Raksts par Elvīras Baldiņas radošo darbību laikrakstā "Diena"
- Fotogrāfijas (krieviski)
- Latviešu visvecākā aktrise 100 gadu vecumā strādā par izvadītāju jauns.lv
- Elvīra Baldiņa filmas.lv
- IMDb profils (angliski)
|