Elza Ķezbere

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Elza Ķezbere
Personīgā informācija
Dzimusi 1911. gada 5. maijā
Kalvīši, Tirzas pagasts[1]
Mirusi 2011. gada 6. jūlijā (100 gadi)
Ņujorka
Tautība Latviete
Bērni Maija, Ieva
Literārā darbība
Nodarbošanās Dzejniece
Valoda Latviešu

Elza Ķezbere (dzimusi Pinne 1911. gada 5. maijā, mirusi 2011. gada 6. jūlijā)[2] bija latviešu dzejniece.

1932. gadā beigusi mācības Priekuļu lauksaimniecības skolā. 20. gadsimta 40. gadu pirmajā pusē strādājusi laikrakstā "Tēvija". 1944. gadā emigrējusi uz Vāciju,[3] kur ar meitām atradusies Blombergas bēgļu nometnē.[4] 1950. gadā pārcēlusies uz dzīvi ASV, kur no 1950. gada vasaras dzīvojusi Ņujorkā.[5]

Pirmās publikācijas — 1934. gadā. Izdoti vairāki dzejoļu krājumi.[3] Ķezbere ir visvairāk komponētā latviešu dzejniece — mūzika komponēta apmēram 160 Ķezberes dzejoļiem. Padomju laikā viņa bija aizliegta.[1]

2001. gadā apbalvota ar ceturtās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Ķezbere Elza». Vidusvidzemnieku biogrāfiskā vārdnīca. letonika.lv. Skatīts: 2016. gada 5. jūnijā.
  2. «ASV mūžībā aizgājusi latviešu izcilā dzejniece Elza Ķezbere». Delfi.lv. Skatīts: 2016. gada 27. maijā.
  3. 3,0 3,1 3,2 Latvijas enciklopēdija. 3. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2005. 608. lpp. ISBN 9984-9482-3-4.
  4. «Elzas Ķezberes kaķu stāsti». Rakstniecības un mākslas muzejs. Skatīts: 2016. gada 27. maijā.[novecojusi saite]
  5. «Dzejniece Elza Ķezbere Ņujorkā svin 100. dzimšanas dienu». Rakstniecības un mākslas muzejs. Skatīts: 2016. gada 27. maijā.