Tirzas pagasts

Vikipēdijas lapa
Tirzas pagasts
Tirzas pagasts LocMap.png
Tirzas pagasta ģerbonis
Ģerbonis
Novads: Gulbenes novads
Centrs: Tirza
Kopējā platība:[1] 130,6 km2
 • Sauszeme: 128,1 km2
 • Ūdens: 2,5 km2
Iedzīvotāji (2022):[2] 777
Blīvums (2022): 6,1 iedz./km2
Vēsturiskie nosaukumi
vācu: Tirsen
krievu: Тирзенская
Tirzas pagasts Vikikrātuvē

Tirzas pagasts ir viena no Gulbenes novada administratīvajām teritorijām tā dienvidrietumos. Robežojas ar sava novada Druvienas, Lizuma, Lejasciema, Galgauskas un Jaungulbenes pagastu, kā arī Madonas novada Dzelzavas un Cesvaines pagastiem.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Adulīte, Alkšņupīte, Azanda, Gosupe, Isliņa, Ķivene, Tirza, Virāne.

Ezeri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielais Virānes ezers, Mazais Virānes ezers (uz robežas), Adulienas ezers.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zināms, ka 15. gadsimtā Tirzas muiža piederēja Rīgas arhibīskapijas vasaļiem fon Tīzenhauzeniem, 1471. gada Bartolomejs no Tīzenhauzenas ieķīlāja muižu Pēterim Tūvem. 1582. gadā Polijas karalis Stefans Batorijs restituēja Tīzenhauzenu tiesības uz Tirzu. 1589. gadā brāļi Johans un Fabians Tīzenhauzeni uzcēla Tirzas luterāņu baznīcu un Gulbenes draudzes novadā izveidojās Tirzas draudzes novads. Zviedru Vidzemes laikā 1636. gadā tai pievienoja Velēnas draudzi, kas pirms tam skaitīja pie Rankas (Jaunpiebalgas) draudzes. Lielā Ziemeļu kara laikā 1702. gadā krievu karaspēks nodedzināja baznīcu un skolu, 1727. gadā uzcēla jaunu koka baznīcu, bet 1826. gadā mūra baznīcu pēc arhitekta Zīgela projekta. 1846.-1848. gadā ap 150 draudzes locekļu pārgāja pareizticībā, kuriem uzcēla Galgauskas pareizticīgo baznīcu. Pēc 1920. gada agrārās reformās Tirzas muižu 1664 ha platībā sadalīja 121 vienībā (no tām 8 rentes mājas), Troškas muižu 348 ha platībā 24 vienībās (no tām 5 rentes mājas), Tirzas mācītājmuižu 286 ha platībā 21 vienībā (no tām 6 bija rentes mājas). Bez tam pagastā atradās arī Dārtas, Indrānu, Jauntirzas un Moru pusmuižas.[4]

1935. gadā Madonas apriņķa Tirzas pagasta platība bija 79 km² un tajā dzīvoja 1578 iedzīvotāji.[5] 1945. gadā pagastā izveidoja Tirzas un Upmaliešu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Tirzas ciems ietilpis Gulbenes apriņķī (1947-1949) un Cesvaines (1949-1956) un Gulbenes (pēc 1956. gada) rajonos. Tirzas ciemam 1951. gadā pievienoja likvidēto Upmaliešu ciemu, 1954. gadā — Virānes ciema kolhoza «Boļševiks» teritoriju, 1977. gadā — daļu likvidētā Sinoles ciema.[6] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Tirzas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Gulbenes novadā.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSB datiem.[7]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19352 500—    
19691 619−35.2%
19791 410−12.9%
GadsIedz.±%
19891 245−11.7%
20001 171−5.9%
2011916−21.8%
GadsIedz.±%
2021757−17.4%

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas ir Tirza (pagasta centrs), Vecaduliena, Virāne, Troškas, Jaunaduliena, Branti, Alsupes, Āža dzirnavas, Dārtiņa, Indrāni, Jauntirza, Kalvīši, Liepas, Mācītājmuiža, Peļņi, Vēverstiķi.

Ievērojamas personības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagastā darbojas Ažu HES.

Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tirzas ciemā atrodas Tirzas pamatskola.[8]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Pilsētu (blīvi apdzīvotu) un lauku (reti apdzīvotu) teritoriju iedzīvotāju skaits reģionos, pilsētās, novados un pagastos (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) – Teritoriālā vienība, Laika periods un Rādītāji». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 22 decembris 2022.
  3. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  4. Latviešu konversācijas vārdnīcas XXI. sējuma 42 987-42 990 slejas. Rīga: 1940.
  5. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  6. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  7. CSB
  8. Tirzas pamatskola. Vispārīga informācija.