Elzasas padomju republika
Elzasas padomju republika (franču: République alsacienne des conseils, vācu: Elsässische Räterepublik) bija padomju republika, kas tika proklamēta 1918. gada 10. novembrī Elzasas teritorijā (tagad Augšreinas un Lejasreinas departamenti) un pastāvēja līdz Francijas aneksijai.
Pēc Ķīles sacelšanās, kas bija sākums Novembra revolūcijai Vācijā, 15 000 jūrnieku no Elzasas un Lotringas, kas dienēja impērijas flotē, sāka atgriezties mājās. Lielākā daļa no viņiem ieradās Elzasā nākamajā dienā pēc Kurta Eisnera varas sagrābšanas un Minhenes padomes pagaidu valdības izveidošanas. Viņus sagaidīja milzīga demonstrācija, kas uzreiz pārauga mītiņā un beidzās ar Strādnieku un kareivju padomes proklamēšanu Strasbūras pilsētā 1918. gada 10. novembrī.
1918. gada 11. novembrī Strasbūras Padome sanāca Tiesu pilī, lai ievēlētu priekšsēdētāju. Tika pasludināta neatkarība no Berlīnes, ķeizara monarhijas gāšana un tautas varas nodibināšana republikā. Uz pilsētas sienām parādījās saukļi: "Mums nav nekā kopīga ar kapitāla valstīm. Mēs sakām: ne vāciešus, ne frančus, ne neitrāļus. Lai dzīvo pasaules revolūcija!".
1918. gada 21. novembrī Francijas karaspēks ienāca Strasbūrā. Francija atteicās atzīt Padomes varu par likumīgu, izvirzot ultimātu. Pēc nelielas vilcināšanās Padome paziņoja, ka šajos apstākļos, lai gan viņi nav sasnieguši politisko ideālu, viņi uzskata savu uzdevumu par izpildītu un atkāpās. Francijas okupācijas vara 22. novembrī paziņoja par Padomju atlaišanu, to dekrētu anulēšanu un Elzasas pievienošanu Francijai.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Elzasas padomju republika.
