Emigrācija

Japānas valdības plakāts, kas reklamē Dienvidameriku

Emigrācija (latīņu: emigratio — ‘izceļošana’) ir piespiedu vai brīvprātīga izceļošana no savas valsts. Par emigrāciju dēvē arī dzīvi ārzemēs šāda izceļotāja statusā un emigrantu kopumu kādā valstī. Savukārt bijušo emigrantu atgriešanās atpakaļ dzimtenē tiek saukta par reemigrāciju.

Emigrācija ir indivīda vai ģimenes patstāvīgs lēmums pārcelties uz citu valsti atšķirībā no piespiedu pārvietošanas — deportācijas. Emigrācijas iemesli ir karš, bads, nabadzība, politiskās represijas, etniskie konflikti, starpkonfesionālie konflikti, dabas un vides katastrofas, ģimenes atkalapvienošanās, diskriminācija (nacionālā, reliģiskā, sociālā u. c.), nespēja iegūt izglītību, profesiju, darbu, grūtības īstenot radošus, profesionālus, ekonomiskus un citus personiskos un ģimenes plānus. Emigrācija ir saistīta ar izbraukšanu no valsts, t.i., robežas šķērsošanu. Emigrācija atšķiras no īstermiņa ceļojumiem personīgiem vai darba mērķiem vai tūrisma ceļojumiem ar to, ka tā obligāti ietver pastāvīgās dzīvesvietas maiņu.

Emigranti ārpus savas etniskās dzimtenes veido diasporu.