Epifānija

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Epifānija (grieķu: ἐπιφάνεια, epipháneia — ‘atspīdēšana, atklāsme’) ir neliels, emocionāli bagāts prozas darbs, kas radies kā pēkšņa atklāsme, atziņa. Antīkajā literatūrā — himnisks dzejojums par godu dieviem.[1] Tās pēc žanriskās piederības būtu saucamas par dzejoļiem prozā. Epifāniju žanrs latviešu literatūrā ir dzejnieka Imanta Ziedoņa patents.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Vardnica.lv
  2. Ilona Karpenko, Mārīte Milzere. Literatūra 7. klasei. 1. daļa. Zvaigzne ABC, 2013. 37.-38. lpp.