Eratostens
| ||||||||||||||||
Eratostens (grieķu: Ἐρατοσθένης; dzimis 276. g. p.m.ē, miris 194. g. p.m.ē) bija sengrieķu matemātiķis, dzejnieks, atlēts, ģeogrāfs un astronoms.
Viņš bija pirmais, kas lietoja vārdu "ģeogrāfija" un definēja to tā, kā mēs to saprotam mūsdienās. Viņš arī izgudroja platuma un garuma sistēmu.
Viņš bija pirmais, kas aprēķināja Zemeslodes apkārtmēru (ar apbrīnojamu precizitāti), izmantojot savu mērīšanas sistēmu, kā arī pierādīja, ka zeme ir apaļa. Viņš pirmais aprēķināja zemes ass slīpumu (arī ar apbrīnojamu precizitāti). Iespējams, viņš arī aprēķināja attālumu no Saules līdz Zemei un izgudroja garo gadu. Viņš arī izveidoja pirmo Zemeslodes karti, izmantojot paralēles un meridiānus. Eratostens bija arī zinātniskās hronoloģijas dibinātājs. Viņš centās precizēt un izlabot galveno vēstures notikumu datumus sākot ar Trojas ieņemšanu.
Pēc dažiem avotiem viņa laikabiedri devuši viņam iesauku beta, no otrā grieķu alfabēta burta, jo viņš sevi pierādījis kā otrs labākais pasaulē gandrīz katrā nozarē.
Dzīve
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Eratostens piedzima mūsdienu Lībijas teritorijā. Viņš bija trešais bibliotekārs Lielajā Aleksandrijas bibliotēkā, kas bija zinātnes un mācību centrs sengrieķu pasaulē. Viņš nomira Aleksandrijā, kas tolaik bija Ēģiptes galvaspilsēta.
Eratostens studēja Aleksandrijā un apgalvoja, ka dažus gadus ir studējis arī Atēnās. 236. g. p.m.ē. Ptolemajs III nolīga viņu par bibliotekāru Aleksandrijas bibliotēkā. Viņš veica vairākus nozīmīgus atklājumus matemātikā un zinātnē un bija labs draugs Arhimēdam.
Eratostens ticēja, ka katrā tautā bija kaut kas slikts un kaut kas labs, un kritizēja Aristoteli par cilvēces iedalīšanu grieķos un barbaros un sludināšanu, ka grieķiem vajadzētu saglabāt savas rases tīrību. 195. g. p.m.ē. Eratostens kļuva akls. Viņš nomira 194. g. p.m.ē. 82 gadu vecumā.
Erastotena zemes apkārtmēra mērīšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Eratostens noteica zemes apkārtmēru nepametot Ēģipti. Viņš zināja, ka vasaras saulgriežos, pusdienlaikā Siēnā Saule bija zenītā, tieši virs galvas. Viņš izmērīja Saules leņķi savā dzimtajā pilsētā arī saulgriežos, pusdienlaikā un atklāja, ka tās leņķis ir par 1/50 daļu uz dienvidiem no zenīta. Pieņemot, ka Zeme bija apaļa (360°) un ka Aleksandrija bija tieši uz ziemeļiem no Siēnas, viņš secināja, ka attālumam no Aleksandrijas līdz Siēnai jābūt 1/50 daļai no zemes apkārtmēra. Viņš zināja, ka gadu laikā, paaudzēm ceļojot starp abām pilsētām, bija noskaidrojies, ka attālums starp tām ir 5000 stadiju jeb 927,7 kilometri. Attālums tika apstiprināts, izpētot laiku, kādā kamielis var nokļūt no Siēnas līdz Aleksandrijai. Viņš noapaļoja rezultātu līdz 700 stadijām uz 1 grādu, kas norāda, ka zemes apkārtmērs ir 252 000 stadiju. Tiek diskutēts par viņa lietoto stadiju lielumu. Grieķu stadija bija apmēram 185 metrus gara, kas nozīmētu 46 620 kilometrus lielu apkārtmēru, kurš no patiesā atšķiras par 16,3%. Taču, ja pieņem, ka viņš izmantoja ēģiptiešu stadiju, kas ir apmēram 157,5 metrus gara, tad viņa mērījumi dotu 39 680 kilometrus lielu apkārtmēru, kurš no patiesā atšķiras par 1,6%. Tomēr, ir neiespējami, ka Eratostens ieguva precīzus Zemes apkārtmēra mērījumus, viņa pieļauto kļūdu dēļ. Tāpēc viņš nevarēja izmantot ēģiptiešu stadiju.
Pirmskaitļi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Eratostens arī ierosināja vienkāršu algoritmu pirmskaitļu atrašanai. Šis algoritms ir zināms kā Eratostena siets.
Matemātikā Eratostena siets ir vienkāršs, sens algoritms jebkādu pirmskaitļu atrašanai.
Erastotena vārdā nosauktas vietas/objekti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Erastotens (krāteris) uz Mēness
- Eratostena pacēlums Vidusjūras austrumos
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Eratostens.- Eratostens PBS.org Arhivēts 2013. gada 28. decembrī, Wayback Machine vietnē. (angliski)
- Eratostena režģis kā vienkāršs algoritms (angliski)
- Kā grieķi noteica attālumu līdz Mēnesim un Saulei (angliski)
- Grieķu matemātiķu un Eratostena laikabiedru saraksts (angliski)
|