Ērihs Prībke (vācu: Erich Priebke; dzimis 1913. gada 29. jūlijā, miris 2013. gada 11. oktobrī) bija SS hauptšturfīrers (kapteinis) Trešā reiha Drošības policijas (Sicherheitspolizei) dienestā.
1944. gada 23. martā itāļu partizāni Romā no slēpņa nogalināja 33 SS militārās policijas karavīrus. Ādolfs Hitlers esot pieprasījis 10 itāļu nogalināšanu par katru nogalināto karavīru. Par šo cilvēku sarakstu sastādīšanu bija atbildīgs Drošības policijas komandieris Romā Herberts Kaplers. Sarakstā tika iekļauti 335 civiliedzīvotāji, kas bija ieslodzīti Romas cietumos. Daļa no viņiem bija pretošanās kustības dalībnieki, 75 — ebreji. 1944. gada 24. martā Ēriha Prībkes un Karla Hasa vadībā viņi tika pārvesti uz Ardeatīnu alām Romas pievārtē un nošauti.
Pēc kara ar katoļu bīskapa Aloīza Hūdala palīdzību Prībkem izdevās emigrēt uz Argentīnu, kur viņš nodzīvoja turpmākos 50 gadus. 1994. gadā American Broadcasting Company žurnālisti sadzina Prībkes pēdas. Prībke tika izdots Itālijai, kur notika vairākas tiesas prāvas, līdz Prībke tika notiesāts uz mūžu, vecuma un veselības stāvokļa dēļ arestu pavadot mājās. Pēc nāves Prībke tika apglabāts slepenā vietā, jo ieplānoto bēru ceremoniju traucēja protestētāji.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ērihs Prībke.
