Ernests Aistars

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Ernests Aistars
Ernests Anševics
Ernests Aistars
Personīgā informācija
Dzimis 1899. gada 16. septembrī
Užavas pagasts, Kurzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1998. gada 22. jūlijā (98 gadi)
Čikāga, Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Tautība latvietis

Ernests Aistars arī Aisters (1899—1998) bija latviešu pedagogs un rakstnieks. Pēc došanos bēgļu gaitās Vācijā un ASV uzrakstīja divpadsmit romānu.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1899. gada 16. septembrī kā Ernests Anševics Užavas pagasta Sārnates Tomdēlos. Studēja filozofiju un baltu filoloģiju Latvijas Universitātes Filoloģijas nodaļā. Strādāja par skolotāju Ludzā, Dobelē (1927), Aglonā, Jaunjelgavā un Jelgavas Hercoga Pētera ģimnāzijā. Bija pasniedzējs Rīgas, Jelgavas un Cēsu skolotāju institūtos. Uzrakstīja monogrāfiju "Sejas aiz maskām" par Ādolfu Ersu (1936).

Otrā pasaules kara beigās 1944. gadā devās bēgļu gaitas uz Vāciju, kur bija Ausekļa Latviešu ģimnāzijas direktors Hohfeldas baltiešu bēgļu nometnē pie Augsburgas. Tur sacerēja savu pirmo romānu "Sirēna" (1949), kurā jūtama norvēģu rakstnieka Knuta Hamsuna ietekme. , Pēc pārcelšanās uz ASV strādāja Čikāgas preču stacijā par ratiņstūmēju, vēlāk par grāmatvedi, līdztekus tam rakstīja romānus latviešu valodā. Bija skolotājs Gaŗezera Latviešu vidusskolā Mičiganas pavalstī.[1] Viņa pēdējo romānu "Šoreiz ar īsto" izdeva 1987. gadā, kad autoram bija jau 87 gadi.

Miris 1998. gada 22. jūlijā ASV. Viņa dēls Viestarts Aistars (1927) ir gleznotājs, mazmeita Zinta Aistars (1957) ir rakstniece.[2]

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Izjūtas estētika
  • Sejas aiz maskas (1936)
  • Latviešu domraksti
  • Vēju saucējs (1946)
  • Sirēna (1949)
  • Plosti (1952)
  • Sapnis saules logā (1960)
  • Aiza (1963)
  • Tu ienāci naktī (1967)
  • Evita (1970)
  • Zvaigznes un zeme (1972)
  • Goda Diena (1973)
  • Adatas ēnā (1975)
  • Savā zemē (1978)
  • Gaismu Sauca (1980)
  • Sāksim vēlreiz (1985)
  • Šoreiz ar īsto (1987)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Stāsts "Pīlīte" "Jaunā Gaita" nr. 219, 1999. gada decembrī
  2. Zinta Aistars 2013. gada 15. jūlijā