Ernests Aistars

Vikipēdijas lapa
Ernests Aistars
Ernests Anševics
Ernests Aistars
Personīgā informācija
Dzimis 1899. gada 16. septembrī
Užavas pagasts, Kurzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1998. gada 22. jūlijā (98 gadi)
Čikāga, Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Tautība latvietis

Ernests Aistars arī Aisters (1899—1998) bija latviešu pedagogs un rakstnieks. Pēc došanās bēgļu gaitās Vācijā un ASV uzrakstīja divpadsmit romānu.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1899. gada 16. septembrī kā Ernests Anševics Užavas pagasta Sārnates Tomdēlos. Studēja filozofiju un baltu filoloģiju Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātē. Strādāja par skolotāju Ludzā, Dobelē (1927), Aglonā, Jaunjelgavā un Jelgavas Hercoga Pētera ģimnāzijā. Bija pasniedzējs Rīgas, Jelgavas un Cēsu skolotāju institūtos. Uzrakstīja monogrāfiju "Sejas aiz maskām" par Ādolfu Ersu (1936).

Otrā pasaules kara beigās 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju, kur bija Ausekļa Latviešu ģimnāzijas direktors Hohfeldas baltiešu bēgļu nometnē pie Augsburgas. Tur sacerēja savu pirmo romānu "Sirēna" (1949), kurā jūtama norvēģu rakstnieka Knuta Hamsuna ietekme. Pēc pārcelšanās uz ASV strādāja Čikāgas preču stacijā par ratiņstūmēju, vēlāk par grāmatvedi, līdztekus tam rakstīja romānus latviešu valodā. Bija skolotājs Gaŗezera Latviešu vidusskolā Mičiganas pavalstī.[1] Viņa pēdējais romāns "Šoreiz ar īsto" izdots 1987. gadā, kad autoram bija jau 87 gadi.

Miris 1998. gada 22. jūlijā ASV. Viņa vecākais dēls Viestarts Aistars (1927) un jaunākais dēls Jānis Aistars (1938) ir gleznotāji. Jānis Aistars ir arī rakstnieks, un mazmeita Zinta Aistars (1957) ir rakstniece.[2]

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Iejūtas aistētika (1931)
  • Sejas aiz maskām (1936)
  • Latviešu domraksts (1937)
  • Vēju saucējs (1946)
  • Sirēna (1949)
  • Plosti (1952)
  • Sapnis saules logā (1960)
  • Aiza (1963)
  • Tu ienāci naktī (1967)
  • Evita (1970)
  • Zvaigznes un zeme (1972)
  • Goda Diena (1973)
  • Adatas ēnā (1975)
  • Savā zemē (1978), saņemta PBLA Kultūras fonda balva 1979. gadā [3]
  • Gaismu Sauca (1980)
  • Sāksim vēlreiz (1985)
  • Šoreiz ar īsto (1987)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Stāsts "Pīlīte" "Jaunā Gaita" nr. 219, 1999. gada decembrī
  2. Zinta Aistars 2013. gada 15. jūlijā
  3. Tilti I: Latviešu mītnes zemju prozas antoloģija. Rīga : Mansards. 2009. 613. lpp. ISBN 9789984812335.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

https://www.literatura.lv/lv/person/Ernests-Aistars/872101