Ernests Johans Bīnemanis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Ernests Johans Bīnemanis
Ernst Johann Bienemann
Personīgā informācija
Dzimis 1753. gada 27. janvārī
Blankenfeldes muiža, Kurzemes un Zemgales hercogiste (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1806. gada 17. februārī (53 gadi)
Valsts karogs: Krievijas Impērija Gatčina, Krievijas impērija
Tautība latvietis
Nodarbošanās mehāniķis, skolotājs
Gaisa balona palaišana

Ernests Johans Bīnemanis (1753-1806) bija latviešu cilmes izgudrotājs, Academia Petrina mehāniķis (1778—1788), skolotājs. Izgatavoja astronomijas instrumentus, globusus, aerostatus un zibensnovedējus.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1753. gada 27. (16.) janvārī Vilces pagasta Blankenfeldes muižas pavāra Ērmaņa un viņa sievas Līzes ģimenē. Viņa tēvs pēc brīvlaišanas pieņēma Bīnemaņa uzvārdu un pārcēlās uz dzīvi Jelgavā. Ernests Johans Bīnemanis mācījās Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas skolā, no 1775. līdz 1778. gadam bija viens no pirmajiem Pētera akadēmijas studentiem (imatrikulēts ar kārtas numuru 2). Pēc akadēmijas beigšanas viņš strādāja par profesora Vilhelma Beitlera palīgu, konstruēja astronomijas instrumentus, globusus un mašīnu modeļus. 1779. gadā Londonā papildināja savas zināšanas mehānikā un matemātikā.

Jau pāris gadu pēc sensacionālajiem brāļu Mongolfjē lidojumiem Francijā 1785. gada 26. jūnijā notika viņa izgatavotā aerostata pirmā publiskā demonstrēšana Jelgavā. Tas bija apmēram 54 cm diametrā ar uzrakstu Vivat P. et D.! Et Mitavia missus sum die XXVI to mensis Junii MDCCLXXXV (latīniski - "Lai dzīvo Kurzemes un Zemgales hercogs Pēteris Bīrons un viņa sieva hercogiene Doroteja! No Jelgavas esmu palaists 1785. gada 26. jūnijā"). 1785. gada oktobrī viņš palaida gaisa balonu apmēram divu metru diametrā, bet 1786. gada 26. jūnijā ar ūdeņradi pildītu balonu 5,2 m diametrā ar uzrakstu "Tas dodas uz zvaigznēm".[1] 1786. gada 28. aprīlī viņš veica arī publiskus elektrības demonstrējumus un reklamēja paša izgudrotos zibensnovedējus.

Sakarā ar apsūdzību nepiedienīgās attiecībās 1788. gadā hercogs Pēteris atlaida Bīnemani no darba akadēmijā un viņš kļuva par Jelgavas pilsētas skolas kantoru (priekšdziedātāju) un baznīcas ērģelnieku. 1792. gadā izdeva Bīnemaņa no angļu valodas tulkoto viņa drauga Jelgavas mehāniķa Džozefa Mēdžera uzrakstīto brošūru par pilsētas ūdensvada modernizēšanas projektu.[2]

Pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes inkorporācijas Krievijas impērijā E. J. Bīnemanis pārcēlās uz Pēterburgu, strādāja par uzraugu Petrozavodskas pogu rūpnīcā. 1801. gadā atgriezās Pēterburgā, kur bija mājskolotājs, vēlāk skolotājs Gatčinas pilsētas skolā.

Miris 1806. gada 17. februārī Gatčinā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. altius.lv
  2. Stradiņš J. Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2009., 287 lpp.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]