Vilhelms Gotlībs Frīdrihs Beitlers
| ||||||||||||||
Vilhelms Gotlībs Frīdrihs Beitlers (Wilhelm Gottlieb Friedrich Beitler, 1745-1811) bija vācu matemātiķis Academia Petrina matemātikas profesors (1775—1811), astronomiskās observatorijas dibinātājs (1783).
Pazīstams ar savām publikācijām par Jelgavas ģeogrāfiskajām koordinātēm (1784), par Merkura pāriešanu Saules diskam (1786), par Jupitera pavadoņiem.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1745. gada 14. februārī Reitlingenē. Studēja tieslietas un matemātiku Tībingenes Universitātē, 1767. gadā ieguva Dr. jur. grādu un sāka strādāt Virtembergas hercoga galma tiesas arhīvā, tad bija mājskolotājs Polijā. 1773. gadā Beitlers Berlīnē iepazinās ar Jelgavas Pētera akadēmijas idejas autoru profesoru J. G. Zulceru, pēc kura ieteikuma viņš 1775. gadā sāka strādāt par matemātikas profesoru Jelgavā. Atkārtoti bija ģimnāzijas prorektors (1777-1778, 1785—1786, 1795—1797).
Drīz pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes inkorporācijas Krievijas Impērijā 1795. gadā viņu ievēlēja par Pēterburgas Zinātņu akadēmijas goda locekli. 1801. gadā viņu iecēla par jaundibināmās Jelgavas Universitātes matemātikas profesoru, viņš palika Jelgavā arī tad, kad jauno universitāti atvēra Tērbatā.
Miris 1811. gada 12. septembrī Jelgavā.
Darbi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Nova analysis æquationum cubicarum (1778)
- Von den Planeten unseres Sonnensystems (1811)
|