Ernests Sniķeris

Ernests Sniķeris (1886—1944) bija latviešu inženieris un sabiedrisks darbinieks.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1886. gada 21. maijā Piltenē namdara ģimenē. Mācījās Piltenes draudzes skolā un Ventspils pilsētas skolā, 1906. gadā absolvēja Liepājas biržas komercskolu. 1912. gadā ar inženiera tehnologa grādu absolvēja studijas Rīgas Politehniskajā institūtā. Tanī pašā gadā uzsāka darbu Liepājā Liepājas drāšu fabrikā kā elektrotehniskās nodaļas vadītājs. Darbojas Liepājas latviešu biedrībā. Pirmā Pasaules kara laikā 1915. gadā devās bēgļu gaitās uz Tallinu, kuģu būvētavā strādāja par galvenos elektroinženieri un bija vietējās latviešu bēgļu komitejas priekšsēdētājs.

1920. gadā atgriezās Liepājā, strādāja Liepājas drāšu fabrikā, bija Liepājas latviešu biedrības valdes loceklis. 1935. gadā iecelts par Latvijas aerokluba Liepājas aviācijas skolas priekšnieku, kuru noorganizēja un vadīja līdz 1937. gada sākumam.

1941. gada 14. jūnija deportācijas laikā viņu kopā kopā ar sievu Annu un jaunākajiem bērniem Ivaru un Ināru izsūtīja uz Sibīriju un nometināta Krasnojarskas apgabalā. Miris izsūtījumā 1944. gadā.^[1]