Ernests Sniķeris

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Ernests Sniķeris (1886—1944) latviešu inženieris un sabiedrisks darbinieks. Dzimis 1886. gada 21. maijā, Piltenē namdara ģimenē. Apmeklējis Piltenes draudzes skolu un Ventspils pilsētas skolu, pēc kuras beigšanas iestājies Liepājas biržas pamatskolā. To beidzis 1906. gadā. 1912. gadā ar inženiera tehnologa grādu beidzis Rīgas Politehnisko institūtu. Tanī pašā gadā uzsācis darbu Liepājā Liepājas drāšu fabrikā kā elektrotehniskās nodaļas vadītājs. Darbojas Liepājas latviešu biedrībā. Pirmā Pasaules kara laikā strādājis Tallinas kuģu būvētavā kā galvenais elektroinženieris. Šai laikā vadījis latviešu bēgļu komiteju kā tās priekšsēdētājs.

1920. gadā atgriezies Liepājā, turpinot darbu Liepājas drāšu fabrikā, kā arī ir Liepājas latviešu biedrības valdes loceklis. 1935. gadā iecelts par Latvijas aerokluba Liepājas aviācijas skolas priekšnieku, kuru noorganizējis un vadījis līdz 1937. gada sākumam.

1937. gadā apbalvots ar Trīszvaigžņu ordeņa 4. šķiru.

1941. gadā 14. jūnijā represēts, kopā ar sievu Annu un jaunākajiem bērniem Ivaru un Ināru. Ģimene nometināta Krasnojarskas apgabalā. Pats Ernests Sniķeris miris izsūtījumā 1944. gadā.[1]

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Kurzemes Vārds 1937. gada 20. jūnijs

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Uzvārdi - Sniķeris Ernests :: irLiepāja». www.irliepaja.lv. Skatīts: 2018-05-02.