Piltene

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Piltene
pilsēta
Piltenes pilsdrupas un baznīca
Karogs: Piltene
Karogs
Ģerbonis: Piltene
Ģerbonis
Piltene (Latvija)
Piltene
Piltene
Koordinātas: 57°13′31″N 21°40′33″E / 57.22528°N 21.67583°E / 57.22528; 21.67583Koordinātas: 57°13′31″N 21°40′33″E / 57.22528°N 21.67583°E / 57.22528; 21.67583
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Ventspils novads
Pilsētas tiesības kopš 1557. gada
Vēsturiskie
nosaukumi
vācu: Pilten
poļu: Piltyń
Platība
 • Kopējā 14,2 km2
Augstums 5 m
Iedzīvotāji (01.01.2016.)[1]
 • kopā 964
 • blīvums 67,9/km²
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-3620
Piltene Vikikrātuvē

Piltene ir sena pilsēta Kurzemes ziemeļu daļā, Ventspils novadā, pie Zvirbuļupes ietekas Ventas upes vecajā gultnē - Vecventā. Slavena ar to, ka savā laikā ir bijusi Kurzemes bīskapijas galvenā pilsēta un tās pēdējā bīskapa un vienīgā Livonijas karaļa Magnusa pēdējā rezidence 16. gadsimtā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirms 13. gadsimta, vēl pirms Ventspils dibināšanas, Piltene veidojās kā Ventas lejteces galvenā tirdzniecības vieta, drošā attālumā no Baltijas jūras sirotāju (vikingu) tieša uzbrukuma draudiem. Līdzīgā veidā veidojās senās upju ostas Daugmalē, Jelgavā, Grobiņā un Turaidā. Iespējams arī, ka vecā kuršu osta atradusies pie Lagzdīnes pilskalna. Ap 1220. gadu, pēc nepierādītām hipotēzēm un tautas teikām, Dānijas karalis Valdemārs II (1170-1241) licis Piltenē uzbūvēt pili. Ir zināms, ka šajā laikā dāņu karaspēks karaļa Valdemāra II vadībā tika iekaroja Tallinu (1219), bet Zobenbrāļu ordenis iekaroja Sāmsalu (1227). 1230. gadā kuršu ķēniņa Lamekina līgumā ar Romas pāvesta sūtni Alnas Balduīnu latīņu valodā pieminēta kiligunda Langis, kas atbilst mūsdienu Landzei, atrodas pāris km attālumā no Piltenes. 1309. gadā pirmo reizi tika pieminēta Kurzemes bīskapa Burharda (Burchard) (1300-1311) Piltenes pils, kurā atradusies bīskapa kanceleja un soģa (Stiftsvogt) sēdeklis. 1330. gadā lietuviešu karaspēks aplencis pili, bet nespēja to ieņemt. Ap pili bijis miestiņš (suburbium). 1350. gadā Pilteni piemeklēja mēra epidēmija.

Pēdējā Kurzemes un Sāmsalas bīskapa Magnusa ģerbonis.

1557. gadā Piltenei piešķīra Rīgas pilsētas tiesības un tiesas varu pēc Aizputes, Kuldīgas un Ventspils namnieku parauga. 1559. gadā Dānijas karalis Frīdrihs II no Kurzemes un Sāmsalas bīskapa Jāņa IV Minhauzena (Johannes von Münchhausen) nopirka viņa tiesības uz Sāmsalu, bet pēc tam 1560. gada maijā no koadjutora Ulriha Bēra, kuram saskaņā ar kanoniskajām tiesībām pēc bīskapa nāves vai atteikšanās būtu jākļūst par jauno Kurzemes bīskapu, atpirka arī Kurzemes bīskapa tiesības par labu savam jaunākajam brālim Magnusam (Magnus Herzog von Holstein). 1578. gadā pēc zaudētās cīņas par Livonijas karalistes izveidi Krievijas cara Ivana IV vasaļatkarībā, Magnuss apmetās Piltenē kā pēdējais luterticīgais Kurzemes bīskaps. 1579. gadā Magnuss padevās Polijas virskundzībai. 1583. gadā Bīskaps Magnuss, neatstādams mantiniekus, mira Piltenē. Līdz ar to Kurzemes bīskapijas pastāvēšanu uzskata par izbeigušos. 1585. gadā pēc tā sauktā "Piltenes mantojuma kara" (Kronborgas miera līgums) Dānija pilnībā atteicās no bijušās Kurzemes bīskapijas teritorijas par labu Polijai-Lietuvai.

1617. gadā Kurzemes bīskapija tika pārvērsta par autonomu Piltenes apgabalu Polijas-Lietuvas pakļautībā. Visa administratīvā vara pārgāja Aizputei. 1585. gadā pils inventarizācijas akti uzrāda tās izpostīto stāvokli. 1621. gadā tika pieminēts, ka pils ir pa pusei sagruvusi, savukārt ap 1750. gadu sagāzās pēdējā pils apdzīvojamā daļa.[2]

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaits
Gads Iedz.   ±% g.p.  
1797 335 —    
1863 1 326 +2.11%
1881 1 380 +0.22%
1897 1 509 +0.56%
1920 912 −2.17%
1925 919 +0.15%
Gads Iedz.   ±% g.p.  
1930 788 −3.03%
1935 737 −1.33%
1941 697 −0.93%
1970 590 −0.57%
1979 921 +5.07%
2011 1 076 +0.49%

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piltenes kopskats ar pilsdrupām un baznīcu (pēc 1750. gada)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.
  2. Piltene (Pilten), tournet.lv

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]