Esekibo
- Šis raksts ir par upi Dienvidamerikā. Par Venecuēlas un Gajānas strīdus teritoriju skatīt rakstu Esekibo (strīdus teritorija).
Esekibo | |
---|---|
Izteka | Akarai grēda 1°25′02″N 58°59′54″W / 1.41722°N 58.99833°W |
Ieteka | Atlantijas okeāns 7°02′N 58°27′W / 7.033°N 58.450°WKoordinātas: 7°02′N 58°27′W / 7.033°N 58.450°W |
Baseina valstis | ![]() ![]() |
Caurteces valstis | ![]() |
Garums | 1014 km |
Iztekas augstums | 250 m |
Ietekas augstums | 0 m |
Vidējā caurtece | 5136 m³/s (grīva) |
Baseina platība | 156 828 km² |
Galvenās pietekas | Kujuni |
![]() |
Esekibo (angļu: Essequibo River) ir upe Dienvidamerikā, Gajānas lielākā upe.[1] Sākas Arakai grēdā Gvajānas plakankalnē, plūst ziemeļu virzienā pa plašu lietusmežu un savannu reģionu. Ieplūst Atlantijas okeānā rietumos no Džordžtaunas. Lielākās pietekas ir Kujuni, Rupununi un Potaro (uz tās atrodas Kajetura ūdenskritums). Krasti mazapdzīvoti, vienīgā nozīmīgā apdzīvotā vieta ir Bartika netālu no grīvas. Kuģojama no grīvas 80 km garumā. Upes vidustecē Ivokramas meža nacionālais parks.
Pirmie no eiropiešiem upes grīvu 1498. gadā atklāja spāņu ekspedīcija Huana de Eskivela (Juan de Esquivel) vadībā; upe nosaukta viņa vārdā. Pirmo eiropiešu apmetni upes krastos 1615. gadā nodibināja holandieši. Gajānas daļa uz rietumiem no Esekibo upes ir strīdus teritorija ar Venecuēlu.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Esekiba». Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 202. lpp.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Esekibo.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
|