Nikolass Maduro
| Nikolass Maduro Nicolás Maduro | |
|---|---|
.jpeg) Nikolass Maduro 2022. gadā | |
| Venecuēlas prezidents[P 1] | |
|
Amatā 2013. gada 5. marts — 2026. gada 3. janvāris | |
| Viceprezidents (i) | Delsija Rodrigesa |
| Priekštecis | Ugo Čavess |
| Venecuēlas Apvienotās sociālistiskās partijas prezidents | |
|
Amatā 2013. gada 5. marts — 2026. gada 3. janvāris | |
| Priekštecis | Ugo Čavess |
| Venecuēlas viceprezidents | |
|
Amatā 2012. gada 13. oktobris — 2013. gada 5. marts | |
| Prezidents | Ugo Čavess |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1962. gada 23. novembrī Karakasa, Venecuēla |
| Paraksts |
 |
Nikolass Maduro Moross (spāņu: Nicolás Maduro Moros; dzimis 1962. gada 23. novembrī) ir politiķis, Venecuēlas prezidents un Venecuēlas Apvienotās sociālistiskās partijas prezidents.
1983. gada Venecuēlas prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā bija sociālistu prezidenta amata pretendenta Hosē Visentes Rangela miesassargs.[1]
1980. gados sāka politisko karjeru. No 2000. gada augusta līdz 2006. gada augustam Maduro bija Nacionālās asamblejas deputāts, pusotru gadu bija arī parlamenta prezidents. Pēc tam līdz 2013. gada janvārim pildīja ārlietu ministra amata pienākumus. 2012. gada oktobrī kļuva par Venecuēlas viceprezidentu. Amatā bijis līdz tālaika valsts vadītāja Ugo Čavesa nāvei 2013. gada 5. martā, kad kļuva par pagaidu prezidentu.[2]
Prezidenta amatā oficiāli ievēlēts 2013. gada 14. aprīlī.[3][4] 2018. gada 20. maijā pretrunīgi vērtētās vēlēšanās ievēlēts prezidenta amatā uz otro termiņu,[5] 2024. gada 28. jūlijā uz trešo termiņu. Abas šīs vēlēšanas liela daļa pasaules valstu neatzina par brīvām un aizklātām.
Pēc tam, kad 2015. gadā ievēlētais, pret Maduro noskaņotais parlaments – Nacionālā asambleja – uzsāka virzību par Maduro atcelšanu no amata, Maduro sekotāju kontrolētais Augstākais Tieslietu Tribunāls (TSJ) sāka ierobežot parlamenta pilnvaras, kas noveda pie konstitucionālās krīzes 2017. gadā un jauna masu protestu viļņa, līdz Tribunāls pēc laika atcēla lielāko daļu ierobežojumu. Tajā pašā gadā Maduro centās apiet parlamentu, izmainot valsts konstitūciju. 2018. gadā parlaments neatzina vēlēšanu oficiālos rezultātus un kā pagaidu prezidentu ievēlēja Nacionālās asamblejas priekšsēdētāju Huanu Gvaido.[6] No 2018. līdz 2023. gadam daļa valstu par likumīgi ievēlēto prezidentu (ieskaitot Latviju) uzskatīja Gvaido, daļa - Maduro.[7][8]
Pēc 2024. gada vēlēšanām, kurās formāli uzvarēja Maduro, bet neatkarīgo novērotāju vērtējumā – opozīcijas kandidāts Edmundo Gonzaless, kurš startēja Maduro režīma vadītās Nacionālās vēlēšanu padomes (CNE) diskvalificētās opozīcijas līderes Marijas Korinas Mačado vietā – atkal par Venecuēlas likumīgo prezidentu uzskata vairāk par vienu politiķi un izcēlās jauns protestu vilnis.[9]
2026. gada 3. janvārī, ASV gaisa uzbrukuma laikā, Maduro saņēma gūstā.[10][11][12] Venecuēlas Augstākā tiesa par pagaidu prezidenti iecēla viceprezidenti Delsiju Rodrigesu.[13]
Piezīmes un atsauces
[labot | labot pirmkodu]Piezīmes
[labot | labot pirmkodu]- ↑ Rīcībnespējīgs kopš 2026. gada 3. janvāra. Daļa valstu kā likumīgo prezidentu atzīst Edmundo Gonzalesu kopš 2025. gada 10. janvāra.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ "Nicolás Maduro a la cabeza de la revolución" Arhivēts 2014. gada 29. novembrī, Wayback Machine vietnē. (in Spanish). Últimas Noticias. 9 December 2012.
- ↑ «Venezuela's vice president sworn in as interim president». CNN. Skatīts: 2013. gada 16. aprīlī.
- ↑ William Neuman. «Venezuelans Elect Maduro to Succeed Chávez». The New York Times, 2013. gada 15. aprīlī. Skatīts: 2013. gada 16. aprīlī.
- ↑ «Par Venecuēlas prezidentu ievēlēts Nikolass Maduro». Tvnet.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 16. aprīlī. Skatīts: 2013. gada 16. aprīlī.
- ↑ Hardijs Ventnieks. «Pēc Maduro pārvēlēšanas Venecuēlai var draudēt jaunas sankcijas». lsm.lv, 2018. gada 21. maijā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 22. maijā. Skatīts: 2018. gada 16. jūnijā.
- ↑ «ES dalībvalstis vairs neuzskata Gvaido par Venecuēlas pagaidu prezidentu». Ārvalstīs (latviešu). Skatīts: 2026-01-05.
- ↑ Edgars Rinkēvičs. «Rinkēvičs, Edgars "Latvia recognises and supports Mr. Juan Guaidó, President of the democratically elected National Assembly, as President ad interim of #Venezuela. We call for free, fair and democratic presidential elections @jguaido".». Twitter, 2019-02-04.
- ↑ «Joint declaration on #Venezuela - Ministry of Foreign Affairs of Poland». X (formerly Twitter). Skatīts: 2026-01-05.
- ↑ lvportals.lv. «Marijai Korinai Mačado un Edmundo Gonzalesam Urrutijam piešķirta 2024. gada Saharova balva - LV portāls». lvportals.lv (latviešu). Skatīts: 2026-01-05.
- ↑ ASV karaspēks veicis uzbrukumu Venecuēlai, Tramps paziņojis par prezidenta Maduro sagūstīšanu lsm.lv 2025. gada 3. janvārī
- ↑ «The New York Times». www.nytimes.com. Skatīts: 2026. gada 3. janvāris.
- ↑ «Trump says Venezuela's Maduro captured after strikes» (angļu). Reuters. Skatīts: 2026-01-03.
- ↑ Venecuēlas Augstākā tiesa ieceļ Rodrigesu par pagaidu prezidenti lsm.lv 2026. gada 4. janvārī
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Nikolass Maduro.- Biogrāfija Arhivēts 2015. gada 13. aprīlī, Wayback Machine vietnē. (spāņu)
 | Šī politiķa biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||
|