Estere Megi
| ||||||||||
| ||||||||||
Mūzikas portāls / Mūzikas vikiprojekts  |
||||||||||
Estere Megi (igauņu: Ester Mägi, dzimusi 1922. gada 10. janvārī, mirusi 2021. gada 14. maijā) bija igauņu komponiste.
Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Estere Megi 1952. gadā absolvēja Tallinas Valsts konservatoriju profesora Marta Sāra klasē un 1951.-1954. gadā turpināja studijas Maskavas Konservatorijā pie profesora Visariona Šebalina aspirantūrā vienā laikā ar komponistu Veljo Tormisu.[1][2][3]
Pēc atgriešanās no Maskavas 1954. gadā Estere Megi sāka pasniegt mūzikas teoriju Tallinas Konservatorijā — galvenokārt analīzes un kontrapunkta kursus. 1977. gadā viņa kļuva par asociēto profesori un turpināja pasniegt lekcijas līdz pat aiziešanai pensijā 1984. gadā. 1999. gadā Igaunijas Mūzikas un teātra akadēmija viņai piešķīra goda doktora grādu.[1][2] Megi nomira 2021. gada maijā 99 gadu vecumā.[4][5]
Daiļrade[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Viņas kompozīcijas daiļrade ir apjomīga un pārstāv visus žanrus, sākot no kamermūzikas un vokālās mūzikas līdz kormūzikai un augsti novērtētiem simfoniskiem darbiem. Daudzus viņas darbus iedvesmojusi igauņu tautas mūzika. Jau pirmajos 50. gadu darbos ir jūtama nacionālā romantisma klātbūtne. Sešdesmito gadu mūzikā pastiprinās igauņu tautas mūzikas ietekme — diatoniskās formas un īsu motīvu variēšana. No 60. gadu beigām Megi daiļradi sāk bagātināt modernisma iezīmes — politonalitāte un paplašināta tonalitāte, krāsaina harmonija un satraukta ritmika. No 80. gadiem parādās stilizācijas elementi.[1]
Starp viņas pazīstamākajiem darbiem ir Klaviersonāte (1949), Klaviertrio fa minorā (1950), Klavierkoncerts (1953), Vijolkoncerts (1958), Simfonija (1968), Variācijas klavierēm, klarnetei un kamerorķestrim (1972), Bukoolika orķestrim (1983) un Vespera vijolei un klavierēm/orķestrim (1990, 1998. gadā aranžēta stīgām).
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 1,2 «Mägi, Ester | Estonian Music Information Centre». www.emic.ee. Skatīts: 2024-04-19.
- ↑ 2,0 2,1 «Ester MÄGI». web.archive.org. 2012-09-14. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-09-14. Skatīts: 2024-04-19.
- ↑ Kersti Inno. «Kummardus Eesti muusika grand lady'le» (Estonian). Äripäev, 2007. gada 12. janvāris.
- ↑ Suri helilooja Ester Mägi
- ↑ Arvo Pärt, Nora Pärt. «Grand old lady of Estonian music Ester Mägi dies». Arvo Pärt Centre, 2021. gada 14. marts. Skatīts: 2021. gada 10. septembris.