Pāriet uz saturu

Estergomas bazilika

Vikipēdijas lapa
Estergomas bazilika
Estergomas bazilika
Estergomas bazilika (Ungārija)
Estergomas bazilika
Estergomas bazilika
Estergomas bazilika (Eiropa)
Estergomas bazilika
Estergomas bazilika
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Karogs: Ungārija Ungārija, Estergoma
Koordinātas 47°47′56″N 18°44′11″E / 47.798889°N 18.736389°E / 47.798889; 18.736389Koordinātas: 47°47′56″N 18°44′11″E / 47.798889°N 18.736389°E / 47.798889; 18.736389
Piederība konfesijai Romas katoļu baznīca
Statuss baznīca
Arhitektūras apraksts
Arhitektūras stils neoklasicisms
Celtniecības sākums 1822
Celtniecības beigas 1869

Primāta Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesbraukšanas un Svētā Adalberta bazilika (ungāru: Nagyboldogasszony és Szent Adalbert prímási főszékesegyház) jeb Estergomas bazilika ir 19. gadsimtā celta Romas katoļu katedrāle, kas atrodas Ungārijas pilsētā Estergomā Donavas upes labajā krastā. Estergomas arhibīskaps vienlaikus ir arī Ungārijas katoļu baznīcas primāts.

Estergomas bazilika ir visaugstākā celtne un vislielākā baznīca Ungārijā. Tā ir 118 metrus gara, 49 metrus plata un 100 metrus augsta. Atrodas pakalnā pie Donavas, kas vēl vairāk vizuāli palielina tās izmērus.

Pirmo baznīcu Estergomas bazilikas vietā starp 1001. un 1010. gadu uzcēla Svētais Ištvāns. Tā tika veltīta Svētajam Adalbertam un bija pirmā kristiešu baznīca valstī. Gadsimtiem ejot, baznīca vairākkārt tika nopostīta, tomēr vienmēr atjaunota līdz 1543. gadā Estergomu ieņēma turki un gandrīz pilnīgi iznīcināja baznīcu. Rezultātā Estergomas arhibīskaps pārcēla rezidenci uz Trnavu mūsdienu Slovākijā. 1820. gadā tomēr tika pieņemts lēmums Estergomā uzsākt milzīgas katedrāles celtniecību, kura tika pabeigta 1856. gadā.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]