Etilēnoksīds
Etilēnoksīds | |
---|---|
Etilēnoksīda struktūrformula Etilēnoksīda molekulas modelis | |
Ķīmiskā formula | C2H4O |
Molmasa | 44,05 g/mol |
Blīvums | 899 kg/m3 |
Kušanas temperatūra | 161 K (-112,1 °C) |
Viršanas temperatūra | 283,5 K (10,4 °C) |
Etilēnoksīds (etilēna oksīds, oksirāns, epoksietāns, C2H4O) ir bezkrāsaina, degtspējīga, relatīvi viegli sašķidrināma gāze ar saldenu smaržu un narkotisku iedarbību. Tas ir vienkāršākais cikliskais ēteris un ir ķīmiski visai aktīvs. Etilēnoksīds ir vienkāršākais epoksīds. Epoksīdi ir cikliskie ēteri ar trīslocekļu ciklu.
Iegūšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Rūpnieciski etilēnoksīdu iegūst, oksidējot etilēnu ar skābekli, katalizatora (sudrabs) klātienē, ~1-2 MPa spiedienā, pie ~200-300 °C:
2CH2=CH2 + O2 → C2H4O
Etilēnoksīdu iespējams iegūt arī 2-hloretanola (ClCH2CH2OH) reakcijā ar sārmu.
Īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Oksirānam reaģējot ar amonjaku, analoģiski kā ar ūdeni, veidojas etanolamīns, dietanolamīns un trietanolamīns.
Izmantošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Oksirānu lieto par izejvielu etilēnglikola ražošanai (reakcija ar ūdeni), kā arī, lai iznīcinātu baktērijas. Tā kā etilēna oksīds labi deg, to dažreiz lieto aviācijas bumbām (FAE).
Epoksīdus ar lielāku molmasu (kam epoksīda grupa atrodas garākas virknes galā), lieto par monomēriem.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Etilēnoksīds.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
|
|