Īstie augstākie vēži
| Īstie augstākie vēži Eumalacostraca (Grobben, 1892) | |
|---|---|
 Platspīļu vēzis (Astacus astacus) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Posmkāji (Arthropoda) |
| Apakštips | Vēžveidīgie (Crustacea) |
| Klase | Augstākie vēži (Malacostraca) |
| Apakšklase | Īstie augstākie vēži (Eumalacostraca) |
| Iedalījums | |
| |
 Īstie augstākie vēži Vikikrātuvē | |
Īstie augstākie vēži (Eumalacostraca) ir augstāko vēžu (Malacostraca) apakšklase. Šajā grupā ir visplašāk pazīstamie vēžveidīgo pārstāvji — krabji, omāri, garneles, upes vēži u.c. Šīs klases pārstāvji fosilā veidā ir zināmi jau no devona. Šajā apakšklasē ir lielākā daļa augstāko vēžu, apmēram 40 000 sugu.[1][2] Latvijā konstatētas ap 50 sugām, pārstāvot 2 virskārtas: perakarīdi ar 4 kārtām: (šķeltkājvēži, kumacejvēži, vienādkājvēži un sānpeldvēži; un eikarīdi ar 1 kārtu — desmitkājvēži.
Morfoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Īstajiem augstākajiem vēžiem ir pastāvīgs ķermeņa segmentu skaits: galva sastāv no 5, krūtis no 8 un vēders no 6 segmentiem, un ķermenis nobeidzas ar telsonu. Krūšu segmenti ir saauguši ar galvu, veidojot galvkrūtis. Vēders sastāv no sešiem segmentiem un telsona, bet saaugšanas dēļ vēdera posmu var būt arī mazāk (piemēram, krabjiem). Krūšu kājas var būt divzarainas vai vienzarainas; ja tās ir vienzarainas, izzūd eksopodīts, kas divzarainajām kājām vājāk attīstīts nekā endopodīts. Vēderkājas ir īsas; pēdējais kāju pāris parasti ir kopā ar anālo segmentu jeb telsonu, veidojot astes spuru.
Attīstība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Postembrionālā attīstība var būt gan tieša (sānpeldēm un daļai desmitkāju), gan ar metamorfozi. Desmitkājiem metamorfoze var sākties ar brīvi dzīvojošu naupliju, kam seko citas kāpuru fāzes.
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Īsto augstāko vēžu pakšklase (Eumalacostraca)
- virskārta: Eikarīdi (Eucarida)
- kārta: Amfionīdvēži (Amphionidacea)
- kārta: Desmitkājvēži (Decapoda)
- kārta: Eifauzīdvēži (Euphausiacea)
- virskārta: Perakarīdi (Peracarida)
- kārta: Kumacejvēži (Cumacea)
- kārta: Sānpeldvēži (Amphipoda)
- kārta: Speleogrifvēži (Spelaeogriphacea)
- kārta: Šķeltkājvēži (Mysida)
- kārta: Vienādkājvēži (Isopoda)
- kārta: Tanaīdvēži (Tanaidacea)
- kārta: Termosbenvēži (Thermosbaenacea)
- kārta: Lofogastrīdi (Lophogastrida)
- kārta: Mictacea
- virskārta: Sinkarīdi (Syncarida)
- kārta: Anaspīdvēži (Anaspidacea)
- kārta: Bathynellacea
- kārta: †Palaeocaridacea
- virskārta: †Eokarīdi (Eocarida)
- kārta: †Belotelsonīdi (Belotelsonidea)[3][4]
- kārta: †Eocaridacea
(†) — izmirušu organismu grupa.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Zoological catalogue of Australia
- ↑ «An Updated Classification of the Recent Crustacea». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 12. maijā. Skatīts: 2012. gada 18. martā.
- ↑ Schram, Frederick R., The Mazon Creek caridoid Crustacea / Fieldiana. Geology ; v. 30, no. 2, Field Museum of Natural History, 1974.
- ↑ Frederick Schram (2006). "Lobetelson mclaughlinae n. gen., n. sp., a new genus and species of belotelsonid malacostracan from the Pennsylvanian of the Mazon Creek area". Zoosystema 28 (2): 277–284. Arhivēts no oriģināla 2011-06-12.
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Eumalacostraca |