Explorer 8

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Explorer 8
Explorer 8
KA veidsZemes zinātnes
OperatorsNASA, Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
IzgatavotājiMarshall Space Flight Center, NASA, Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Starta datums03.11.1960. 05:16 UTC
Starta vietaKanaverala LC-26B Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
NesējraķeteJuno II, Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Aktivitātes beigas27.12.1960.
Darbības ilgums54 dienas
Beigu datums28.03.2012.
NSSDC ID1960-014A
SCN00060
Masa40,88 kg
Orbītas elementi
Centr. ķermenisZeme
Ekscentricitāte0,120936
Slīpums33,24°
Periods112,7 min
Apogejs2288 km
Perigejs417 km
Programma Explorer
IepriekšējaisNākamais
S 45S 56
Explorer 8 Vikikrātuvē

Explorer 8 jeb S 30 bija ASV pavadonis programmas Explorer ietvaros. Tas bija paredzēts jonosfēras sastāva pētījumiem. Ar Explorer 8 palīdzību tika pierādīta hēlija slāņa eksistence augšējā atmosfērā.[1]

Pavadonis veica elektronu blīvuma, elektronu temperatūras, jonu koncentrācijas, jonu masas, mikrometeorītu daudzuma, mikrometeorītu masas mērījumus jonosfērā 400 līdz 160 km augstumā virs Zemes virsmas.

Kosmiskā aparāta forma bija divu nošķeltu konusu veidā, kuri savienoti platākajā vietā ar cilindrisku ekvatoru. Ārējais korpuss bija veidots no alumīnija 76 cm diametrā un 76 cm augstumā. Datus uz zemi raidīja ar 108,00 MHz raidītāju ar 100 mW jaudu. Lai neietekmētu eksperimentu rezultātus, pavadonim nebija saules baterijas, elektroenerģiju nodrošināja dzīvsudraba baterija.

Pavadonis tika palaists ar nesējraķeti Juno II no Kanaveralas zemesraga Gaisa spēku stacijas 1960. gada 3. novembrī 05:16 UTC. Tas tika ievadīts eliptiskā orbītā. 1960. gada 27. decembrī Explorer 3 baterija pārstāja darboties.

2012. gada 28. martā 01:14 UTC ± 14 min Explorer 3 nogāja no orbītas un sadega atmosfērā aptuveni punktā ar koordinātām 16,8° dienvidu platuma, 286,8° austrumu garuma.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]