Eļļa
Eļļa ir jebkura nepolāra, neitrāla ķīmiskā viela, kas normālos apstākļos ir viskozs šķidrums un ir gan hidrofoba (tāda, ko ūdens neslapina), gan lipofila (tāda, kas ir taukaina). Eļļām ir augsts oglekļa un ūdeņraža saturs, un tās parasti ir viegli uzliesmojošas un slidenas. Vispārīgi termins ‘eļļa’ tiek attiecināts uz krasi atšķirīgām vielām gan pēc struktūras, gan īpašībām, gan izmantošanas. Eļļas iedala organiskajās eļļās un minerāleļļās. No organiskajām eļļām visplašāk zināmas augu eļļas, tas ir, gan pārtikas eļļas, gan gaistošās ēteriskās eļļas, bet minerāleļļas iegūst pārstrādājot naftu. Eļļas šķīst organiskos šķīdinātājos. Eļļas izmanto pārtikā, arī kā degvielu, eļļošanā un krāsu, plastmasas un citu materiālu ražošanā. Speciāli sagatavotas eļļas (ēteriskās eļļas) izmanto dažās reliģiskajās ceremonijās kā attīrītājus.
Eļļu veidi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Eļļas iedala organiskajās eļļās un minerāleļļās. Eļļas plaši izmanto pārtikā, rūpniecībā, mehānismu eļļošanā un citur.
Pārtikas eļļas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pārtikas eļļas jeb cepamās eļļas ir augu vai dzīvnieku izcelsmes taukskābju glicerāti, ko izmanto cepšanā un cita veida ēdienu gatavošanā. To izmanto arī kā piedevu un aromatizatoru ēdieniem, piemēram, salātu gatavošanā. Normālos apstākļos pārtikas eļļa ir šķidra, lai gan atsevišķas eļļas, piemēram, kokosriekstu eļļa vai palmu eļļa var būt sabiezināta, saturēt piesātinātos taukus. Ir ļoti dažādas eļļas pēc izgatavotās vielas, tās var būt olīveļļa, rapšu eļļa, saulgriežu sēklu eļļa, sojas eļļa, palmu eļļa, zemesriekstu eļļa. No dzīvnieku izcelsmes eļļām izplatīta ir zivju eļļa.
Ēteriskās eļļas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ēteriskās eļļas ir no augiem iegūti, ūdenī nešķīstoši, viegli gaistoši aromātiski šķidrumi. Ēteriskās eļļas izmanto smaržās, kosmētikā, ziepēs un citos produktos, attiecībā uz garšvielām arī pārtikā un dzērienos, kā arī pievieno mājsaimniecības tīrīšanas līdzekļiem.
Motoreļļas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Motoreļļas galvenā funkcija ir samazināt berzi un nodilumu kustīgajām daļām, kā arī attīrīt dzinēju no netīrumiem un citām vielām. Tā neitralizē arī skābes, kas rodas no degvielas un smērvielas oksidācijas, uzlabo virzuļa gredzenu hermētiskumu un dzesē dzinēju.
Smērvielas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Smērvielas jeb ziežvielas parasti ir organiskas vielas, kuru uzdevums ir samazināt berzi, kā arī izdalīto siltumu, kas rodas berzes rezultātā. Bez dažādu iekārtu un ierīču iesmērēšanas, šīs vielas izmanto arī citiem mērķiem, piemēram, ultrasonogrāfijā veicot izmeklēšanu, mākslīgo locītavu ieziešanai, seksuālajās aktivitātēs izmanto lubrikantu.
Citur
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Citi eļļu izmantošanas veidi ir šādi:
- kurināmais apsildīšanai vai degviela iekšdedzes dzinējos;
- darba šķidrums hidrauliskās sistēmās;
- elektriskais izolators elektrotehnikā.
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Eļļa" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Eļļa.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- «Oil | substance» (angļu). Encyclopedia Britannica.
Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|