Fiat 3000

Vikipēdijas lapa
Tanki Fiat 3000 Latvijas armijā 20. gadu beigās

Fiat 3000 Latvijas armijā 20. gadu beigās

Fiat 3000
Galvenie tehniskie parametri
Apkalpe 2
Garums 4.29 m
Platums 1.65 m
Augstums 2.20 m
Masa 5,5 t
Bruņas un bruņojums
Bruņas 6—16 mm
Pamatbruņojums 2x 6.5 mm ložmetēji (3000A) vai arī 1x 37 mm lielgabals (3000B)
Sekundārais bruņojums -
Mobilitāte
Dzinējs Fiat 4-cilindru
50 ZS
Ātrums uz ceļa 21 km/h
Jauda/masa ?
Maks. attālums 100 km

Fiat 3000, literatūrā arī Fiat Tipo 3000, bija pirmais Itālijā sērijveidā ražotais vieglais tanks, apbruņots vai nu ar ložmetēju vai 37 mm lielgabalu grozāmā bruņu tornī. Paredzēts kā tiešs kājnieku atbalsts kaujā, kuram jādodas triecienā reizē ar kājniekiem un jāpārvar ienaidnieka šķēršļu joslas un jāiznīcina ugunslldzekļus.

Itāļi jau iepriekš bija izstrādājuši tanku Fiat 2000 ņemot paraugu no vācu A7V. Gala rezultātā itāļu variants izrādījās labāks nekā oriģināls. Līdzīgi bija arī ar Fiat 3000, kura dizains tika aizgūts no franču Renault FT-17. Sākotnēji bija iecerēts ražot Renault FT-17 kopijas, taču izstrādes procesā tika veikti daudz dažādi uzlabojumi. Fiat 3000 bija par tonnu vieglāks nekā tā prototips, tam bija arī jaudīgāks dzinējs, kas uzlaboja tanka pārvietošanās spējas. Pirmos eksemplārus bija paredzēts izgatavot līdz 1919. gadam, taču karš beidzās ātrāk un pasūtījumi tika atcelti. Izstrāde aizkavējās un pirmās mašīnas bija gatavas tikai 1921. gadā.

Tehniskais raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bruņots ar diviem blakus novietotiem 6,5 mm ložmetējiem, 1930. gadā modificēts (ložmetēji nomainīti pret 37 mm lielgabalu, kā arī mainīti citi tehniskie parametri: 63 Zs motors, svars 6 t, u.c.). Bruņu biezums: vertikālās plāksnes — 16 mm., bet līmeniskās — 8 mm. 54 ZS dzinējs, attīstot līdz 22 km stundā ātrumu pa cietu, līdzenu apvidu. Apkalpē divi cilvēki. Tanka apkalpe bija divi cilvēki: tanka vadītājs atradās priekšējā bruņu telpā, bet šāvējs vadīja šaujamieroci tanka bruņu tornī. Kāpurķēdes rotēja ap katrā puse izbūvētiem rombveidīgiem rāmjiem; bruņu telpa iebūvēta starp šiem rāmjiem, to garuma un platuma proporcijas ļāva pārvarēt pat purvainas vietas, t.i. spēja pārvietoties pat pa tādu apvidu, kur jātnieki un dažreiz arī pat kājnieki netika pāri. Bez grūtībām pārvarēja 1,5-1,8 m platus grāvjus un līdz 1 m dziļus ūdens šķēršļus; viegli sagāza līdz 40 cm biezas mūra sētas un lauza ap 25 cm resnus kokus. Ierakumu nocietinājumus — dzeloņstiepļu aizžogojumus u.tml., — pārvarēja bez kādam grūtībām. Tanku pārvadāja uz īpašas platformas, kuru vilka smagais automobilis. 30. gados, lai nošķirtu abas modifikācijas, tanku sāka apzīmēt kā L5/21 un L5/30.

  • tips: vieglais tanks
  • ražotāja valsts: Itālija
  • ražots: 1921.-1930.
  • svars: 5,5-5,6 t
  • garums: 4,30 m
  • platums: 1,65 m
  • augstums: 2,20 m
  • bruņu biezums: 6-16 mm
  • motors:
    • Fiat 50 Zs (4 cilindri ar ūdens dzesēšanu)
    • Fiat 63 Zs (4 cilindri ar ūdens dzesēšanu)
  • degviela: benzīns
  • ātrums uz līdzena ceļa: 21 km/h
  • maksimālā distance pa šoseju: 130 km
  • pārvaramais slīpums: 20°
  • pārvaramais dziļums: 0,6 m
  • bruņojums:
    • divi 6,5 mm ložmetēji vai
    • 37 mm lielgabals
  • munīcija:
    • 2x3440 patronu vai
    • 68 šāviņi
  • apkalpe: 2 tankisti

Divi pamatmodeļi, nosaukti pēc izlaišanas gada: Modell 21 un Modell 30. Pēc apbruņojuma Modell 21 iedalījās 2 pamatmodifikācijās:

  • Fiat 3000A — pamata modelis, bruņots ar diviem 6,5 mm ložmetējiem.
  • Fiat 3000B — uzlabots Fiat 3000A, bruņots ar 37 mm lielgabalu. Tas bija par pustonnu smagāks nekā iepriekšējais modelis un tam bija jaudīgāks dzinējs.

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izmantots kaujās 1926. gada ziemā Lībijā, 1935. gadā — Abesīnijā, 1940. gadā — grieķu-itāļu frontē, 1943. gadā — Sicīlijas aizstāvēšanā, kur lielāko daļu no itāļu rīcībā esošajiem Fiat-3000 ieraka zemē, izmantojot tos kā stacionārus ugunspunktus. Bijis Latvijas (1926. gadā Latvijas valdība Itālijā pasūtīja 6 Fiat-3000, kurus saņēma 1927. gadā), Lietuvas, Albānijas, Abesīnijas un Itālijas armiju bruņojumā.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Paulockis A. Vieglo tanku piemērotākie tipi. // Latvijas kareivis. Nr.117 (1835), 30.05.1930. 5. lpp.

  • М.Коломиец, И.Мощанский. Бронетанковая техника Франции и Италии 1939-1945 гг. / Бронеколлекция, выпуск № 4, - Москва, 1998.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]